Latvijā
Kriminālziņas

Pret Ždanoku uzsākts kriminālprocess saistībā ar valodas reformu izglītībā 16


Tatjana Ždanoka gājienā, 04.04.2018.
Tatjana Ždanoka gājienā, 04.04.2018.
Foto – LETA/Sintija Zandersone

Pret bijušo Eiropas Parlamenta deputāti, partijas “Latvijas Krievu savienība” (LKS) līderi sākts kriminālprocess saistībā ar LKS un “Krievu skolu atbalsta štāba” rīkoto “Vislatvijas vecāku sapulcē”, kurā asi kritizēta valodas reforma izglītībā, aģentūra LETA noskaidroja Drošības policijā (DP).

DP aģentūrai LETA apstiprināja, ka Ždanokai 18.aprīlī sāktajā kriminālprocesā ir piemērots statuss – persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess. Saskaņā ar likumu, ja sāktā kriminālprocesā iegūtas ziņas, ka, iespējams, konkrēta persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, tā iegūst tādas personas statusu, pret kuru sākts kriminālprocess. Nopietnāku statusu, proti, aizdomās turētā statusu, piemēro, ja pierādījumu kopums dod pamatu procesa virzītāja pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrētā persona.

Ņemot vērā, ka izmeklēšana šajā kriminālprocesā ir sākotnējā stadijā, DP patlaban plašākus komentārus nesniedz.

Pati Ždanoka sociālajā tīklā “Facebook” gan apgalvoja, ka pirmdien DP viņai paziņojusi, ka viņai piemērots aizdomās turētā statuss kriminālprocesā, kas sākts saistībā ar marta beigās notikušo “Vislatvijas vecāku sapulci”.

Ždanoka tika aicināta ierasties DP liecību sniegšanai. Tas paredzēts 11.maijā.

Kā ziņots, 18.aprīlī DP ir sākts kriminālprocess, jo policijai ir aizdomas par iespējamām prettiesiskām darbībām 31.martā notikušās “Vislatvijas vecāku sapulces” laikā. Šīs sanāksmes deklarētais mērķis bija vērsties pret plānoto pakāpenisko pāreju uz latviešu mācību valodu vispārējās izglītības iestādēs, un to faktiski organizēja LKS, norāda DP.

Kriminālprocess sākts pēc noziedzīgu nodarījumu pazīmēm, par kuriem kriminālatbildība paredzēta Krimināllikuma desmitajā nodaļā “Par noziegumiem pret valsti”, kā arī citu noziedzīgu nodarījumu pazīmēm. DP kriminālprocess sākts, “lai novērstu iespējamu mēģinājumu šķietami leģitīmu darbību aizsegā veikt prettiesiskas darbības vai sasniegt prettiesisku mērķi, kā arī ievērojot apstākli, ka DP iegūtās ziņas iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm”.

Sāktajā kriminālprocesā DP vērtēs arī iespējamas prettiesiskas darbības 1.maijā Rīgā notikušā gājiena laikā, kuru arī organizēja LKS pārstāvji.

Ņemot vērā, ka kriminālprocesā notiek izmeklēšana, DP nesniedz plašākus komentārus par izmeklēšanas gaitu, līdz ar to nav zināms, vai lietā ir kādas aizdomās turētās personas.

Tikmēr Ždanoka preses paziņojumā raksta, ka DP mēģinājusi vērsties pret LKS valdes locekli Jevgēņiju Krjukovu. DP interese par Krjukovu esot radusies tieši pēc minētās sapulces, kurā viņa esot uzstājusies kā trīs bērnu māte, runa bijusi gana asa, taču bez ekstrēmisma, uzskata LKS.

Pēc LKS sniegtajām ziņām, DP vēlāk mutiski aicinājusi Krjukovu uz sarunu, kam viņa nav piekritusi, aicinot DP viņai atsūtīt oficiālu pavēsti un tikties tikai pēc tam. Kā apgalvo LKS pārstāvji, DP šādās sarunās nav ielaidušies un 2.maijā bruņoti cilvēki ieradušies rehabilitācijas centrā “Vaivari”, kur mācību prakses laikā Krjukovu esot bijis iecerēts aizturēt, taču tas nav izdevies, jo sieviete tobrīd jau bija aizbraukusi no Jūrmalas.

Jau ziņots, ka Ždanokas vadītā LKS savā mājaslapā publicējusi 31.martā partijas organizētajā “Vislatvijas vecāku sapulcē” pieņemtu aicinājumu latviešu skolu un mazākumtautību audzēkņu vecākiem. Tajā pausts, ka “nepārdomātā un nesagatavotā visu mazākumtautību skolu pāreja tikai latviešu mācību valodā vedīs pie tā, ka mūsu bērni nespēs apgūt mācību programmu valodā, kas nav viņu dzimtā”.

“Tātad būs asaras, negatīvas emocijas, psiholoģisks, bet vairākos gadījumos arī tiešs kaitējums bērna veselībai. Daudzi bērni nevarēs apmierinoši mācīties, nesaņems atestātus par veiksmīgu skolas absolvēšanu. Tas rada risku, ka veidosies asociālu jauniešu grupas, kas neatradīs sev lietojumu sabiedrībā un atriebsies šai sabiedrībai par savām neveiksmēm. Savukārt marginalizācijas process izraisīs bezdarbnieku skaitu pieaugumu un strauju noziedzības kāpumu,” apgalvo LKS.

Tāpat aicinājumā teikts, ka daļa krievvalodīgo skolēnu aizies uz latviešu skolām, līdz ar ko vairākkārt pieaugšot etnisko konfliktu rašanās risks starp skolēniem un skolotājiem, kas savukārt izraisīšot latviešu vecāku neapmierinātību.

Saistītie raksti

Saeima 22.martā galīgajā lasījumā pieņēma un Valsts prezidents Raimonds Vējonis jau ir izsludinājis grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.

Pakāpenisko pāreju uz mācībām vidusskolās tikai latviešu valodā Krievijas finansētie un atbalstītie informatīvie resursi un organizācijas izmanto, lai grautu Latvijas starptautisko tēlu, kā arī izplatītu vēstījumus par Latviju kā “etnokrātiska un rusofobiska režīma pārvaldītu valsti”, norādīts DP 2017.gada publiskajā pārskatā.

LA.lv