Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
1. aprīlis, 2016
Drukāt

Pret “troļļiem” meklējiet drošībnieku atbalstu, iedzīvotājus pamāca Maizītis (8)

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas iedzīvotājiem, izjūtot draudus no ārvalstu specdienestiem, iedzīvotājiem jāmeklē Latvijas drošības dienestu atbalsts, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” teica Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Jānis Maizītis.

Lai izvairītos no ārvalstu specdienestu draudiem un šantāžas, ir jābūt likumpaklausīgam savas valsts pilsonim. Tomēr, ja šādi draudi draudi ir, tad jāsadarbojas ar Latvijas drošības dienestiem, kuri palīdzēs atrast izeju no dažādām situācijām. Galvenais esot nepalikt vienam, uzsvēra SAB vadītājs.

LETA jau ziņoja, ka SAB pagājušā gadā konstatējis, ka Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) nereti izmanto šantāžu un draudus, lai nodrošinātu sadarbību ar vēlamām personām. SAB pērn ir fiksējis vairākus gadījumus, kuros bijuši iesaistīti Latvijas iedzīvotāji un FSB darbinieki, liecina SAB ziņojums par biroja darbību pagājušajā gadā.

Ziņojuma publiskajā daļā teikts, ka aizvadītajā gadā visaktīvāk pret Latvijas interesēm ir strādājuši Krievijas specdienesti. To ietekme un pilnvaras Krievijā ir augstas un atsevišķās jomās turpina palielināties, kas attiecīgi palielina Krievijas specdienestu radīto apdraudējumu Latvijai. 2015.gadā ir konstatēta arī citu ārpus NATO un Eiropas Savienības (ES) valstu speciālo dienestu aktivitātes, tomēr to darbības nav radījušas būtisku apdraudējumu Latvijas drošības interesēm. SAB ziņojuma publiskajā daļā nav minēts, kuru ārpus NATO un ES valstu valstu speciālo dienestu aktivitātes konstatētas.

Ārvalstu specdienestu izlūkošanas interešu lokā augsta prioritāte 2015.gadā bija un joprojām ir NATO un Latvijas aizsardzības politikas aktualitātēm, piemēram, izlūkdienestu uzmanības lokā ir citu NATO dalībvalstu militārā kontingenta dalība starptautiskajās mācībās Latvijas teritorijā, to skaitliskais sastāvs, loģistikas un apgādes jautājumi.

Pagājušā gadā ārvalstu izlūkdienesti interesējušies arī par Latvijas prezidentūru ES Padomē, Latvijas un citu dalībvalstu pozīcijas svarīgos ārpolitikas un drošības politikas jautājumos, nostāju jautājumā par Krievijai noteiktajām sankcijām, migrācijas un enerģētikas politiku.

Latvijas iekšpolitiskās aktualitātes, piemēram, prezidenta vēlēšanas, valdības stabilitāte, budžeta pieņemšana, sabiedrības nostāja bēgļu jautājumā, arī atradās ārvalstu izlūkdienestu redzeslokā.

Ārvalstu izlūkdienesti pret Latviju un Latvijas valsts piederīgajiem strādā, izmantojot diplomātisko pārstāvniecību piesegu, kā arī strādājot no savas valsts teritorijas. Izlūkošanas mērķu sasniegšanai ārvalstu dienesti izmanto informācijas iegūšanu no kontaktpersonām, informācijas avotiem, tehnisko un signālizlūkošanu, tostarp kiberizlūkošanu, kā arī informācijas iegūšanu no atklātajiem avotiem. Pēdējos gados turpina pieaugt Krievijas tehniskās izlūkošanas spējas un gatavība tās pielietot.

Pērn SAB sadarbībā ar Latvijas un ārvalstu partneriem konstatēja vairākus kiberspiegošanas gadījumus, kas tikuši vērsti pret Latvijas valsts iestāžu informācijas un sakaru sistēmām. Individuāli lietotāji un to personīgās elektroniskās iekārtas, sociālie tīkli un virtuālie konti joprojām ir augsta riska mērķi.

Bez informācijas vākšanas specdienesti īsteno aktīvos pasākumus, kuru mērķis ir ietekmēt Latvijas, ES un NATO lēmumu pieņemšanu, kā arī sabiedrības viedokli.

Arvien vairāk ietekmes pasākumu īstenošanai tiek izmantota virtuālā telpa un sociālie tīkli, kuros specdienesti var darboties attālināti un to patieso īstenotāju identificēt ir sarežģīti. Ietekmes pasākumus virtuālajā telpā pagājušā gadā realizēja gan ārvalstu specdienesti, gan citas ārvalstu struktūras un vadītas “haktīvistu” grupas, piemēram, tā sauktie “Kremļa troļļi”.

Ietekmes pasākumi izpaudās kā provokatīvu komentāru rakstīšana sociālajos tīklos un interneta mediju komentāru slejās, fiktīvu interneta petīciju izvietošana ar nolūku kurināt nacionālo naidu, nepatiesas un nomelnojošas informācijas izplatīšana masu medijos. Vairākos gadījumos tika novēroti diskreditējoša rakstura sižeti Krievijas valsts medijos par “agresīvajiem, naidīgajiem un nemākulīgajiem” Baltijas valstu specdienestiem.

Krievijas teritorijā ar plašām pilnvarām darbojas FSB, kura atbildības lokā ir visplašākais tēmu klāsts. Pastiprinātā uzmanības lokā atrodas gan ārvalstu diplomāti, uzņēmēji, zinātnieki, studenti un žurnālisti. Regulāri ceļotāji un pierobežas iedzīvotāji arī tiek pakļauti FSB interešu sfērai. Šantāža un draudi nereti tiek izmantoti, lai nodrošinātu sadarbību ar vēlamām personām. SAB ir fiksējis vairākus gadījumus, kuros bijuši iesaistīti Latvijas iedzīvotāji un FSB darbinieki.

SAB preses pārstāve Iveta Maura aģentūrai LETA, skaidrojot ziņojumā minēto, norādīja, ka pagājušā gadā Latvijas iedzīvotāji ir tikuši pakļauti dažādām FSB darbības metodēm, tostarp arī šantāžai un draudiem, īpaši Latvijas iedzīvotājiem šķērsojot Latvijas-Krievijas robežu. SAB gan nekomentēja to, vai šādas pakļaušanas rezultātā Latvijas iedzīvotāji FSB nodevuši klasificētu vai slepena rakstura informāciju.
Ziņojumu šodien izskatīja valdības sēdes slēgtajā daļā.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. teicamniekam un paipuisītim maizītim , škiet, jāatgriežas smilšu kastē

  2. Nesapratu no Maizīša raksta neko, tik daudz liekvārdības, ka neko nevarēja pateikt, piemēram, kur tad meklēt to drošibnieku

  3. Cīnīties pret troļļiem un sagraut visu to kremļa finansēto pasākumu būtu ļoti vienkārši – izslēgt iespēju komentēt, vismaz uz kādu laiku. Var taču vienkārši izlasīt ziņu rakstus

    • Labākais ierocis - gudrs prāts Atbildēt

      No komentēšanas ir viens pluss – tā ļauj tautai nolaist tvaiku un virtuālajā vidē virtuāli sadot pa galvu ierēdņiem, politikāņiem, deputātiem, ministriem, prezidentam.
      Bet, ja cilvēks ir domājošs un nav aita, tad “troļļu” komentāri šādam gudram un spriestspējīgam cilvēkam nav kaitīgi. Diemžēl, cilvēki iet vieglāko ceļu un nedomā, un akli tic visam, ko kāds raksta vai parāda TV.

  4. Neuzticos SABam un DP Atbildēt

    Kur garantija, ka SAB visi 100% darbinieki ir godīgi, nav spiegi un nekalpo Krievijai? Kāds nelietīgs un Krievijai kalpojošs SAB darbinieks nogalinās latvieti, lai atklātībā neietu ziņas par Krievijas specdienestu darbību Latvijā. Ukrainā kādi 30% specdienestu darbinieku bija nodevēji. Un var jau arī būt, ka SABā ir dažādām valstīm kalpojoši nodevēji – vieni kalpo Krievijai, bet citi ASV?
    Atceros gadījumu ar vienu citu specdienestu darbinieku – nevis no SAB, bet no Drošības policijas. Bijušais Liepājas Drošības policijas priekšnieks (laikam krievs pēc tautības) aizgāja pensijā un iestājās Osipova-Lindermana nacionālboļševiku partijā.
    Un par SABu – kā tur palika ar muitnieka Liscova slepkavību pirms gadiem 15? Toreiz slepkavības ierocis bija atšauts SABā un it kā SABs kontrolēja ieroča ceļus un atrašanās vietu. Un toreiz baumoja, ka it kā SABs (nezinu vai viss SABs, vai tikai daži darbinieki?) kopā ar dažiem Latvijas valdības vīriem un Krievijas specdienestu aģentiem piesedz kontrabandu uz Latvijas-Krievijas robežas.

  5. Vienu krievu aģentu parādi, ja neskaita na biedrus tos visi tāpat pazīst, kā 16.marta partiju. Kāpēc 25. gadu laikā neviens nav notiesāts. Tikai muļķojas ar nepielaišanu pie valsts noslēpuma.

  6. tas asv pakalpiņš Atbildēt

    kas bez vestniecibas ziņas pat noklepoties neriskē tagad te publiski stumj asv propogandu:) tad āzis par dārznieku ir sakarigāka izvēle nekā viš savā amatā

  7. uzskaitīti uzdevumi, kurus neizdodas ievērot ??

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+