Foto – LETA

“Pretlatvisko riebumu” konstatē, bet pagaidām bezspēcīgi nopūšas 0

Pēc tam, kad “Latvijas Avīzes” autors Franks Gordons pievērsa uzmanību cūcībai, kādu par Dziesmu svētkiem atļāvusies lielākā Latvijas krievvalodīgā avīze “Vesti segodņa” un žurnālists politiķis Nikolajs Kabanovs (“Kabanovs spļauj virsū Dziesmu svētkiem”, “LA” 11.07.2013.), savu sašutumu izteikuši arī citi.

Reklāma
Reklāma

 

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Tostarp Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis, kurš savā interneta dienasgrāmatā ievietojis rakstu ar nosaukumu “Pretlatviskā riebuma kurināšana”.

Viņš izlasījis arī citas Dziesmu svētku tēmai veltītās publikācijas un secinājis, ka tā nav tikai viena Kabanova “vemstīšanās”, bet drīzāk avīzes “Vesti” mērķtiecīgi veidota attieksme. “Vesti” interneta versijā ievietots arī anonīma autora raksts, kurā “izsmējīgi likta vienlīdzības zīme starp latvisko un “pidralala” jeb homoseksuāli praidisko”.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Latvijas krievu medijos aizvien biežāk sastopams pret latviešiem nepatiku uzbudinošs tonis. Paņēmieni kļūst aizvien aizskarošāki un prastāki,” secina I. Latkovskis, bet turpat arī atzīst, ka īsti neredz, ko šajā situācijā darīt: “Ar demokrātiskiem un tiesiskiem līdzekļiem neko tādiem provokatoriem šobrīd neizdodas padarīt.

Publiska kaunināšana viņus tikai padara par vēl lielākiem varoņiem, iedvesmo uz aizvien jaunu nekaunību.” Tāpēc viņš izsaka cerību, ka tas tomēr neesot Latvijā dzīvojošo krievu vairākuma viedoklis.

Vispirms jāizsaka atzinība, ka ir arī kāds politiķis, kas lasa un pat analizē krievu medijus, nevis lej tiem medu (atcerēsimies kaut vai viena bijušā prezidenta jūsmošanu tajā pašā “Vesti”, ka “Latvijas krievi ir labākie krievi pasaulē”). Labi arī tas, ka analizētājs ir Saeimas deputāts, kurš vada tieši saliedētības komisiju. Reti kura darbība būs efektīva bez iepriekšējas situācijas izpētes, bet ir aizdomas, ka tieši tā līdz šim integrācija Latvijā notikusi – bez iedziļināšanās un pētīšanas.

Tas, ka pēc situācijas noskaidrošanas seko atziņa, ka provokatoriem neko nevar padarīt, jau ir sliktāk. Tāda kā bezspēcīga nopūta… Vai tiešām nevar? Un vai demokrātija vienmēr paģērē mīkstmiesību? Latkovska kunga vadītajā komisijā “Saskaņas centra” deputāts Kabanovs nedarbojas. Toties darbojas deputāte Irina Cvetkova, kuras provokatīvie, naidīgie izteikumi par Pilsonības likumu nesen izraisīja ne mazāku sašutumu.

Kad tika ierosināts deputātes rīcību vērtēt arī komisijā, Latkovska kunga vadībā (lietošu viņa paša izteikumu “vadoties pēc burta, nevis būtības”) tika nolemts to tomēr nedarīt un jautājumu atstāt Ētikas un mandātu komisijas ziņā. Ar Cvetkovu viņi turpinās sēdēt pie viena galda un diskutēt.

Reklāma
Reklāma

Bet bija iespēja demokrātiski (ar balsu vairākumu) nolemt, ka šādai deputātei saliedētības komisijā nav vietas, jo viņa ar savu darbību degradē tās mērķus un strādā pretējā virzienā – nodarbojas ar sabiedrības šķelšanu. Varētu prasīt “SC” deleģēt citu pārstāvi, līdzīgi kā to nācās darīt, kad izrādījās, ka vairāki šīs frakcijas deputāti nav piemēroti darbam Nacionālās drošības komisijā, jo viņiem nav pielaides valsts noslēpumam.

Bet kā jau iepriekš rakstīju – labi, ka komisijas vadītājs par šiem jautājumiem ir sācis domāt, tad jau varbūt arī rīcība nebūs ilgi jāgaida.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.