Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Administrācija

Prezidenta atklāta ievēlēšana – populisms? 8

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti vakar pēc kaislīgām debatēm atbalstīja iedzīvotāju kolektīvo priekšlikumu par prezidenta ievēlēšanu atklātā ceļā, pret ko iebilst Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un “No sirds Latvijai” (“NSL”) pārstāvji.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Šobrīd prezidents ir atlikusi pēdējā amatpersona, kuras ievēlēšanai amatā Saeimā tiek rīkots aizklāts balsojums. Tiesnešu, ģenerālprokurora, valsts kontroliera, KNAB vadītāja un citu amatpersonu ievēlēšana pēdējos gados jau padarīta atklāta. Sabiedrības par atklātību “Delna” rosināto kolektīvo iesniegumu padarīt atklātu arī prezidenta ievēlēšanu portālā “manabalss.lv”parakstījuši vairāk nekā 11 000 cilvēku. “Atklāts balsojums liktu deputātiem paskaidrot savu izvēli. Pēc svaigākajiem SKDS datiem, šobrīd parlamentam uzticas tikai 14% aptaujāto iedzīvotāju, bet atklātas vēlēšanas noteikti vairotu sabiedrības uzticēšanos gan Saeimai, gan Valsts prezidentam,” nepieciešamību pēc izmaiņām argumentēja iesnieguma autoru pārstāvis Jānis Veide, piebilstot, ka, pēc pētījumu kompānijas “Kantar TNS” datiem, šādu priekšlikumu atbalstītu 86% aptaujāto iedzīvotāju. Savu atbalstu tai paudis arī eksprezidents Valdis Zatlers.

Juridiskās komisijas deputātu vidū gan šis priekšlikums tika uztverts ar dalītām jūtām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Visasāk pret to iestājās ZZS pārstāvis Gundars Daudze. “Patiesībā visas tās atklātās vēlēšanas ir viens liels populisms. To kuluāros atzīst pat šā virziena iniciatori, tikai nespēj pateikt publiski. Mēs te atgriežamies totalitārismā, no kura pirms 27 gadiem tikām vaļā,” teica Daudze. Viņaprāt, deputāts, kurš atrodas viens pats kabīnē, ir neatkarīgāks nekā atklātā balsojumā, kad politiķis jūt spiedienu no frakcijas vadības, partijas sponsoriem, mediju telpas. Tāpat viņš saredz riskus, ka konkrētais kandidāts var vēlāk atriebties deputātam, kurš balsojis pret viņu.

Turpretim deputāts Andrejs Judins (“Vienotība”) atzina, ka manipulēt iespējams gan ar atklātu, gan aizklātu balsojumu: “Taču, manuprāt, aizklātais rada lielākus riskus. Tādēļ balsojumam jābūt atklātam.” Par atklātību iestājās arī Nacionālās apvienības (NA) deputāti, kā arī “Saskaņas” pārstāvji un Ivars Brīvers no “LRA” frakcijas. “Es gan neticu, ka no atklātā balsojuma tiks ievēlēti labāki kandidāti vai īpaši celsies Saeimas prestižs. Nebūs ne labāk, ne sliktāk. Vienkārši būs šovs. Nu tad lai ir šovs!” pamatoja Brīvers.

Balsojumā vairākums Juridiskās komisijas pārstāvju atbalstīja šo priekšlikumu. Pret bija tikai trīs deputāti – Gundars Daudze un Guntis Kalniņš no ZZS, kā arī Gunārs Kūtris (“NSL”).

Tomēr, neskatoties uz pārliecinošo atbalstu komisijā, maz ticams, ka šī iniciatīva tiks atbalstīta arī Saeimas sēdē. Koalīcijas līgums nosaka, ka Satversmes grozījumus drīkst virzīt tikai tad, ja tiem ir visu valdošo partiju atbalsts. ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis informēja, ka frakcija savus iebildumus uzturēs spēkā. Līdz ar to šādas iniciatīvas virzīšana uz Saeimu būtu uzskatāma par koalīcijas līguma pārkāpumu. Brigmanis gan neizslēdza iespēju, ka NA un “Vienotība” varētu šo vienošanos ignorēt un virzīt priekšlikumu. “Partneru balsojums komisijā man nav īpašs pārsteigums. Vēlēšanas tuvojas, reitingi viņiem tādi pašvaki, tādēļ nepieciešams šāds tautā populārs žests. Mūsuprāt, tas ir populisms, bet lielu traģēdiju netaisīsim, pat ja Saeimā šādi grozījumi tiks pieņemti,” teica Brigmanis. Bez ZZS un “NSL” atbalsta gan iniciatīvas atbalstītājiem būs mazas izredzes savākt Satversmes grozījumiem nepieciešamās divas trešdaļas deputātu balsu. Izmaiņas valsts pamatlikuma attiecīgajā pantā var pieņemt, ja Saeimas sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas no parlamentāriešiem un ja par grozījumiem nobalso vismaz divas trešdaļas klātesošo deputātu.

Reklāma
Reklāma

Diskusijas par prezidenta ievēlēšanu atklātā ceļā Saeimā tiks turpinātas īpaši izveidotā darba grupā Saeimā, kas vērtēs arī Ringolda Baloža vadītās grupas priekšlikumus par pāreju uz tautas vēlētu prezidentu. Šai darba grupai līdz marta vidum būs jāvērtē, par kurām Satversmes grozījumu iniciatīvām Saeima vēl šā sasaukuma laikā varētu vienoties.