“Latvijas Gada auto 2015” pretendentu kopīgais testa izbrauciens 0
Aizvadītajā sestdienā pirmā rudens testa 300 kilometrus ar 14 uz titulu pretendējošiem auto veica 17 žūrijas biedri. Favorīti nosaukti vēl netiek, vērtētāji vēl “sprēgā” tīši saasināti, brīžiem iespaidus pārspīlējot. Tas palīdz ļoti grūtajam balsošanas procesam, kas sāksies novembrī, pēc iespējas labi sagatavoties.
Pirmā, galvenā atziņa, kas atbild uz jautājumu, kāpēc šādi konkursi vispār vajadzīgi, žūrijas vecbiedriem jau, kā saka, asinīs. Bet debitantus pārsteidz un sajūsmina. “Latvijas valsts ceļu” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, kas šādā braucienā piedalās pirmo reizi, saka: “Nekā citādi, tikai šādā visus jaunumus kopā pulcējušā kolonnā ir iespējama tieša konfrontācija. To niecīgo nianšu un atšķirību salīdzinājums, kas izšķirs katra auto reitingu gan balsojumā, gan vēlāk tirgū. Braucu, piemēram, ar “Opel Insignia”, baudu teicamu gaitu, aci priecē dizains… Bet tūlīt seko “Skoda Scout”, tehniski ļoti līdzīgs, izskatā varbūt mazliet rāmāks, “pilsoniskāks”, un – patīk labāk! Kāpēc? Vai izjūtas subjektīvas un citam vērtētājam būs citādas? To izskaidrot sev un visiem – tāds ir konkursa un žūrijas uzdevums.”
Žūrijas veterāni, izmantojot jau kopš gadsimta sākuma krātu pieredzi, savukārt meklē globālas tendences. Vārds liepājniekam, rallija “Kurzeme” direktoram Uldim Hmieļevskim: “Ja varētu piešķirt balvu par izaugsmi ar ilgstošu perspektīvu, tad gribētos tādu dot Japānas autoražotājiem. Jau iepriekšējos gados ar īpašu izaugsmi kvalitātē pārsteidza “CX-5” un 6. sērija. Šogad tādu pašu pārsteigumu sagādāja “Mazda 3”. Dizaineri ir pastrādājuši godam, un salona dizaina līnijas nedarītu kaunu premium marku izstrādājumiem. Rūpība un kvalitāte vīlītēs un šuvītēs ļauj cerēt, ka tikpat rūpīgi ir saliktas kopā arī auto būtiskās detaļas – piekare, transmisija un dzinējs. Paši labākie vārdi piekares ergonomikai, kas bedrainajos asfalta viļņos ir komfortabla, vienlaikus neizrādot ne mazāko vēlmi padoties G spēkiem un izslīdēt no uzdotās trajektorijas pat ļoti sarežģītos apstākļos. Līdzīgu pārsteigumu tieši vadāmībā iepriekš ir sagādājuši arī citi jauno paaudžu “Mazda” modeļi.
Otra balva nonāktu “Nissan” kausu plauktiņā, jo iepriekš askētiskais “X-Trail” apvidnieks nu ir gan ar ļoti gaumīgu dizainu, kurā nav ne miņas no iepriekšējo paaudžu askētisma, gan ar vadāmības īpašībām pa asfalta līkločiem, par kādām pirms desmit gadiem priecājāmies tikai pie “X5”, “Cayenne” un “Touareg” apvidnieku stūres. Un šīs īpašības iekļaujas arī budžeta rāmjos līdz 30 tūkstošiem eiro, kas nav mazsvarīgi.”
Meklē tendences un strīdas
Ralliju čempions Ivars Caune par “Dacia Duster” saka tā: “Nemaz nebrīnos, ka, lai iegūtu šo auto, ir jāstāv stipri garākā rindā nekā kādreiz pēc saldējuma. Dacīte ir vienkārša, bet ļoti labi pilda visas savas funkcijas. Uzskatu, ka par šo cenu pat ļoti labi. Būtu vēlams to padzenāt īstos “bezceļu” testos.”
Bet Liepājas Uldis ironizē: “Rumāņu auto marka tirgū ienāca kā ekstrēmi lētu auto ražotājs, bet nu, šķiet, grib uzbūvēt “labāku” auto – skaistāku, komfortablāku, ar lielākām aprīkojuma iespējām. Taču, kļūstot “labākam”, cena bīstami pietuvojas mazo japāņu džipiņu cenai un aiziet garām labi nopakotām kompatklases mašīnām, taču komforts, ergonomika un gaitas īpašības cenai līdzi tomēr nav tikušas. Un, ja jābalso ar maciņu par “Duster” cenu amplitūdā no 16 līdz 20 tūkstošiem eiro vai par “Nissan Qashqai”, kura ikmēneša līzinga maksājums būs tikai par pāris labu vīna pudeļu dārgāks, tad izvēle ir – labāk apreibt no pārvietošanās baudas ar labu auto, nevis pēc garāka brauciena meklēt spirta kompresi sakratītās muguras ierīvēšanai.”
Arhitekts Jānis Mežulis piebilst: “”Dacia Duster” ir “Jeep Cherokee” pretmets. Pilda to pašu, bet bez pompozitātes. Viss vienkārši, bet ne trūcīgi. Tāpat aprīkots ar navigāciju, labu radio un “Nissan” pilnpiedziņu. Cerams, ka pēc “facelifta” ir izlabotas tās lietas, kas bija saistītas ar sūdzībām par ātrumkārbu, kaut arī testa auto ceturtais ātrums slēdzās aizdomīgi nepārliecinoši. Taupīts tomēr tiek uz visu. Piemēram, spoguļu regulācijas slēdzis. Atceros, ka tieši tāds pats bija manam senajam 1992. gada “Ford Escort”. Bet kāpēc būtu jāizgudro no jauna detaļa, kas jau ir sen izgudrota un pārbaudīta? Domāju, ka daudzas detaļas šajā auto ir tādas. Bet tas nozīmē – laika pārbaudi izgājušas, nevis savādi jaunrades eksperimenti.”
Žūrija strīdas, vēl nebalso, kritizē. Šķiet, tikai viens auto no 14 šajā braucienā saņēma vienīgi uzslavas.
“Mini Cooper” Ivara Caunes vērtējumā: “Pirms sēdos šajā auto, zināju, ka tas mani pārsteigs ar kaut ko, kas pieder tikai zīmolam “MINI”. Tā arī bija. Viss, kas atradās salonā, bija interesants un perfekti izveidots. Bet visvairāk mani pārsteidza šā mazā auto ļoti precīzā un vieglā vadāmība, arī braucot lielā (pat ļoti lielā!) ātrumā. Vienīgi – par šādu cenu to var iegādāties tikai īsts šā zīmola FANS. Un kur tu Latvijā tik ātri brauksi?
Nākamais konkursa programmas pasākums – 11. oktobrī pie “Mola”. Tur unikāla iespēja pretendentus mēģināt testa aplītī pa Krasta ielu būs ne tikai žūrijai, bet arī visiem klātesošajiem.
