Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
6. septembris, 2016
Drukāt

Pretrunīgajām deputātu kvotām plāno 2,8 miljonus eiro (3)

Saeimas ēka.Saeimas ēka.

Foto - LETA

Arī nākamā gada budžetā tiks paredzētas pretrunīgi vērtētās “deputātu kvotas”, kurām iecerēts atvēlēt 2,8 miljonus eiro, tā liecina “LNT Ziņu” rīcībā esošā informācija.

Šis nodokļu maksātāju naudas piešķiršanas princips tiek kritizēts, jo nauda tiek tērēta saskaņā ar deputātu individuālajām vēlmēm, kur noteicošā loma ir partejiskajai piederībai. Turklāt nākamais ir pašvaldību vēlēšanu gads, tāpēc deputāti gatavojas būt jo īpaši dāsni.

Proti, koalīcijas partijas ir panākušas vienošanos, ka šoreiz bez ierastajām “deputātu kvotām” katra no varas partijām saņems vēl papildu naudu, lai tādējādi varētu atbalstīt pašvaldības, kuras tās vada. Joprojām notiekot sarunas, cik tieši lielu finansējumu nodot katras koalīcijas partijas rīcībā. Pagaidām neoficiāli minēts, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), “Vienotība” un Nacionālā apvienība varētu saņemt līdz trīs miljoniem katra.

“Deputātu kvotas” nozīmē, ka deputātiem tiek piešķirta nauda, lai viņi pēc saviem ieskatiem finansētu dažādus projektus. Parlamentārieši parasti izvēlas atbalstīt savu vēlēšanu apgabalu, naudu piešķirot, piemēram, skolas jumta remontam, nopērkot mūzikas instrumentus kādam pašdarbības kolektīvam, ierīkojot bērnu rotaļu laukumus vai ar naudu palīdzot kādai nevalstiskajai organizācijai. Izņēmums nebūs arī nākamā gada budžets.

“Es negribētu to saukt par deputātu kvotām, bet deputātiem ir tiesības tajā stadijā, kad budžets ir Saeimā, veikt izmaiņas tajā, ko Ministru kabinets ir atnesis, un pēc savas gribas, pēc savas pārliecības piedāvāt, atbalstīt un piešķirt,” norādīja Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS).

Lai gan ar atsevišķām atrunām, “deputātu kvotas” atbalsta arī pārējās divas koalīcijas partijas.

“Ne tā, ka katram deputātam tagad ir kaut kāda šī te “kvota” un tagad tā tad tiek pārdalīta pēc katra ieskatiem. Tas nav pareizi. Bet tas, ka frakcijām Saeimā vispār ir iespēja kaut kādus papildu piešķīrumus dot – jā, es uzskatu, tā tam vajadzētu būt. Bet, kā jau katru gadu esmu teicis, tas nevarētu attiekties tikai uz pozīciju, bet arī uz opozīcijas frakcijām,” komentēja Saeimas deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK).

“Es personīgi neesmu pret deputātu kvotām”\. Vienkārši tāpēc, ka ir iesniegti dažādi sīki priekšlikumi no pašvaldībām, no, teiksim, slimnīcām vai bibliotēkas, vai kādām citām iestādēm, kur parasti budžetā neatrod vietu. Un kāpēc gan lai Saeima neatbalstītu jēgpilnu priekšlikumu, kas ir maza apmēra, bet tomēr vajadzīgs sabiedrībai? Tā kā principā, ja tie ir sabiedrībai vajadzīgi projekti, es esmu “par”. Jautājums – lai tā nauda netiktu izšķiesta tā bezjēgā,” tā savukārt uzskata Saeimas deputāte no “Vienotības” Laimdota Straujuma.

Saskaņā ar “LNT Ziņu” rīcībā esošo neoficiālo informāciju individuāli vienam koalīcijas deputātam iecerēts piešķirt 20 000 eiro, tāpat kā šī gada budžetā. Bet kopumā “deputātu kvotām” šoreiz plānots atvēlēt 2,8 miljonus eiro, lai deputāti varētu atļauties finansēt arī kādus lielākus projektus un nebūtu tā, ka pilnīgi bez naudas tiek atstāta opozīcija.

Opozīcijas deputātu priekšlikumi tomēr galvenokārt tiek noraidīti. Un viņi šo “kvotu” sistēmu vērtē kā iespēju koalīcijas politiķiem uzpirkt vēlētājus.

“Šādu praksi mēs neatbalstām un nevaram atbalstīt, jo pēc būtības tas ir – viens deputāts mēģina pateikt, kas visai valstij ir vajadzīgs. Patiesībā, ja tā tas būtu, tas būtu vienkārši lieliski. Bet ar nožēlu šīs “deputātu kvotas” tiek izmantotas kā priekšvēlēšanu tēriņi vienam konkrētam deputātam un vienam konkrētam politiskajam spēkam,” uzskata Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Mārtiņš Bondars.

Savukārt Inguna Sudraba (NSL) kā galveno trūkumu min to, ka vienīgais kritērijs kāda projekta finansēšanai ir politiskā piederība koalīcijas partijām.

“Ar ko viena skola ir labāka par otru skolu vai sliktāka par otru skolu? Ar ko viens koris ir labāks par otru kori? Ir normāli lietas finansēt caurskatāmi, pēc vieniem kritērijiem saprotamiem. Un, ja finansējums nav tāds, ka var atbalstīt katru, tad ir kaut kādas prioritātes, kuras visiem ir zināmas. Un, piesakoties finansējumam, tas, kurš atbilst šai prioritātei, tad arī finansējumu saņem,” norādīja Sudraba.

Budžeta komisijas vadītājs Vucāns gan sola objektīvi izvērtēt, kuru deputātu vēlmes ir pamats finansiāli atbalstīt. Pēc viņa apgalvotā, svarīgi nav, kas iesniedz, bet gan – kāda no tā ir atdeve sabiedrībai.

Vārdus apliecināt darbos viņš varēs nākamā mēneša beigās, kad Saeimai būs jāsāk vērtēt deputātu vēlmju saraksts.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. kADAS TIESIBAS IR DEPUTATIEM TERET NODOKLA MAKSATAJU NAUDU SAVA LABA,LAI TERE SAVU ALGU,KURU VINI PAT NAV KARTIGI NOPELNIJUSI.PRIEKS KAM MUMS VAJAD TADUS DEPOTATUS KURIEM IR VAJADZIGI PADOMGEVEJI,JA NEKO PATS NEZINI TAD NELIEN TUR,UN SAVIEM PADOMDEVEJIEM LAI MAKSA NO SAVAS ALGAS.NEVIS TERE NODOKLU MAKSATAJU NAUDU,

  2. SUDRABAI TAISNĪBA ! Tā ir tik tiešām publiska korupcija koalīcijas gaumē ,tādēļ šī bezkaunīgajā naudas nozagšanas iemesla dēļ daudzi izvēlēsies balsot par opozīciju,cerot, ka viņi šo naudu /gandrīz 3 miljonus/ noteikti būtu novirzījuši aknu ‘transplantācijai,t.i. dzīvības glābšanai pussimts slimniekiem

  3. Tas jau ir par daudz..

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+