Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
15. februāris, 2016
Drukāt

Pretinieks izšauj acis. Latvijā ārstējušies jau vairāk nekā 30 Ukrainas karavīri (9)

Foto - LETAFoto - LETA

Ukrainas brīvprātīgo bataljona "Kijevska Rusj" staršina (Latvijas NBS ekvivalents – galvenais virsseržants) Eduards Maļevanijs pārcietis vairākas operācijas Latvijā un Ukrainā, bet mūsu valstī viņam ārsti ielikuši acs protēzi. Acs ievainojumi ir raksturīgi Ukrainas karavīriem, jo tā esot promaskavisko kaujinieku un Ukrainā esošo Krievijas regulāro spēku vienību "firmas zīme".

Latvijā ārstējušies vairāk nekā 30 Ukrainas karavīru, kuri izsaka pateicību mūsu ārstiem par palīdzību un aicina ukraiņus, poļus un baltiešus būt vienotiem, lai atturētu Krieviju no turpmākās agresijas.

“Izsaku pateicību visiem ārstiem, kas mūs ārstējuši. Pie mums Ukrainā bataljonos dien cilvēki no dažādām valstīm, viņi mums palīdz. Ziniet, ja jums būs grūti, mēs palīdzēsim, tāpēc ka draudzībai un sapratnei ir nozīme, kad cīnāmies par taisnību. Ukrainas, Igaunijas, Polijas un Latvijas valdības nāk un iet, taču, ja mēs saliedēsimies un turēsim vienotības ķēdi, mūs neviens nesaraus. Mums jāturas kopā. Kad mēs esam kopā, esam liels spēks,” uzsver Eduards Maļevanijs no brīvprātīgo bataljona “Kijevska Rusj”. Viņu pērn kaujas laikā antiteroristiskās operācijas zonā ievainojis prokremlisko teroristu snaiperis un divi puiši no bataljona viņu uz rokām iznesuši drošībā, bet kaujā kritis viņa komandieris. Promaskavisko teroristu firmas zīme esot izšaut acis pretiniekam. Teroristu snaiperi bataljona karavīri esot atraduši un likvidējuši. Eduards pārcietis vairākas operācijas Ukrainā un Latvijā, un viņam šeit veikta acs protezēšana.

Ārstēšanu karā Ukrainā iesaistītajiem karavīriem koordinē mikroķirurgs Mārtiņš Kapickis, kas uzsver, ka šajā darbā iesaistījušies vairāki desmiti mūsu ārstu. Kopumā ar valsts atbalstu Latvijā palīdzība sniegta vairāk nekā 30 Ukrainas karavīriem, bet Latvijas ķirurgi ap 100 karavīriem snieguši konsultācijas un veikuši operācijas Ukrainā. M. Kapickis par ieguldīto darbu pagājušajā piektdienā saņēma pateicības rakstu no Ukrainas vēstnieka Jevhena Perebijņa.

Kā uzsver E. Maļevanijs, karot devies, lai aizstāvētu Ukrainu no Krievijas agresijas, un vēlējies dot savu militāro pieredzi valsts aizstāvībai, jo savulaik dienējis Ukrainas armijā un guvis arī pieredzi starptautiskajās misijās. Pēdējais viņa norīkojums pirms ievainojuma bijis kādā ciemā Debaļceves tuvumā. Viņa bataljons esot iesaistījies kaujās ar Krievijas regulārā karaspēka vienībām – jūras kājniekiem un specvienību kaujiniekiem. Bataljonā viņa ieroču brāļi bijuši francūži, itālieši un arī čečeni.

Ukrainas karavīrs Jurijs Matvijenko no Kirovgradas 42. motorizētā strēlnieku bataljona, kurš arī ārstējās Latvijā, ievainojumu guvis pērnā gada janvārī netālu no Debaļceves kaujā ar Krievijas tankistu vienībām. Arī viņš pateicas Latvijas ārstiem, kā arī Ukrainas konfliktā cietušo atbalsta fonda valdes priekšsēdētājai Janai Streļecai. Viņš “LA” pastāstīja, ka antiteroristiskās operācijas dalībnieku rindās valdījis kaujiniecisks noskaņojums: “Vīri rāvās aizstāvēt dzimteni. Bija gadījumi, kad karadarbībā iesaistījās arī 17 gadus veci puiši, kuri bija viltojuši dokumentus, lai savām rokām dotos aizstāvēt dzimteni.”

Gan J. Matvijenko, gan E. Maļevanija ārstēšana Latvijā pabeigta, taču abi karavīri teic, ka vēlas atgriezīsies Latvijā, kad būs jāmaina protēzes. Atgriezušies Ukrainā, viņi centīšoties sniegt psiholoģisko atbalstu ievainotajiem dienesta biedriem. “Lielākā problēma ir, ka puiši noslēdzas sevī un nekontaktējas ar pārējiem. Mēs ar viņiem runājam un “velkam” viņus ārā. Bataljonā vislabāk zina, kurās slimnīcās atrodas mūsu dienesta biedri. Ar viņiem runājam, mūsos ieklausās varbūt vairāk, jo kopā esam cīnījušies un runājam ar viņiem kā līdzīgs ar līdzīgu,” skaidro Eduards.

Abi karavīri uzsver, ka Ukrainai tagad ir grūti laiki, jo Austrumu frontē jācīnās pret prokremliskajiem teroristiem un viņu atbal­stītājiem, bet otra fronte esot cīņa pret korupciju valstī, kur viņi sagaidot izlēmīgāku varas rīcību. “Tagad sabiedrība Ukrainā ir saņēmusies, lai aizvāktu korumpantus no valsts varas struktūrām un iestādēm, tomēr tas būs smags darbs,” secina Eduards.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Jau ne, bet tas saucās blaknes (šķembas ,rikošeti) raidijums ar 5.54×39/ 7.62x 54 acī nozīmē 100% līķis. :ai trāpītu 20x20cm ar minētiem paraugiem 300m un tad arī izsvaide. Ja ir vairāki šādi gadijumi tas liecina par blakņu iedarbību..kam lieto vienkāršas polikarbonāt briles. Specvienību triecienieki bruņķiveres ar bruņstiklu

  2. Visticamāk ukrianim stipri paveicās. Snaiperis specāli acīs nešauj, viņa mērķis ir pretinieka galva (netkarīgi no trāpījuma vietas, parasti tiek tēmēts pa vidu, lai vēja pūsmas vai kļūdas rezultātā vienalga trāpītu pretiniekam, kas konkrētājā gadījumā arī ir noticis), pēc trāpījuma kurā pretinieks visticamāk ir miris. Galva ir tā, kas visvairāk redzama no aizsega, (ja pārējā ķermeņa daļa ir ierakumā vai aizslēpusies aiz mājas sienas u.tml.) turklāt seju no lodēm nekas parasti neaizsedz (ja neskaita specvienību īpašas ķiveres ar sejas sargiem) , turklāt ķermeni parasti sargā bruņuveste, aptveru soma, ierocis u.tm. un trāpījums tur ne vienmēr nogalina pretinieku. Ukraini izglāba lodes trāpījuma lenķis (cauri acij un tālāk cauri deņiņiem. sprižot pēc cietušā foto) un iespējams viegla vēja plūsma, kas novirzīja lodi vai neliela snaipera kļūda. Ja snaiperim ir vienlīdz liela iespēja trāpīt pretiniekam korpusā vai galvā, profesionālis vienmēr izvēlēsies šaut galvā (nekā personīga). Lai veseļojas!

  3. Rašisms lien, Latvijai jāpalīdz Ukrainai, jo Krievijas agresija jāaptur pēc iespējas ātrāk.

    • Amerikaanu filmas par esi saskatiijies.Snaiperi sauj kermenim pa vidu,lai buutu maksimaalaa iespeeja traapiit.Galva ir mazins objekts kuram attieciigi arii gruutaak traapiit

  4. vai par viņu ārstešanu amerika maksāja? viņi karu ukrainā iaraisija lai viņi ari maksā, nav ko musu naudu tēret

  5. Samuldēt var ko gribi! Lode izietu pakausī !

  6. Šie mūsdienu barbari pat karot nemāk speciāli šaujot acīs, lai atņemtu cilvēkam dienas gaismu. Cik zvēriski lielam naidam un zemam intelektam jābūt, lai tā darītu. Laikam jau tikai aziāti un kādi āfrikāņi no džungļiem, kas nav redzējuši civilizāciju uz kaut ko tādu ir spējīgi. Propaganda ir aptumšojusi viņu prātu.

    • A ko viņam mīkstumiņos šaut? Ja pašam būtu jākaro, gan jau ne tikai acis izšautu… Tas ir karš, nevis puiku spēles mežā.

    • Гоголь Могельцоллерн Atbildēt

      Ты дебил ? Здесь из присутствующих кто-нибудь видел последствия огнестрельных ранений в лицо ?
      Украинский военный мог лишился глаза где угодно, начиная от неправильного обращения с пиротехникой, заканчивая пьяной дракой.

Draugiem Facebook Twitter Google+