Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
4. decembris, 2013
Drukāt

Lietuva varētu liegt ārvalstniekiem pirkt lauksaimniecības zemi (4)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Trīs mēnešu laikā aptuveni 320 tūkstoši lietuviešu parakstījušies par referenduma rīkošanu par grozījumiem valsts konstitūcijā, kas aizliegtu Lietuvas lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārdošanu ārvalstniekiem. Referenduma ideju virzījusi Lietuvas parlamenta deputātu grupa, kā arī vairākas sabiedriskās organizācijas.

Par “vienoto Lietuvu”


Parakstu vākšana par referenduma rīkošanu ilga trīs mēnešus un noslēdzās pagājušajā piektdienā. Bija jāsavāc vismaz 300 tūkstoši parakstu, lai ideju par referenduma rīkošanu varētu virzīt tālāk. Šī robeža tika pārsniegta. Tagad Lietuvas Centrālajai vēlēšanu komisijai jāpārbauda parakstu derīgums, bet referendums, pēc ziņu aģentūras “ELTA” informācijas, varētu notikt nākamā gada pavasarī vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām.

Referenduma idejas autori aicina grozīt Lietuvas konstitūciju, nosakot, ka zeme, iekšējie ūdeņi, meži un parki var piederēt vienīgi Lietuvas Republikas pilsoņiem un valstij. Viņi norāda, ka, pārdodot zemi ārvalstniekiem, “tiek pārkāpts Lietuvas teritoriālās vienotības princips”. Tikmēr referenduma pretinieki norāda, ka šāds aizliegums būtu pretrunā ar Eiropas Savienības likumiem. Arī Lietuvas parlamenta priekšsēdētāja Loreta Graužiniene ziņu aģentūrai “ELTA” skaidroja, ka Lietuva jau 2011. gadā pagarināja termiņu liegumam ārvalstniekiem iegādāties lauksaimniecības zemi, un šādu iespēju vairs nav. Taču Lietuvas lauksaimnieku kamera aizstāv ideju par lieguma pagarināšanu lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgošanai ārvalstu pilsoņiem. Tā grib panākt, lai šāds liegums būtu spēkā līdz brīdim, kad ES tiešo maksājumu apjoms Lietuvas zemniekiem sasniegs vidējo maksājumu apmēru citu bloka dalībvalstu zemniekiem. Saskaņā ar pašreizējo Eiropas Parlamenta piedāvājumu nākamgad ES tiešie maksājumi Lietuvas zemniekiem būtu 149 eiro par hektāru (šobrīd tie ir 144 eiro par hektāru). Tiesa, lietuviešu zemnieki grib panākt, lai maksājumu apmērs jau 2015. gadā būtu 196 eiro par hektāru.

Grībauskaite: 
pašiem jābūt godīgiem


Pēc tam kad 2004. gadā Lietuva iestājās ES, tai, tāpat kā Latvijai un citām bloka jaunpienācējām, tika atļauts ieviest septiņu gadu ilgu pārejas posmu, kura laikā ārvalstniekiem varēja tikt noteikti ierobežojumi lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei. 2011. gadā Lietuva šo termiņu pagarināja vēl uz trīs gadiem, un tādējādi tas beigsies 2014. gada maijā. Interneta vietne “Baltic Business News” gan norāda, ka praksē šāds liegums nebija īpaši efektīvs, jo tas, pirmkārt, attiecās tikai uz privātpersonām, savukārt uzņēmumi, kaut ārvalstnieku dibināti, zemi varēja iegādāties pēc sirds patikas un attiecīgās rocības. Otrkārt, ārvalstniekiem bija iespēja arī zemi nomāt. Tādējādi ārvalstu pilsoņiem Lietuvā pieder desmitiem tūkstošu hektāru lielas zemes platības. Viens no lielākajiem ārvalstu zemes īpašniekiem Lietuvā ir Vācijas uzņēmums “Agrar KTG”, kam pieder 4300 hektāru zemes, bet vēl nepilnus trīs tūkstošus hektārus tas nomā. Vairāki ziemeļvalstu nekustamo īpašumu tirgoņi zemi Lietuvā iegādājušies, kad tur izveidojuši it kā vietējos uzņēmumus, skaidroja interneta vietne “balticbusinessnews.com”. Vēršoties pret šādu praksi, arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite uzsvērusi, ka ne jau liegums ārvalstniekiem iegādāties zemi, bet pašu lietuviešu godaprāts būs izšķirošais spekulatīvu nekustamo īpašumu darījumu izskaušanai. “Uzskatu, ka ļoti svarīgi ir ar likumu aizsargāt cilvēkus un zemniekus, kuri apstrādā zemi. Šie cilvēki mums jāpasargā visiem līdzekļiem, jo draudus ne vienmēr rada ārvalstnieki. Mēs, lietuvieši, ne vienmēr esam godīgi un taisnīgi attiecībā pret savas valsts interesēm,” Lietuvas medijiem sacīja Grībauskaite.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Ko šajā sakarā saka mūsu valsts prezidents?

  2. Kāpēc to nepiedāvā ne “Vienotība”,ne pārējās koalīcijas partijas?

  3. Cik zemes latvieši nopērk Vācijā, tik zemes vāciešiem atļauts pirkt Latvijā.

  4. AR KATRU DIENU ,KO MĒS (LATVIJA UN LIETUVA) PAVADĀM EIROPAS SAVIENĪBĀ ,KĻŪST ARVIEN SKAIDRĀK REDZAMS ,KA MĒS ESAM TIKAI PIEDĒKLIS ES – TIEŠĀK RUNĀJOT : KOLONIJA .

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+