Foto – Dainis Bušmanis

Latvija šī gada pirmajā pusē ir prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē. Mēs domājām, ka tā būs iespēja celt Latviju gaismā un kaut kādā veidā vairāk ietekmēt ES darbību, bet dažs labs to tomēr iztulkojis kā pienākumu noklusināt Latvijas balsi un izrādīt pārspīlētu neitralitāti.

Lasītākie

Kokteilis

Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17

Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115

Kokteilis

Izplatītas frāzes, ko vedeklām labāk neteikt vīramātēm 1

Lasīt citas ziņas

Jautājums ir par Latvijas prezidenta došanos vai nedošanos uz Maskavu piedalīties 9. maija svinībās. Prezidenta padomnieks, bijušais ES komisārs Andris Piebalgs izteicās: “Ja mēs nebūtu prezidējošā valsts, Bērziņš jau būtu paziņojis par savu lēmumu… Tas uzliek par pienākumu prezidējošajai valstij skatīties, kāds ir kopējais ES noskaņojums. Nevis skriet viņam pa priekšu, bet mēģināt atrast konsensu.”

Doties vai nedoties uz Maskavu?

Tā kā es uzaugu Austrālijā, man Latvijā ir pārsteigums uzzināt, ka Otrais pasaules karš bija cīņa starp Krieviju un fašismu un cīņā uzvarēja Maskava. Es sapratu, ka fašisms bija politiskā iekārta Itālijā (kura neiebruka Latvijā), ka Vācija bija nacionālsociālistiska valsts un ka Maskava vadīja ne Krieviju, bet gan sociālistisku republiku savienību. Un ka tādas valstis kā ASV un Lielbritānija spēlēja zināmu lomu Otrā pasaules kara uzvarā.

RAKSTA REDAKTORS

CILVĒKSTĀSTS. Olaines cietuma galvenā inspektore Madara Riblova: “Atmiņā palicis kāds zēns no Jelgavas ielas, man viņa bija tik ļoti žēl”

Esam uzmanīgi! Brīdina par viltus mājaslapu un sociālo tīklu profilu personu datu izkrāpšanai

“Būtu ļoti ērti, ja ciemiņiem, atnākot pie manis, būtu iespēja apsēsties mīkstos krēslos vai dīvānā, nevis uz cietiem krēsliem,” Kariņš uzskata, ka valdībai nepieciešama rezidence

Kur nu vēl Latvijā mazpieminētais fakts, ka Otrais pasaules karš beidzās ne kaut kādā 8. vai 9. maijā, bet tikai 1945. gada 2. septembrī, kad Japānas impērijas pārstāvji parakstīja bezierunu padošanās dokumentus. 6. augustā ASV bija nometusi atombumbu uz Japānas pilsētu Hirosimu, un 8. augustā Padomju Savienība bija pieteikusi karu Japānai.

Tad jāprasa – kāpēc 9. maijs un kāpēc Maskava? Vai mēs patiešām esam pakļauti padomju propagandai par karu, fašismu un okupāciju, kas it kā nebija okupācija? Šī pati Padomju Savienība, kuras darbus slavēs 9. maijā, veica militāru uzbrukumu neitrālās Latvijas robežsargiem 1940. gada 15. jūnijā (tātad Otrā pasaules kara laikā) un divas dienas vēlāk – pēc Latvijas valdības bezierunu padošanās – okupēja Latviju. Pēc vācu spēku padzīšanas turpinājās Maskavas vadītā okupācija.

Kamēr Maskava nav izrādījusi nožēlu par pāridarījumiem Latvijai (uz materiālu kompensāciju laikam nav ko cerēt), Latvijas pārstāvjiem nav vietas piedalīties okupantu svētkos.

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē nav tikai neitrāls birokrātisks darbs, bet iespēja izrādīt īsta prezidenta drosmi – rādīt ceļu.