Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
8. maijs, 2013
Drukāt

Pretējās pusēs karojušie veterāni tiekas kā draugi

LETALETA

Valsts augstākās amatpersonas šodien Rīgas Brāļu kapos piedalījās Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara beigu atceres dienas pasākumā, novēroja aģentūra LETA.

Kopumā vainagus un ziedus kapos nolika aptuveni 200 cilvēki. Atbilstoši hierarhijai kā pirmie vainagus nolika Valsts prezidents Andris Bērziņš, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Pēc tam ziedus nolika ārlietu, aizsardzības ministri, diplomātiskā korpusa pārstāvji, Saeimas deputāti un Otrā pasaules kara veterāni.

 

{gallery id=”1724″}

Pēc ziedu nolikšanas kritušie karavīri tika pieminēti ar klusuma brīdi.

Valsts prezidents pēc svinīgā pasākuma žurnālistiem pauda gandarījumu par to, ka labi attīstās viņa iniciatīva Otrā pasaules kara veterānu izlīguma veicināšanai.

“Man šķiet, ka, skatoties uz tiešo kara dalībnieku reakciju, tas process ļoti labi attīstās. Kas ir pietiekami stipri, kā jūs redzējāt, ir šeit. Viņi saprot, ka esam vienā zemē ar vienu kopīgu nākotni. Visi viņi grib būt cilvēcīgi atzīti, un, protams, arī vienai lielai daļai ir skaidri izteiktas sociālās problēmas viņu vecumā. Diemžēl šie izdevumi veselības saglabāšanai un uzturēšanai ir ļoti lieli,” norādīja prezidents.

Ņemot vērā, ka prezidents fiziski nevar vienlaicīgi būt vairākos pasākumos, Bērziņa vārdā prezidenta adjutants noliks vainagus abās frontes pusēs kritušo piemiņai. Vainagi tiks nolikti Lestenes Brāļu kapos, kur guldīti Otrā pasaules kara laikā latviešu leģiona rindās kritušie karavīri, un pie Brāļu kapu pieminekļa Dobelē Otrajā pasaules karā kritušajiem padomju armijas karavīriem.

Ziedus nolika arī padomju armijas veterāns – kara laikā Latviešu strēlnieku divīzijā dienējošais un trīs reizes ievainotais Meijers Deičs, kurš kara beigas sagaidīja Kurzemes katlā. Bijušajam karavīram pret vācu pusē karojošajiem naida nav, un viņš pozitīvi vērtē Bērziņa iniciatīvu izlīguma veicināšanai.

“Tas ir pareizi, jo aizgājuši tik daudz gadu. Faktiski 8.maijā plkst.2 mēs izbeidzām (karot), jo mēs uzzinājām no vāciešiem, ka karš ir beidzies. Faktiski 8.maijā blakus gulēja vācieši ar mums kopā, brāļojāmies. Nekāda naida jau nebija, jo karš bija beidzies. Turklāt lielākā daļa, kas karoja vāciešu pusē, jau negribēja karot. Par ko viņi karoja, es nezinu, taču es daudzmaz zinu, par ko mēs karojām – gribējām atbrīvot savu zemi. Šodien pagājuši 68 gadi un pieminēt, ka tie ir ienaidnieki …, starp leģionāriem bija cilvēki, kurus iesauca armijā un, ja nebūtu gājuši, būtu nošauti. Nu, kā var pateikt par tādu cilvēku, ka tas ienaidnieks? Cita lieta, ka bija latvieši, kas iznīcināja ebrejus un tā tālāk. Tie bija citi cilvēki,” žurnālistiem norādīja Deičs.

Par to, ka Deičs nejūt naidu, apliecina vēl kāds fakts – pēc kara pie viņa rūpnīcas cehā par vadītāju strādāja leģionārs. “Mēs vēl šodien satiekamies kā draugi. Viņš taču nav vainīgs, jo viņu iesauca armijā,” piebilda sirmais kungs.

Deičs arī neslēpa, ka atzīmēšot arī 9.maiju. Viņš par savu dzimteni uzskata Latviju, lai arī savulaik bijusi iespēja aizbraukt uz ASV un Izraēlu. “Man citas dzimtenes nav, jo esmu šeit dzimis un uzaudzis,” piebilda bijušais rotas komandieris.

Jau ziņots, ka vairākās vietās Latvijā šodien tiks atzīmēta Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Svinības notiks arī rīt, 9.maijā. Šo datumu parasti atzīmē Krievijā un citās bijušajās padomju republikās.

{gallery id=”1723″}

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+