Pret sausumu – pašu spēkiem 2
Mazajās pašvaldībās mājsaimniecības aizvien vairāk pieprasa pieslēgumu centralizētajam ūdensvadam
Teļiem līdz locītavām
“Parasti teļiem un govīm Raunī, Latvijas visīsākajā upē, ūdens rudenī ir līdz pavēderei, tāpēc nedzenam tos pāri upei uz ganībām. Dīvaini, lietus lija, patlaban ūdens līmenis govīm līdz potītēm, nedaudz augstāk. Atšķirībā no citiem gadiem šajā gadā Raunī arī neredzēju nevienu zivi. Visticamāk, zemais ūdens līmenis nārstam nav piemērots,” stāsta Priekuļu novada “Aleju” saimniece Aina Bērziņa. Saimnieks Ainis Kaliksons rāda, ka piemājas dīķī, kas parasti ir pilns līdz malām un pat pārplūst, patlaban ūdens veido aptuveni 40 centimetrus biezu kārtu. Saimniecības un pašu vajadzībām ūdens pietiek, tomēr kaimiņu un citos Vidzemes novados situācija ir atšķirīga.
Vien par savu naudu
Igaunijas pierobežas mazpilsētā Apē aptuveni viena trešdaļa iedzīvotāju ūdeni ņem no akām. Un tās daudzās mājās ir gandrīz sausas. Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju teic, ka novads izmantoja visas piedāvātās iespējas un iepriekšējās divās kārtās īstenoja ES ūdensapgādes modernizācijas un kanalizācijas projektus. Patlaban centralizētā ūdensapgāde nav pieejama aptuveni trešdaļai Apes iedzīvotāju. Domes priekšsēdētāja atzīst – pēdējos desmit gados īpaši jūtams, ka ūdens nepietiek, ja vien nav daudz nokrišņu. Novadā domē un arī pilsētā cilvēki ir neapmierināti, ka, pretēji Vides un reģionālās ministrijas solītajam, šajā plānošanas periodā mazpilsētas (līdz 2000 iedzīvotājiem) ES atbalstu ūdens apgādes modernizācijai saņemt nevarēs. Arī atbalstu no Vides investīciju fonda piešķirt nesola. Apē ir reta apbūve, tāpēc ūdens piegāde ļoti lēta nav. Apenieši par vienu kubikmetru dzeramā ūdens maksā 0,61 eiro, bet par kanalizācijas pakalpojumiem – 0,79 eiro par kubikmetru.
Apē pārliecinājāmies, cik svarīga pilsētas iedzīvotājiem ir centralizētās ūdens apgādes ierīkošana. Rūpniecības ielā Māra Laicena dārzā ierīkotajā akā ūdens no deviņiem grodiem sedz nepilnu vienu grodu. “Mums, tāpat kā ļoti daudziem apeniešiem, ir izrakta viena aka uz divām mājām. Nevaram sūknēt ūdeni tik daudz, cik vēlamies. Kad viens kaimiņš mazgājas vannā, otram ūdens nepietiek,” stāsta M. Laicens. Viņš piebilst – ūdens ādere darbojas labi.
Apes pagastā Baibas Sutugovas “Dambergu” saimniecībai ūdens nav jau trīs nedēļas. “Ūdens pazuda astotajā novembrī, vēl trīs nedēļas agrāk karjerā, vairākus simtus metru no mūsu mājas, spridzināja dolomītu. Ūdens vispirms kļuva nedzidrs, dažkārt nepietika. Meklējām vainu sevī, nopirkām jaunu sūkni, tomēr beigās sapratām, ka vaina ir citur. Mums ir ļoti izpalīdzīgi kaimiņi, vedam no viņiem uzreiz kubikmetru ūdens, kas mums ar meitu pietiek vienas nedēļas patēriņam. Vērsāmies SIA “DSG” pie karjera vadītāja, saņēmām solījumu par dziļurbuma izveidi,” tā B. Sutugova.
A. Harju mums novada domē rāda pilsētas karti un aprēķinus centralizētās ūdensapgādes izveidei visā pilsētā. Dome patlaban gatavo darba uzdevumu tehniskā projekta gatavošanai, naudu novads aizņemsies no Valsts kases. Cik daudz? A. Harju teic, ka vienai mājsaimniecībai ūdens pievilkšana no centralizētā ūdensvada līdz mājai, ja tajā ir vajadzīgais nodrošinājums, maksā aptuveni 300 eiro. “Vēlamies šo vēsti cilvēkiem pavēstīt jau patlaban, lai varētu sākt krāt naudu. Pavasarī ceram sākt būvniecības darbus,” teic A. Harju. Pašvaldības izdevumi ir aptuveni 20 000 – 30 000 eiro par tehnisko projektu, maksa par vienu uzbūvēto ūdensvada metru 60 eiro (ūdens piegāde ir jānodrošina aptuveni divu kilometru garumā, tātad 120 000 eiro), pieslēguma punktu izveide 350 eiro.
Izmaiņu tik drīz nebūs
“Bez ūdens kā bez elektrības. Šis ir ļoti netipisks gads, mēnesi nebija nokrišņu. Kaut ko līdzīgu pieredzējām pirms desmit gadiem. Ūdens nepietiek vai ir beidzies pat ļoti zemās vietās, kur ir augsts gruntsūdeņu līmenis. Piemēram, Ieriķos. Tiem cilvēkiem, kas vēršas pašvaldībā pēc atbalsta, ūdens piegādi nodrošinām. Viņiem gan ir jāsaprot, ka šis pakalpojums nebūs mūžīgs,” teic Amatas novada izpilddirektors Māris Timermanis. Amatas novadā ar ūdeni no dziļurbumiem un centralizēto kanalizāciju ir nodrošināti 99% daudzdzīvokļu māju. Aptuveni 45% novada iedzīvotāju savās viensētās ūdeni ņem no grodu akām. Ieriķu veikala “Priedes” pārdevēja Agnija stāsta – jūtami ir kāpusi dzeramā ūdens pārdošana, turklāt cilvēki pērkot vislielāko, piecu litru, iepakojumu. M. Timermanis teic, ka cilvēki aizvien vairāk vēlas pievienoties centralizētajai ūdensapgādei, ko agrāk nedarīja. “Dziļurbuma izveidē ir jāiegulda tūkstošos eiro mērāma naudas summa, pievienošanās centralizētajam ūdensvadam maksā līdz 500 eiro,” tā novada izpilddirektors. Viņš vērš uzmanību – lietus ūdeņi grunts ūdeņus sasniedz pusgada laikā, tāpēc šā brīža dabas apstākļi ūdens daudzumu akās tik drīz nemainīs.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā teic, ka pirmajos divos šā rudens mēnešos nolija vien puse no nokrišņu normas. Aizvadītais oktobris bija vissausākais mēnesis Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
Hidroģeoloģe Aija Dēliņa jau agrāk vēstīja, ka sausuma periodi nav nekas īpašs. Dabā tie atkārtojoties ik pēc 50 vai 100 gadiem.
Pozīcija
Kāpēc neatbalsta mazo pašvaldību ūdenssaimniecību projektus
Gatavojot nosacījumus atbalstam vides jomā jaunā plānošanas perioda ietvaros, Eiropas Komisija jau laikus norādīja uz direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu prasību neizpildi aglomerācijās ar cilvēkekvivalentu (CE) virs 2000. Direktīva Latvijā attiecas uz 89 aglomerācijām, kas aptver aptuveni 80% valsts iedzīvotāju. Šis nosacījums bija par pamatu tam, lai ierobežota finansējuma apstākļos (šai nozarei kopumā bija pieejami 126 milj. eiro) tiktu noteiktas prioritāri atbalstāmās aktivitātes:
kanalizācijas tīklu pieejamības uzlabošana aglomerācijās ar cilvēkekvivalentu (CE) >2000,
notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības uzlabošana, nodrošinot trešējo attīrīšanu aglomerācijās ar CE >2000,
pieslēgumu izveide notekūdeņu savākšanas tīkliem,
papildu pasākumu veikšana notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzlabošanai apdzīvotās vietās, kur CE 200 – 2000, uzlabojot riska ūdensobjektu vides stāvokli,
dzeramā ūdens infrastruktūras attīstība, lai nodrošinātu dzeramā ūdens kvalitāti atbilstoši direktīvai 98/83/EK.
VARAM veica investīciju vajadzību izvērtējumu, t. sk. sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju prioritāro vajadzību aptauju. Aptaujas rezultāti uzrādīja, ka pieprasītais finansējums četras reizes pārsniedz pieejamo ES fondu finansējumu, un tika konstatēts, ka ar pieejamo finansējuma apjomu nav iespējams nodrošināt pat pirmās prioritātes (kanalizācijas tīklu paplašināšana aglomerācijās ar CE > 2000) pilnīgu ieviešanu, nemaz nerunājot par pārējām prioritātēm. Lielā daļā aglomerāciju ar CE, lielāku par 2000, līdz pat 2015. gada beigām, joprojām nav sasniegtas direktīvu prasības, lai arī daļai aglomerāciju prasību ieviešanas termiņš bija 2012. gada 31. decembris, kas ļauj Eiropas Komisijai ierosināt pārkāpuma procedūru direktīvu prasību savlaicīgas neieviešanas dēļ.
Vides un reģionālās attīstības ministrija
