Latvijā
Politika

Pret “stukačiem” pašvaldībās. Kā iespējams, ka Daugavpils vicemērs ir cilvēks, kurš sadarbojies ar čeku? 16


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto – Patrīcija Eglīte/LETA

Saeima nodevusi izskatīšanai komisijās likumprojektu, kas paredz liegt tiesības pašvaldību vēlēšanās kandidēt arī bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) aģentiem un ziņotājiem.

Pašreizējā likuma redakcija ceļu uz pašvaldību liedz tikai šo dienestu štata darbiniekiem, bet ne aģentiem vai ziņotājiem. Tādējādi, piemēram, par Daugavpils pilsētas domes deputātu un mēra Riharda Eigima vietnieku kļuvis Aivars Zdanovskis (“Mūsu partija”), kurš pirms vēlēšanām savā kandidāta anketā atklāti norādījis, ka ir sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.

Saņemti neoficiāli signāli, ka viņš tāds nav vienīgais pašvaldībās, bet Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) pašlaik vēl nav apkopta oficiālā informācija no deputātu kandidātu anketām un Totalitārisma seku dokumentēšanas centra izvērtējumiem.

Ārpusfrakciju deputāts Artuss Kaimiņš pašreizējo kārtību uzskata par absurdu. “Kā neatkarīgā Latvijā iespējams, ka otrajā lielākajā pilsētā par izglītības jautājumiem atbild kādreizējais čekas ziņotājs?” ar šādu jautājumu deputāts pagājušonedēļ uzklupa Saeimā satiktajam Satversmes aizsardzības biroja priekšniekam Jānim Maizītim. Specdienesta vadītājs varēja tikai paraustīt plecus un noteikt – sak, paši parlamentā esat tādus likumus pieņēmuši, mēs tikai rūpējamies, lai tie tiktu ievēroti.

Tādēļ jau nākamajā dienā Kaimiņš kopā ar domubiedriem sagatavoja minētos grozījumus, ko parakstījuši arī citi deputāti – Ilmārs Latkovskis, Rihards Kols (NA), Ritvars Jansons (NA), Ringolds Balodis, Edvards Smiltēns, Imants Parādnieks (NA), Inese Laizāne (NA) un Atis Lejiņš (“Vienotība”). Likumprojekta autori skaidro, ka šo grozījumu mērķis ir aizsargāt demokrātisko valsts iekārtu, nacionālo drošību un Latvijas teritorijas vienotību. Turklāt aizliegums minēto drošības un izlūkdienestu ziņotājiem un aģentiem kļūt par pašvaldību deputātiem izriet no Latvijas kā neatkarīgas valsts nacionālās drošības interesēm.

LA.lv