Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs piedalās partijas “Saskaņa” kongresā Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”.
Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs piedalās partijas “Saskaņa” kongresā Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”.
Foto-LETA

Pret nacionālismu un stagnāciju. Urbanovičs un “Saskaņas” biedri sapņo par 51 balsi Saeimā 44

“Mēs savas problēmas risinām koleģiāli, nevis publiski,” partijas kongresā palielījās “Saskaņas” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Age­šins. Tieši tikpat jaukās pirmssvētku noskaņās noritēja arī kongresa debates, kurās Ziemassvētku pantiņi, novēlējumi, tosti un pat Aleksandra Čaka dzejoļa “Miglā asaro logs” deklamēšana mijās ar pārmetumiem valdošajai koalīcijai un Latvijas apstākļiem utopisku mērķi – nākamajās parlamenta vēlēšanās iegūt vismaz 51 procentu balsu. Šādu iedomu nebūtu neparasti dzirdēt no kāda politiskā iesācēja, kurš ir ļoti augstās domās par sevi un nepazīst Latvijas vēlētāju noskaņojumu, taču pieredzējušā Jāņa Urbanoviča paziņojumā (“Mērķis ir, jūs teiksiet, paradoksāls – pēc četriem gadiem jāiegūst vairākums Saeimā. Bet tas ir absolūti iespējams.”) tas vairāk izklausījās pēc viegla blefa. Vai varbūt mājiena partijas biedriem, ka šis ir vienīgais iespējamais veids kādreiz nokļūt pie varas, jo koalīcija ar kādām citām partijām nav iespējama.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Tomēr Urbanovičs nebija vienīgais, tādu pašu apņēmību debatēs pauda arī partijas vecbiedrs Sergejs Mirskis: “Pie varas mēs varam nonākt, tikai sasniedzot 51 procentu vēlēšanās. Tas ir iespējams.” Un arī Eiroparlamenta deputāts Andrejs Mamikins: “Labējie politiķi nesaprot, ka viņi nevis izolē “Saskaņu”, bet izolē paši sevi no sabiedrības. Viņiem vajadzētu beidzot izdzīt Ziemeļkorejas domāšanas stilu. Ja tas nenotiks, mēs turpināsim aplenkumu līdz uzvarai, un mums palīdzēs mūsu kolēģi no Eiropas Savienības.” Ar “kolēģiem” domāta Eiropas Sociālistu partija, kas apvieno dažādu valstu sociāldemokrātiskās partijas; “Saskaņa” nākamgad oficiāli varētu kļūt par tās dalībnieci.

Jāatgādina, ka oktobrī 12. Saeimas vēlēšanās par “Saskaņu” nobalsoja 
209 887 vēlētāji (23% no visiem vēlēšanu dalībniekiem), iegūstot 24 deputāta vietas. Salīdzinot ar 11. Saeimas vēlēšanām, “Saskaņa” zaudējusi vairāk nekā 50 000 vēlētāju (5%) un septiņas vietas parlamentā.

Krievija, Ukraina…

CITI ŠOBRĪD LASA

“Ukrainas krīzes laikā grūti neatkāpties no vērtībām. Bet mēs izturējām,” savā ziņojumā, skaidrojot iemeslus vēlēšanu rezultātiem, apgalvoja partijas priekšsēdētājs Nils Ušakovs. No viņa teiktā izriet, ka partija mēģinājusi vienmēr būt pa vidu, tāpēc esot sista no abām pusēm. “Vieni sauca mūs par “Maskavas roku”, otri – par krievu interešu nodevējiem. Mēs izturējām.” Viņaprāt, Ukrainas notikumus Latvijas politiskie spēki tikai izmantojuši, lai vērstos pret “Saskaņu”.

Bet kāda tad ir pašas “Saskaņas” attieksme pret Krievijas politiku Ukrainā, ieskaitot Krimas aneksiju? No kongresa runām to uzzināt neizdevās, jo partijas pārstāvji, kā ierasts, izcēla tikai sev vajadzīgās tēzes. N. Ušakovs vienīgi atkārtoja politkorekto frāzi: “Mēs esam par Ukrainas teritoriālo integritāti.” (Kā zināms, kaut ko līdzīgu ir teicis pat Krievijas prezidents Vladimirs Putins, lai gan praksē tas izpaudies citādi…)

Runājot par attiecībām ar Krieviju, N. Ušakovs sāka ar jautājumu: “Vai mēs esam ieinteresēti sagraut Krievijas ekonomiku?” Tūlīt pat viņš sāka nosaukt uzņēmumus, kuriem tas varētu nest sāpīgus zaudējumus, piemēram, Rīgas brīvostai un “Latvijas dzelzceļam”. Kā negatīvu viņš vērtē arī ieceri apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu nekustamā īpašuma pircējiem no Krievijas. “Mēs esam un būsim par draudzīgām attiecībām starp ES un Krieviju,” partijas nostāju raksturoja 
”Saskaņas” līderis.

Ārpolitikas tēmu savā runā turpināja atvaļinātais pulkvedis Raimonds Rublovskis, sakot, ka situācija pasaulē šobrīd atgādina jaunu “auksto karu”, kas Latvijai par labu nenāk, tāpēc mūsu politiķiem “jāapdomā katrs solis un katrs vārds, lai nesaasinātu situāciju”. Viņš pārmeta ārlietu ministram Edgaram Rinkevičam neapdomīgu retoriku pret Krieviju. 
R. Rublovskis aicināja partiju pievērst lielāku uzmanību tā sauktajām spēka jeb Aizsardzības un Iekšlietu ministrijām.

“Brežņevs brunčos”

Vislielāko publicitāti pēc kongresa izpelnījās Ušakova izteikums par Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu kā “Brežņevu brunčos”. Līdera uzrunā gan tas bija kā neuzkrītošs joks, kas daudziem klausītājiem, iespējams, pat paliktu nesadzirdēts, taču vēlāk Uškakovs to vēlreiz īpaši uzsvēra sarunā ar žurnālistiem. Daudziem “Saskaņas” vēlētājiem Brežņevs varētu šķist tīri jauks politiskais tēls no viņu padomju laiku jaunības, taču šoreiz tēlainais salīdzinājums bija domāts, lai raksturotu Straujumas valdības ekonomisko politiku, kas, pēc opozicionāru domām, ir stagnējoša. Šis vārds, šķiet, bija biežāk pieminētais divas stundas ilgajās kongresa debatēs, un to atkārtoja daudzi runātāji.

Reklāma
Reklāma

“Stagnācijas, nepārmaiņu laiks, bezcerīga sabiedrības akceptēšana, ka valdība nevis kaut ko dara, bet tās uzdevums ir tikai būt, ka negaida nekādas pārmaiņas no parlamenta, ka ir samierināšanās ar visu to, kas notiek,” varas partiju politiku raksturoja J. Urbanovičs, pēc kura domām, Latvijā trūkst konkurences gan politikā, gan ierēdniecībā, gan mediju vidē. “Valdība ir apradusi ar to, ka var uzmest visu sabiedrību, un tie uzmetamie arī ar to ir samierinājušies. Arodbiedrības, kas sevi par tādām sauc, ir tikai dekors. Es domāju, ja pārmaiņas nenotiks mūsu sabiedrībā pakāpeniski, tās var būt revolucionāras,” sacīja Urbanovičs. Kas tad jādara, lai stagnācija beigtos? Vairāk jātērē, nekādus taupības režīmus, kapitālistiskās valstīs neviens tā nedara, paskaidroja Saeimas deputāts Igors Pimenovs – viens no retajiem runātājiem, kas kongresā uzstājās krieviski.

“Saskaņa” sevi pozicionē kā sociāldemokrātus un uzskata, ka var palielināt atbalstu sev, aktīvāk sadarbojoties ar dažādām nevalstiskām organizācijām, īpaši arodbiedrībām. Bet partijas galvenais pretinieks esot nacionālisms. Kā sacīja N. Ušakovs: “Mūsu uzdevums ir un paliks cīnīties pret jebkādu nacionālismu, aizstāvēt krievus pret latviešu nacionālistiem un latviešus pret krievu nacionālistiem.”