Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
13. novembris, 2014
Drukāt

Kā vērtējat valdības lēmumu ar 2015. gadu celt minimālo algu? (4)

Krigers_TS_5

Pēteris Krīgers, Brīvo arodbiedrību savienības valdes priekšsēdētājs: “Šo valdības lēmumu var atbalstīt. Jau vairākkārt esam uzsvēruši, ka minimālās algas apmēram vajadzētu sasniegt vismaz pusi noteiktās vidējās bruto algas apmēru valstī, kas, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada otrajā ceturksnī bija 762 eiro. Minimālās algas paaugstinājums par 40 eiro, protams, ir solis ienākumu nevienlīdzības mazināšanas virzienā. Bet ar to vien nepietiks. Nepieciešami citi pasākumi, piemēram, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamās ienākumu daļas paaugstināšana, atvieglojumu palielināšana par apgādājamiem, pievienotās vērtības nodokļa likmes samazinājums pārtikai. Palielinot minimālās algas slieksni, darba devēji izdomās dažādus paņēmienus, kā to apiet, piemēram, noslēgs līgumu par darbinieka pieņemšanu darbā uz pusslodzi un citus.”

 

Mengelsone_5Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore: “Šā gada 1. oktobrī finanšu ministrs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve un es kopīgi parakstījām Nodokļu politikas stratēģiju 2015. – 2017. gadam, kurā kā būtisku soli ienākumu nevienlīdzības mazināšanā norādījām arī nepieciešamību pakāpeniski paaugstināt minimālo algu. Kā vēlamo paaugstināšanas slieksni, izstrādājot Nodokļu politikas stratēģiju, norādījām vismaz 10% gadā. Viens no pirmajiem jaunā Ministru kabineta lēmumiem ir pieņemts saskaņā ar šo vienošanos. Šāds lēmums palīdzēs pakāpeniski mazināt ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā, kaut arī vienlaikus, protams, jārēķinās ar risku, ka, pieaugot darba devēju izdevumiem, var mazliet pieaugt bezdarbs to darba ņēmēju vidū, kuri saņem mazas algas. Tomēr esmu pārliecināta, ka bezdarba pieaugums nebūs būtisks, tāpēc minimālās algas paaugstināšana ir atzinīgi vērtējams pasākums.”

 

 

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs: “No nākamā gada paredzētajam minimālās algas paaugstinājumam ir savi ieguvumi un trūkumi. Ieguvumi varētu būt tiem darba ņēmējiem, kuri strādā par minimālajām algām. Viņi saņemtu par 40 eiro mēnesī vairāk nekā pašlaik. Taču uzņēmumos, kuros lielākā daļa darbinieku saņem šādas algas, var rasties citas problēmas – uzņēmējdarbība var kļūt nerentabla, kāda daļa darba ņēmēju jāatlaiž vai jāīsteno citi pasākumi. Es uzskatu, ka minimālās algas paaugstinājums ienākumu nevienlīdzību pilnībā nenovērsīs. Tā būs tikai tāda sen ielaistas slimības apārstēšana. Nevienlīdzības mazināšanā no valsts puses iedarbīgākas “zāles” būtu veicināt ražošanu ar augstu pievienoto vērtību. Tādējādi darba devējiem būtu iespējams maksāt darba ņēmējiem ievērojami augstākas algas.”

 

 

 

 

ZemturisUģis Zemturis, uzņēmējs, uzņēmējdarbības konsultants: “Šo valdības lēmumu varu vien apsveikt. Šis pasākums varētu būt vērsts ne tikai ienākumu nevienlīdzības mazināšanas, bet arī nodokļu ieņēmumu palielināšanas virzienā. Kādai daļai darba devēju, iespējams, vairs nebūs izdevīgi slēpt ienākumus un nemaksāt valstij nodokļus. Arī man liekas, ka mūsu pati lielākā nelaime ir lētas darba rokas. Būtu jādara viss iespējamais, lai darba ņēmēji par savu darbu saņemtu nevis minimālo, bet pēc iespējas augstāko atalgojumu.”

 

 

 

Uzziņa

Šonedēļ valdība nolēma no 2015. gada 1. janvāra paaugstināt minimālo algu līdz 360 eiro mēnesī – pašlaik noteikto 320 eiro vietā.

Tas ir viens no valdības deklarācijā un Nodokļu politikas stratēģijā 2015. – 2017. gadam plānotajiem pasākumiem ienākumu nevienlīdzības mazināšanai valstī.

Nākamgad minimālā alga tiks palielināta arī abās mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs: Lietuvā no 290 eiro līdz 300 eiro, Igaunijā no 355 līdz 390 eiro.

No 2016. gada Latvijā paredz ieviest arī atšķirīgu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo ienākumu daļu jeb neapliekamo minimumu. Mazo algu (pērn Finanšu ministrijā par tādām uzlūkoja algas, kas uz papīra nepārsniedz aptuveni 570 eiro mēnesī) saņēmējiem neapliekamais minimums palielinātos, vidējo algu saņēmējiem paliktu līdzšinējie 75 eiro mēnesī, toties lielo algu saņēmējiem tā nebūtu vispār.

Vienlaikus plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādājamiem, tostarp piemērot lielākus atvieglojumus par otro un katru nākamo bērnu ģimenē.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Daudz atzinīgāks vērtējums būtu Latvijas sekošanai Briseles piemēram- atgriešanās (1919.-1959.) pie progresīvā ienākuma nodokļa,ar vismaz 1928.gada 166 latu (235 eiro) neapliekamo minimumu! To nenāktos kompensēt (kā minimālās algas celšanu)uz citu nodokļu rēķina!

  2. Minimālās algas celšana nav tik nevainīga, kā te vienam otram šķiet. Es iedomājos, ka esmu nevis strādnieks, bet uzņēmējs. Mani šāda valsts iejaukšanās nostāda dilemmas priekšā: ja man ir kādas finansu rezerves, tad es šo algu pacelšu, bet ja man nav šādu iespēju, tad es vienkārši šo strādnieku atlaidīšu. Tā kā mums valstī liela daļa uzņēmumu dzīvo “no rokas mutē”, tad sagaidāms nevis labklājības pieaugums, bet gan bezdarba pieaugums, kuru tad jau atmaksās pati valsts no sociālā budžeta. Un tad atkal varēsim vaimanāt, ka mums pieaug bezdarbs valstī un žurnālistiem būs ko rakstīt, bet arodbiedrībām – streikot! Tāpēc vienīgā pareizā izeja ir progresīvais ienākuma nodoklis, kuru ES no 28 valstim nav ieviesušas tikai 3, tajā skaitā Latvija.

  3. Minimālās algas pacelšana ir apsveicama, jo liela daļa minimālās algas saņēmēju strādā privātbiznesā un minimālā alga ir tikai daļa no nopelnītās algas, otru daļu saņem APLOKSNĒS. bet nekur nedzirdu, ka vienlaicīgi un proporcionāli celsies vecuma pensijas, invalīdu pensijas, visa veida valsts un pašvaldību pabalsti. Ja tas nenotiks, tad saskaņā ar ekonomikas likumiem, pretēji Straujumas valdības solījumiem , pieaugs nevienlīdzība ienākumos, celsies inflācija, bet fiksēto ienākumu saņēmējiem ienākumi paliks līdzšinējā līmenī, tas ir, viņi kļūs nabadzīgāki. Nedzirdu neko par nabadzības sliekšņa pacelšanu no 2015. gada, kas nu jau sešus gadus (kopš 2008. gada) ir Ls90, jeb 128 euro.

  4. Kāda vienprātība! Jāceļ minimālā alga valstī! Bet uz kā rēķina šī minimāla alga tiek celta, to neviens negrib analizēt un tas paliek aiz kadra. Protams, ka minimālā alga tiek celta uz uzņēmuma vai valsts budžeta rēķina, atkarībā no tā, kur konkrētais strādnieks vai kalpotājs strādā. Tātad uzņēmumam vai valsts budžetam tie ir PAPILDU IZDEVUMI, kas šodienas saspringtajā ekonomiskajā situācijā tikai novājina kā uzņēmumus, tā valsts budžetu. Vai ir cits ceļš, kā mazināt nevienlīdzību? Protams, ka ir, tikai valdība un arī arodbiedrības par to nerunā, jo tas skar šo ierēdņu personiskās intereses. Tas ir progresīvais iedzīvotāju un uzņēmuma ienākuma nodoklis. To iekasējot, viennozīmīgi valsts budžetā rodas vienīgi PAPILDU IEŅĒMUMI, un situācijā, kad valstij ir tik daudz vajadzību, tas ir vienīgais pareizais ceļš nevienlīdzības mazināšanai valstī. Varbūt, cienījamie ierēdņi, vienreiz beigsim slaukt vienīgi valsti un dosim arī savu reālu ieguldījumu valsts attīstībā!

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+