Egils Līcītis: Lielmeistari tiesas zālē 5
Pasaule kļuvusi ļoti nedroša. Tam apliecinājums ir ap tiesu namiem spietojošās TV reportieru komandas un bez mitas pārraidītās prāvošanās translācijas. Acīmredzot tiesāšanās ies plašumā. Asinskāri ļaudis cer, ka jau noķertie ir mušiņas, un gaidāms, ka kriminālatbildības tīklos Streļčenoks iepīs arī pašus lielākos dundurus. Pilsoņiem mājās pret savu gribu jāglabā iespaidīgas summas, lai spiedīgā vajadzībā savāktu atbrīvošanai nepieciešamo simtu tūkstošu drošības naudu tikpat vieglītēm, kā pensionārs no kaimiņa aizņemas piecīti līdz pensijas dienai. Šādos apstākļos kā dzīvības augstākā forma, kā jurisdikcijas spīdekļi Saules izvēršas cienījamas profesijas pārstāvji – advokāti, kam jāaizstāv netaisni apsūdzētie. Ekrānos to vien redzam – advokāts arestantu sagaida no cietuma, advokāts pavada aizbilstamo uz tiesu. Advokāts izbrīvē ceļu žurnālistu pūlī un apbalvo pēc jaunumiem izslāpušos ar mazumiņu vēstījuma. Ja vien aizstāvis dalītos ar visiem pieejamiem noslēpumiem, ko nav brīv izpaust, gandrīz katra darba gaitas derētu par pamatu jaunam rež. Skorsēzes krimiķim.
Nav noslēpums, ka pie tiesas velk mūsu ievērojamākos saimnieciskos un sabiedriskos darbiniekus, kuri ir nevainīgāki par Vinniju Pūku. Viņi cieš, jo uz tiem izdarīts melnās rokas spiediens vai sabrūvēts netīrs politiskais pasūtījums. Uz apšaubāmu pierādījumu un bojātu telefonu operatīvās informācijas bāzes pasludina, ka šis nu būtu ņēmis ķepā, un godīgam sabiedrības loceklim izgāž uz galvas naktspoda saturu. Prokurori ar visu likuma bardzību pastāv, ka “ir vainīgs” un uz “sevišķi ļaunprātīgu nodarījumu”, kamdēļ tiesājamā persona jāsoda ar gadiem ilgu nebrīvību pie maizes un ūdens. Šādas pretenzijas jāatspēko un jāpanāk noregulējums. Un tad tiesas zālē it kā iedegas papildu lustra, ieplūst vairāk gaismas. Vārdu ņem viņš – advokāts. Neapbruņotajam Temīdas kalpam nav citu ieroču kā apelācija pēc žēlsirdības un atvērtība pret cilvēkiem mantijās ar taisniem patiesuma vārdiem vispiņķerīgākajā lietā. Viens tos izrunā melodeklamācijā un žestikulēdams. Otrs izskan vareni kā Tālivalža Dekšņa ērģele, bet adv. Grūbes k-gs argumentē dobji kā vara taure. Kā ar liekšķeri prasmīgs aizstāvis aizmēž savērptos apsūdzības rakstus. Advokāts no klienta mundiera izņems ieēdušos netīrumus kā ar jauno “Vanish”! Kas likās nelabas smaciņas traips apsūdzētā kunga goda uzvalkā, pēc apošņāšanas tiks atrasts par advokāta saražotu mežrozīšu sīrupu. Nekaitiniet advokātu, lai viņš nekļūst niknāks par sirseni un nelaiž darbā ilkņus! Pat stūrī iespiests, pat tad, kad procesa dalībnieks tiesājamais jau kļuvis nevarīgs kā baļķītis, aizstāvis nekad neizmetīs balto dvieli par padošanās zīmi.
Atlīdzība par paveikto? Agrāk teica, ka advokāts savam suņam liek zelta zobus. Tagad pirmajā vietā ir tiesiskuma nodrošināšana un nevainīgā attaisnošanas triumfs tiesas namā.
