Mobilā versija
+2.2°C
Haralds, Almants
Ceturtdiena, 23. februāris, 2017
25. maijs, 2014
Drukāt

Ja negodīgs bērns paņem uz savas slimās mātes vārda dārgu mantu

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Kā rīkoties, ja negodīgs bērns, kuram ir 40 gadu, izmanto savu veco, slimo māti un, norādot viņas personas kodu un adresi, paņem uz viņas vārda dārgu mantu? Mātei ir vairāk nekā 80 gadu, slikta redze. Tagad tiek sūtīti dokumenti uz viņas adresi par samaksu, bet meita atsakās maksāt, jo nauda “Creditreform” taču esot ņemta uz mātes vārda. Māte jau rakstīja “Creditreform”, ka atsakās maksāt, jo nav neko uz parāda ņēmusi, bet viņi neuzklausa un tikai sūta rēķinus…
 MĀRA VALMIERĀ

Civillikuma 1587. pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Tātad Civillikums uzliek par pienākumu izpildīt tikai tiesīgi noslēgtu līgumu. Tas nozīmē, ka vispirms jānoskaidro, vai līgums ar “Creditreform” noslēgts tiesīgi. Proti, mātei (vai viņas pilnvarotajam pārstāvim) jālūdz “Creditreform” izsniegt līgumu vai citus dokumentus, kas pamato parādsaistību esamību, un jāizvērtē to saturs. Ja konstatē, ka līgumu parakstījusi nevis māte, bet gan cita persona, atdarinot viņas parakstu, ir pamats vērsties ar iesniegumu Valsts policijā par dokumentu viltošanu. Tad māti kriminālprocesa ietvaros varētu atzīt par cietušo un viņai būs tiesības pieteikt kriminālprocesā pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju, ko piedzīs no vainīgās personas par labu viņai.

Ja dokumentos tomēr konstatēs mātes parakstu, viņa jebkurā gadījumā saglabā tiesības celt prasību tiesā, lai darījumu ar “Creditreform” atzītu par spēkā neesošu. Pamats tam varētu būt viltus, maldība vai spaidi, kas tika vērsti pret māti darījuma noslēgšanas brīdī, proti, tie ir apstākļi, kas varēja būtiski ietekmēt mātes brīvas gribas izpausmi darījuma slēgšanas brīdī.

Civillikuma 1441. pantā noteikts: maldība var rasties vai nu no tā, ka pavisam trūkst ziņu, vai ka ir tikai nepietiekamas ziņas par kādiem faktiskiem apstākļiem (faktiska maldība) vai kādām tiesiskām normām (tiesiska maldība). Civillikuma 1459. pantā precizēts, ka viltus ir otras personas prettiesīgs maldinājums, lai viņu piedabūtu izdarīt savām interesēm pretēju darbību vai atturēties no tās. Civillikuma 1463. pants savukārt paredz, ka spaidus var izdarīt vai nu ar fizisku varu, vai ar draudiem, kas personā rada bailes.

Atgādinām, ka no 2014. gada 1. janvāra uz ienākumiem (tostarp pensiju), ja tie nepārsniedz minimālo mēneša darba algu (320 eiro), nevar vērst piedziņu.

Pievienot komentāru

Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Cenas noteic turīgākie: Zemgalē un Latgalē zeme dārgāka (1)Lauksaimniecībā izmantojamai zemei cenas noteic turīgākie zemnieki
Pasaulē
Pieaug saražotā siera un biezpiena apjoms; mocarellai - uzvaras gājiensSaskaņā ar provizoriskajām aplēsēm, pērn Latvijā saražotas 41 500 tonnas siera un biezpiena, kas ir 7,5% pieaugums salīdzinājumā ar 38 600 tonnām
Draugiem Facebook Twitter Google+