Egils Līcītis: Preses departaments lai pieskata sarkano līniju pārkāpējus 0
Uz mirkli atliekot nostāk rūpes par maizi, gaļu un malku tautai, valdība padomāšot par ideoloģiskām lietām, proti, par mediju politikas nodaļas izveidošanu Kultūras ministrijā, un, tikko iznākuši no alus pagrabiņa, varasvīri paziņošot spriedumu. Preses departaments vajadzīgs kaut tamdēļ, lai iespējamu mātišķu valsts atbalstu avīzēm sadalītu papriekš solīdiem izdevumiem, no kuru slejām nav izgaisis slavinājums darbam, tikumam, nacionālas valsts un ģimenisku vērtību iedzīvināšanai sabiedrībā, savukārt iedzeltenās lapeles, kur augām dienām atver “zvaigžņu” drēbju skapjus un iekvēlina ziņkāri, kurais mincītis knakstījies ar meitiešiem, varbūt lai nedabū neko.
Tomēr spītējot spiedzieniem un patriotisma mēneša novembra iespaidā aicinu valdību spert soli tālāk un parādīt politisko gribu. Raugi, Latvijas valstiskumam tepat valsts iekšienē netrūkst naidnieku, kurus derētu pieskatīt. Līdz ar to jaunais nodibinājums jāstutē nevis uz māla kājām, kā nevarīga preses politikas orgdaļa, bet jāapbruņo vismaz ar sēņu nazīti indīgu mušmiru izgriešanai. Mums ir ielaista slimība, ka zināmus laikrakstus piepēdo pretējās ideoloģiskās frontes karotāji, un viņi kurā katrā laikā šķērso sarkanās līnijas, ko citās valstīs nekautrējas vērtēt kā melus un naida kurināšanu, kamēr demokrātiskā Latvijā uz noziedzībām pret valsti noskatās kā no panorāmas rata un ar likumu aizliedzamas lietas masko kā “vārda brīvību” un “viedokļu plurālismu”. Te izrakstās pikantās vircēs par valsts dalīšanu un autonomijas piešķiršanu Latgalei. Te brīv kara noziedzniekus, kuru vaina pierādīta tiesā, uzdot par varoņiem. Te iet vaļā vēstures viltošana un tiesības apgalvot, ka 1940. gadā Latvijā notika darbaļaužu sociālistiskā revolūcija, ir svēti saglabājamas. Latviešus drīkst zaimot par fašistiem, viņu politiskās partijas saukāt par naciķiem, un to neievieto juridiskā kategorijā “nacionālā naida kurināšana”. Aizskaroši jau ir, bet gan latvieši pacietīs…
Lietuvā žurgas caurtecei, ko, apmelojot brīvības cīņas, izplūdināja no Maskavas kanāla, nekavējoties uzlika likuma aizsprostu.
Kad Saeimas deputāts izņirgājās krievu avīzē par Dziesmu svētkiem, viņu bargi sodīja. Izteica piezīmi. Bet preses departaments nav vajadzīgs kā neredzīgs līnijtiesnesis. Faktu viltotāji, valsts naidnieki lai zina, ka rakstītās nekrietnības turpmāk uzmanīs, piemeklēs pretzāles, paārstēs ar iedarbīgiem medikamentiem.
