Foto – AFP/LETA

Egils Līcītis: Mums jāņem bēgļi savā kompānijā 26

Ziņu aģentūras katru mīļu dienu maļ nepatīkamas vēstis. Zemes, kas sauc sevi par eiropeiskām, Vidusjūras krastā izkāpušo melno tūkstoti Āfrikas, Āzijas bēgļu tur antisanitāros apstākļos. Nometņu saspiestībā. Dažviet aiz dzeloņstieplēm. Telšu vietās futbollaukumā. Grieķijā, Kosas salā uz sarūsējuša, veca kruīzkuģa, prom no pilsoniskās sabiedrības. Atbraucējiem tas ķeras pie sirds, viņi sanervozējas – kā, mēs neesam sengaidīti viesi?

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Pretstatā nožēlojamai ieslodzīšanai un norobežošanai Latvijas cilvēku humānās, līdzjūtīgākās daļas pārstāvji liek priekšā bēgļus uzņemt ģimenēs. Dažiem, kas to vēl līdz galam nav sagremojuši, paskaidro – tuksneša dēli jāņem mājaprūpē kā apmaiņu studenti, lauku radubērni, jāharmonizē, kad tie spertu pirmos latviskos soļus.

Valdība migrantu lietā pastāvīgi vilcinās, regulāri kavējas. No turienes dod skaidrojumus, kā no Tuves Jansones komētas gaidīšanas grāmatas. Valdība to pasniedz – jā, komēta nāk. Laikam ar asti. Kaut kad, kaut kur saskriesies ar Zemi. Ieradīsies, apgriezīsies riņķī uz papēža un prom būs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Cik labi valdībai izdodas būt lunātiskai!

Tāpēc sabiedriskā iniciatīva ir izfantazierējusi un apsteidzošā ierosmē saka – mums viņi ir jāņem savā kompānijā. Mums ir cilvēki, kas grib dzīvot kā piebāzti desu maisi, ieslēgušies četrās šaurās sienās. Bet mēs taču varam nosmakt, nocietinājušies paši savā latvietības kokonā! Ar svaiga dzīvā vitālā spēka pieplūšanu latviskais dzīves modelis kļūs piln­asinīgāks! Pastiprināsies viedokļu plurālisms. Būsim iejūtīgi attieksmē pret to, kas pirmā brīdī liksies nesaprotama citas civilizācijas ērmība. Atļausim viņējo sievietēm ģērbt nacionālos tērpus, kā savējām ļaujam valkāt minisvārkus. Iekārtosim muslimu lūgšanu vietas, kultūras centrus, veicināsim ģimeņu atkalsavienošanos. Ja kāds bēgļu vidū liksies aizdomīgi iefiltrējies islāmists – apgriezīsim kaujiniekam bārdu un lai staigā vesels! Bez bārdas viņa spēks ir zudis, kā Lāčplēša stiprums izkūp, kad tam noplēš ausis.

Kā praktiski izpaudīsies bēgļu pieņemšana audžuģimenēs? Skaidrs, ka Mohammads ieradies ar mantību, kas mugurā, un mobilo telefonu rokā. (Lai stātos sakaros un norādītu adresi, kur ierasties sievai un sievasmātei.) Latviski nezina ne mū, ne mē. Iztrūcies, kā nu jaunā vietā ies. Viesmīlības likums māca, ka labākā iepazīšanās notiek pie maltītes, un jāsāk ar brangu pusdienu servēšanu. Visu, ko parasti uzturā lieto no cūkgaļas atteikusies Ilzes Pētersones-Godmanes ģimene, kas pieteikusies par migrantu izmitinātāju ar pirmo kārtas numuru, liks galdā arī jaunajam saimes loceklim. Cienās ar Latvijas sieru un cepumiem, otrēdienā dos kūpošas zirņu pītes (līdzīgas falafela), atkorķēs, paši zināt, ko, apetītes uzlabošanai. Bēgļus pamazām ieradinās pie mūsu manierēm. Aizvedīs ekskursijā uz Siguldu, izvadās pa Nacionālo bibliotēku, lēnām ielauzīs mūsu mēlē biežāk lietotos vārdus kā “budžeta konsolidācija”, “hoķis” un citus.

Kad cilvēks kļuvis kauls no mūsu kaula, lai top viņa par afrolatvieti simboliskā pārdzimšanas dāvana – Nameja gredzens!