Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
3. jūlijs, 2014
Drukāt

Kāpēc rodas zobu nodilums un ko darīt

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Acis ir cilvēka dvēseles spogulis, bet zobi – sejas centrs. Labi, ja tajā valda kārtība, kurā līdztekus estētikai nodrošināta arī funkcionalitāte. Ja zobi nodiluši, ne par vienu no šiem aspektiem runāt nevar. Taču pieņēmums, ka ar šo problēmu jāsamierinās, ir aplams.

 

Ko nozīmē zobu nodilums? 


Nodilums jeb abrāzija ir zobu cieto audu zudums, kas radies mehānisku vai (un) ķīmisku faktoru ietekmē. Paaugstināts skābes līmenis, zobu griešana naktī, sasprindzinājumā sakosti zobi dienā, neprasmīga to tīrīšana, nepareizs zobu izvietojums – šo faktoru ietekmē sākumā cieš emalja, vēlāk dentīns. Var tikt skarts arī zoba nervs, izraisot paaugstinātu jutību, sāpes.

Zobu nodiluma dēļ pārvēršas gan sejas centrālās kompozīcijas estētika, gan funkcionalitāte. Mainās zoba anatomija, rodas sabrukums visā sakodiena sistēmā, kaut gan zobi ir veidoti no viscietākā materiāla mūsu ķermenī. Tie ir izturīgāki par kauliem.

Ar zobu nodilumu saskaras ne vien cilvēki gados, bet arī jaunieši.

Pieminējāt nepareizu zobu izvietojumu. Kā var būt nepareizs tas, kas mums dots no dabas?


Sarežģījumus var izraisīt problēmas ar augšžokļa sesto zobu izvietojumu (zobus skaita, sākot no priekšzobu vidus uz abām pusēm). Atrazdamies anatomiski pareizi, tie fiksē žokli vajadzīgajā pozīcijā. Taču sestie zobi var pildīt šo funkciju tikai tad, ja tiem netiek pieļauts emaljas zudums, īpaši tas attiecas uz piena zobiem. Ja tos pavirši salabo vai izrauj pirms laika, notiek sesto zobu novirze, radot sabrukumu visā sistēmā. Ja sestajiem zobiem ir nepareizs garums, mainās viss sakodiens, tāpēc sāk dilt arī pārējie zobi. Trešajiem zobiem – ilkņiem, kuri izaug pēdējie, vairs nav vietas, un haoss tikai pastiprinās.

Lai stāvokli precīzi diagnosticētu un problēmu novērstu, pacients jāredz un jāizmeklē. Vispirms jāatrod cēlonis, tikai tad var meklēt risinājumu.

Kāds ir nodilušu zobu lielākais kaitējums?


Zobu nodilums rada ne tikai estētisku diskomfortu, bet tiek arī negatīvi ietekmēta visas sistēmas funkcionalitāte. Zobu augstums ir cieši saistīts ar žokļu locītavu veselību. Tiklīdz zobi sāk dilt, žokļa locītavas galviņa aizvirzās nepareizā pozīcijā. Tas var nospiest nervus un asinsvadus, radot galvassāpes, trokšņus ausīs, žokļu krakšķēšanu. Tās bieži ir pro-blēmas, kurām grūti iedomāties saistību ar zobu nodilumu.

Vai un kā zaudēto iespējams atjaunot?


Šim nolūkam zobārstniecības klīnikā vajadzētu būt vairākiem speciālistiem – zobu terapeitam, ortodontam, protēzistam, kuri sadarbojas.

Tā kā ļoti svarīgs ir zobu izvietojums, kas ne vienmēr atrodas pareizajā pozīcijā, tos gan bērniem, gan pieaugušajiem īstajā vietā ieregulē ortodonts. Tālāk pie darba ķeras citi speciālisti. Ja zobi nav pārāk nodiluši, tos atjauno ar kompozītmateriālu. Šis veids ir vissaudzīgākais, jo nav nepieciešams slīpēt zobus. Lai panāktu pareizo mutes sakodienu, bieži pirms zobu atjaunošanas ir jāatslābina sasprindzinātie žokļu muskuļi. Šim nolūkam lieto katram pacientam individuāli izgatavotas muskuļus atslābinošās (relaksējošās) kapes. Sākot tās izmantot, nereti pāriet arī galvassāpes, mazinās saspringums kakla daļā.

zobi_kapiteTikai pēc relaksējošās kapes lietošanas var pieņemt pareizu lēmumu par piemērotākā materiāla izvēli, ķerties klāt pazaudētā zobu garuma modelēšanai.

Arī pēc zobu garuma atjaunošanas tomēr ir jāturpina lietot aizsargkapi.

Kāpēc? Jebkurš svešķermenis mutē taču ir traucējošs.


Aizsargkapes jālieto tādēļ, lai iegūtais stāvoklis saglabātos un nepieļautu jaunu nodilumu.

Ja visi vingrotu, meditētu, daudz laika pavadītu svaigā gaisā, vienmērīgi sadalītu laiku darbam un atpūtai, kurā nav vietas stresam, arī zobi diltu mazāk. Tad mēs tos naktī negrieztu, tādējādi izvadot dienas laikā uzkrāto spriedzi. Tomēr, dzīvojot materiālajā pasaulē, jāpiemērojas daudz kam tādam, kas pie veselīga dzīvesveida nav pieskaitāms. Lielākā daļa cilvēku, paši to nejuzdami, guļot tomēr griež zobus. Tad kapes jālieto arī naktīs. Daudzi ir ļoti pārsteigti, ieraugot savās kapēs izveidotos nodeldējumus – apzinās, ka tas pats būtu noticis arī ar neaizsargātiem zobiem.

Daļa sportistu kapes lieto 
treniņu laikā. Ļaudīm, kuri lielāko dienas daļu pavada pie datora, der monitora malai piestiprināta uzlīme ar sarkanu punktu. Tiklīdz cilvēks tam pievērš uzmanību, pārbauda, vai nav pārāk cieši sakodis un sasprindzinājis žokļus. Ja tā, arī sēžot pie datora, ieliek mutē aizsargkapi. Protams, aizsargkapes tiek izgatavotas individuāli, pielāgojot zobu formai un sakodienam.

Konsultante
 JUDĪTE BĒRZIŅA,
 zobārste

366_C_logo1

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+