Pretgaisa aizsardzības raķetēm un radariem būs nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro 5
Latvijas pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanai – radaru un raķešu iepirkumiem – būs nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro, šodien žurnālistiem pastāstīja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Vējonis jau iepriekš paziņoja, ka finansējumu Latvijas pretgaisa aizsardzības stiprināšanai nepieciešams atrast jau šī gada budžetā. Aizsardzības ministrija sagatavos un līdz šī gada 1.jūnijam valdībā iesniegs ziņojumu, kurā sniegs detalizētus pretgaisa aizsardzības spēju attīstīšanas risinājumus un iespējamās izmaksas.
Pretgaisa aizsardzības spēju modernizāciju paredzēts veikt divos virzienos. Pirmkārt, iegādājoties jaudīgas radaru sistēmas, kas spēj fiksēt un identificēt ikvienu objektu, tostarp zemu lidojošu, kas šķērso Latvijas gaisa telpas, kā arī sauszemes robežas. Otrkārt, nodrošinot modernus ieročus, ar kuriem iespējams efektīvi reaģēt, neitralizējot apdraudējuma objektus, iepriekš informēja ministrs.
“Vienkāršiem vārdiem runājot, mums nepieciešamas “Stinger” tipa raķetes, lai mēs varētu notriekt lidojošos objektus. Šodien ir pēdējā diena tirgus izpētei, un kompānijas iesniegs savus piedāvājumus šīs spējas attīstībai. Maijā ministrija veiks izvērtējumu un visu informāciju iekļaus iepriekšminētajā ziņojumā, kurš tiks iesniegts valdībā,” šodien žurnālistiem paziņoja ministrs. Raķetes “Stinger” ir apgādātas ar sensoru, kas reaģē uz lidaparāta dzinēja izstaroto siltumu.
Ministrs nenoliedz, ka radari un raķetes no valsts budžeta prasītu vairākus desmitus miljonus eiro.
Lai arī par šiem pirkumiem būs jālemj valdībai, Vējonim ir pārliecība, ka viņa kolēģi Ministru kabinetā apzinās to drošības situāciju, kāda patlaban Baltijas reģionā izveidojusies. Ministrs gan atgādināja, ka radarus nevar nopirkt kā pienu veikalā un ir nepieciešams laiks to izgatavošanai.
“Šeit ir jautājums par šī gada budžetu, jo tad, iespējams, jāveic šī gada budžeta grozījumi. Jebkurā gadījumā tas ir nākamā gada budžeta jautājums. Ņemot vērā situāciju Ukrainā, ņemot vērā, ka Krievijas bruņotie spēki ir pastiprinājuši aktivitātēs pierobežā, tostarp ir attīstījuši helikopteru bāzi Ostrovā, mēs prioritātes pārvērtējām un pretgaisa aizsardzības prioritāti pacēlām augstāk, jo zemus lidojumus nespējam fiksēt, un helikopteri ir zemo lidojumu objekti,” uzsvēra Vējonis.
Patlaban nepārtrauktu gaisa telpas novērošanu Latvijā nodrošina trīs radiolokatori, kas izvietoti Lielvārdē, Ventspils lidlaukā un Rēzeknes novada Audriņu pagastā. Tie darbojas vienoti ar radiolokatoriem Igaunijā un Lietuvā, veidojot kopēju NATO gaisa telpas novērošanas sistēmu. Radiolokatori spēj atpazīt visa veida gaisa kuģus – lidmašīnas, bezpilota lidmašīnas, helikopterus, sākot ar nelieliem, līdz pat kvadrātmetra izmēra, vieglmetāla konstrukcijas lidaparātiem. Tomēr pašreizējā novērošanas sistēma vērsta uz tālās darbības novērošanu attālumā līdz 450 kilometriem un 30 kilometru augstumā.
Jau ziņots, ka pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšana pēc Ukrainas krīzes pavirzījusies aizsardzības jomas prioritāšu galvgalī.
