Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
2. jūnijs, 2015
Drukāt

Māris Antonevičs: Prezidenta resurss – tautas atbalsts (33)

Foto: LETAFoto: LETA

Egils Levits

Valsts prezidenta izvēles procesam sabiedrībā esot pievērsta nesamērīgi liela uzmanība, vienā no nesenajām diskusijām sprieda kompetenti juristi. Premjera, ministru, deputātu vai tiesnešu izcelsmei iedzīvotāji tik lielu uzmanību nepievēršot, kaut arī šo amatpersonu darbība viņu dzīvi varētu ietekmēt krietni vairāk, vērtēja tiesību speciālisti. Iespējams, skatoties uz Satversmes pantiem, tā arī varētu domāt. Juridiski prezidentu Latvijā tiešām pieņemts uzskatīt par reprezentatīvu personu ar ierobežotām pilnvarām. Īpaši šī sajūta rodas, lasot Satversmes 53. pantu: “Valsts prezidents par savu darbību politisku atbildību nenes. Visiem Valsts prezidenta rīkojumiem jābūt līdz­parakstītiem no Ministru prezidenta vai attiecīgā ministra, kuri līdz ar to uzņemas visu atbildību par šiem rīkojumiem…”

Realitātē tomēr prezidenta loma ir daudz nozīmīgāka. Vēl vairāk – tieši prezidenta, nevis parlamenta vēlēšanas neatkarību atjaunojušās Latvijas Republikas politikā ir iezīmējušas būtiskus pavērsienus, un ne bez iemesla tās ir pavadījuši skandāli. Pirms Saeimas vēlēšanām parasti tiek spēlēta demokrātija un politiķi ir diezgan iztapīgi attieksmē pret sabiedrības noskaņojumu, bet prezidenta vēlēšanas parāda Latvijas politikas patieso (un ne to patīkamāko) seju. Ieinteresētās personas ir gatavas spēlēt uz augstām likmēm, pat riskējot ar savu politisko tēlu un nākotni.

1999. gada vēlēšanas parādīja sadrumstaloto Latvijas politikas spektru, vienlaikus pasludinot “Latvijas ceļa” ēras beigas. Par prezidenti kļuva Vaira Vīķe-Freiberga.

2007. gada vēlēšanas labi raksturoja varas pašpārliecinātību, taču vienlaikus kaut kur tālumā ieskanējās Tautas partijas bēru zvans. Par prezidentu kļuva Valdis Zatlers.

2011. gada vēlēšanas ievadīja prezidenta V. Zatlera rosinātā Saeimas atlaišana ar tai sekojošām kaislībām un politiskās varas pārdali. Par Valsts prezidentu kļuva Andris Bērziņš.

Prezidenta pilnvaras un politiskās iespējas nav tik mazas, kā to reizēm mēģina iztēloties juristi vai politologi. Cita lieta, ka tieši ievēlētā persona būs tā, kas noteiks, cik prasmīgi tiks izmantoti visi iespējamie instrumenti. Lai gan prezidentu vēl simts deputāti, būtisks resurss viņa tālākā darbībā ir sabiedrības atbalsts. Piemēram, prezidents var izdot rīkojumu, rosinot Saeimas atlaišanu, taču to var izdarīt tikai tad, ja referendumā šo nodomu atbalsta pilsoņu vairākums. Pretējā gadījumā pašam prezidentam būs jāzaudē amats. Vai arī mēģinot apturēt kāda Latvijas nākotnei nelabvēlīga likuma pieņemšanu – ja prezidentam neizdodas lauzt Saeimas vairākuma apņēmību izdarīt to par katru cenu, viņa vienīgā iespēja ir saukt palīgā tautu – ierosināt referendumu. Tā notika 2007. gadā, kad Vaira Vīķe-Freiberga apturēja koalīcijas uzstājīgos centienus pieņemt vairākus ar valsts drošību saistītus likumus. Tikai pēc referenduma ierosināšanas tika nospiestas bremzes un sākās taisnošanās, ka tā jau nebija domāts. Iespējams, ka līdzšinējie prezidenti pārāk maz ir izmantojuši iespēju vērsties pie tautas, lai veicinātu nepieciešamās politiskās pārmaiņas. Iespējams, tauta cer beidzot sagaidīt tādu vadītāju, kas to darīs. Tāpēc ir svarīgi just sabiedrības noskaņojumu. Protams, vienmēr ir iespēja apstrīdēt, ka noskaņojums nav tāds, kā to rāda mediji. Bet tad ir jābūt pierādījumiem, ka tas ir citāds. Pēdējos mēnešos “Latvijas Avīzes” redakcijā esam mēģinājuši mērīt savu lasītāju noskaņojumu. Ir bijuši dažādi viedokļi, tomēr pārliecinoši lielākais atbalsts ir Egilam Levitam. Pirmsvēlēšanu nedēļā ir notikušas divas pirmsvēlēšanu diskusijas ar visu oficiāli izvirzīto kandidātu piedalīšanos, kuru laikā skatītājiem tika dota iespēja balsot par, viņuprāt, labāko prezidenta kandidātu. Latvijas televīzijas diskusijā E. Levits pārliecinoši ieguva pirmo vietu – par viņu balsoja vairāk nekā 8000 skatītāju, tas ir, gandrīz piecas reizes (!) vairāk nekā par tuvāko sekotāju Mārtiņu Bondaru. Tādu pašu tendenci rādīja arī svētdienas vakarā rīkotā LNT diskusija – tajā E. Levitu skatītāju balsojumā atbalstīja 60 procenti no visiem aptaujas dalībniekiem. Saeimas deputātiem tā ir viela pārdomām.

Kā teicis ASV prezidents Abrahams Linkolns: “Jūs varat muļķot visus cilvēkus kādu laiku, jūs varat muļķot dažus cilvēkus visu laiku, bet jūs nevarat muļķot visus cilvēkus visu laiku.”

Pievienot komentāru

Komentāri (33)

  1. lidzigs gorbim jelcina tifam kurs izmests no latvijas…leisu puse mobilzejas uz poltavas karu ar krieviem kurus sakaus frontala kauja kijeva kritis kopa ar obamu eiropa hirosima-nagasaki dumos miglas makonos vlna kijeva pazudis no zemes virsas trakas lietas notiksies dievi varenie zaudes pamatus zem kajam ar engelu sparniem lidinasies pari baltijai uz romu pie svetajiem bukiem….viss saksies no jauna saja pasaule brivaja ka putni celsies debesis jaunai dzivei…..

  2. Nekad Saeima ar tādām āboltiņām nepiekritīs atdot vēlēšanas tautai,JO tad taču nevarēs savas rebes un tirgu turpināt! Nu tagad būtu tauta ievēlējusi Levitu !Kādas šausmas ,jo nevarētu tigot ne amatus,ne valdības ministrus !Kā te derētu K.Ulmanis,jo Saeima pārvērsta par tik prastu alkašu,klaunu balagānu,ka tur vērojot notiekošo,par tautu pat neatceras un no Saeimas tribīnes uzspļauj.Piem.Urbis jau laikam savā beņķī caurumu izsēdējis.Kas no tā,ka SC opozīcijā,tāpat pārdodas un ne par ko neatbild !Āboltiņu būtu publiski jātiesā un Co arī !!

  3. Ko blefo! Šodien pa TV parādīja OFICIĀLO TAUTAS BALSOJUMU== PAR MĀRTIŅU BONDARU VISVAIRĀK NOBALSOTS. Cienīju Antonoviču, bet redzu, ka MĪKSTAIS IZTAPOŅA!. Iegaumē = viņš neklausīsies latviešu bauros!!!! Ja tā būs, ko ar tevi darīt Antonevič?

  4. Tā arī to Levitu uzbāž Atbildēt

    Žulis 2. jūnijs, 2015 11:02 Atbildēt

    Es jums piedāvāju kotletes, gatavotas no zirga gaļas, vardes gaļas, čūskas gaļas un sprāguša āža gaļas.
    Izvēlieties!
    Rīkosim aptauju!
    Urā! Pārliecinošs tautas atbalsts zirga gaļas kotletēm! Mūsu tauta mīl zirga gaļu! Mūsu tautai patīk zirga gaļa. Tauta uzticas zirga gaļai. Zirga gaļa – tā ir tautas demokrātiskā izvēle!
    Līdzīgi partijas mums piedāvā savus prezidenta kandidātus.

  5. Tauta ir Pret Levitu Atbildēt

    Meli,meli – nav nekāds tautas atbalsts šim treknajam valdošo kalpam

    • P A R L E V I T U !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

  6. citas tautibas cilveku mums nevajaga par prezidentu!otrkart Levita sacijums ka prezidentam nav vajadzigas plasakas pilnvaras rada uz to ka vins bus partiju marinote!mums nav tads vajadzigs!

  7. Populistu no tukšo solītāju pulciņš

  8. izskatās ,ka levits ir tomēr pārāks par pārējiem trijiem -kautvai skatoties pēc inteliģences ,kas prezidentam ir visai svarīgi.

  9. Kā teicis ASV prezidents Abrahams Linkolns: “Jūs varat muļķot visus cilvēkus kādu laiku, jūs varat muļķot dažus cilvēkus visu laiku, bet jūs nevarat muļķot visus cilvēkus visu laiku.”
    ================================================================
    Cik ilgi vēl antonavičusi u.c. medijnieki turpinās muļķot tautu ar kaut kādām TV aptaujām?

  10. 1922. gada 14. novembrī Latvijas pirmā Saeima ar 92 balsīm, sešiem deputātiem atturoties, Čaksti, kā vienīgo kandidātu, ievēlēja par pirmo Latvijas Valsts prezidentu.
    Jāatceras 1922.gads – laiks, kad gudrie juristi, advokāti u.c. turīgo kārtas pārstāvji pieņēma lēmumu, kas liedza visai tautai ievēlēt prezidentu.

    • Satversmes tēvi rīkojušies ļoti tālredzīgi.
      Pilsoņiem, kas neorientējas politikā absolūti un bezcerīgi, nav jādod tiesības vēlēt Valsts prezidentu.
      Ja tādas tiesības tiks paredzētas, lumpeņu izvēli noteiks vienīgi un tikai nauddas apjoms, kas tiks tērēts prezidenta kandidāta atpazīstamībai.
      Vai ar Griguli nepietiek?

      • Vai vari nosaukt vārdā kādu “tālredzīgo satversmes papu” ar izcilajām spējām – paredzēt kā Staļinam tautu likteņus “sto ļet navperjod” – 100 gadus uz priekšu? Tie bija galvenokārt sociāldemokrāti (saukti – zociķi), kas daudz nepūlējās ar sacerēšanu, bet “kopī-peistoja” tobrīd pasaulē jaunāko – Veimāras republikas konstitūciju, ko bija sacerējuši vācu zociķi un kas leģitīmi (!) noveda Vāciju pie Hitlera.

        Ka satversmes papi toreiz kopī-iepeistoja, tiktāl bija dabiski, jo Latvijai un jaunizceptajiem politiķiem trūka valstiskuma tradīciju un pieredzes. Bet slikti ir tas, ka pēc svešiem paraugiem un uz dullo būvētai mājai nekas nav pārbūvējams un ka Satversmi turam kā jūdi talmudu. Un liedzam (Saeima!) tautai pašai izvēlēties prezidentu, uzskatīdami tautu par dumju. (Kad pašus ievēlēja, tad tauta nebija dumja?). Bet ņemsim vērā, ka toreiz, 1922. gadā, tikai nejaušība un dažas balsis šķīra Latviju no prezidentālas republikas.

        • Ņemsim vērā 1922.g. Raiņa “uzmešanas” sekas, jo tautas ignorēšana lielākajiem “uzmetējiem” – socdemokrātiem – pamatīgi iegrieza jau 1934.g. 15.maijā.

  11. Par Egilu Levitu.

  12. Es jums piedāvāju kotletes, gatavotas no zirga gaļas, vardes gaļas, čūskas gaļas un sprāguša āža gaļas.
    Izvēlieties!
    Rīkosim aptauju!
    Urā! Pārliecinošs tautas atbalsts zirga gaļas kotletēm! Mūsu tauta mīl zirga gaļu! Mūsu tautai patīk zirga gaļa. Tauta uzticas zirga gaļai. Zirga gaļa – tā ir tautas demokrātiskā izvēle!
    Līdzīgi partijas mums piedāvā savus prezidenta kandidātus.

  13. Tas ir tik vienkārši: 51 balss un miers! Dzīvojam tālāk un AUGAM!

  14. Ļoti ceru uz deputātu godaprātu. Trāpīga Linkolna atziņa, jo izlikties neredzam tautas noskaņojumu un domāt tikai par sevi īstermiņā var tikai kādu laiku

  15. Ievēlēs marioneti,ticiet man.

  16. Par spīti visam ZZS un SC vienosies par Seska kandidatūru,ka arī kļūs par prezidentu.Sesks kā Liepājas metalurga īpašnieka Zaharnija tulks vērsās ministru padomē ar lūgumu samazināt vai atcelt Šķēles izgudrojumu -obligāto iepirkuma komponenti elektroenerģijai.Seskam ir valstiska domāšana un labas krievu valodas zināšanas ,tikai Sesku.

    • Ari laba kolonistu valodas zinasana. … Un ari kolonistu domasana. Pasarg’ Dievs no tadiem prezidentiem. Mes neteiksim paldies.

  17. Skaidrs, ka Levits ir labākais starp prezidenta kandidātiem un to saprot un atbalsta arī sabiedrība. Rītā
    Saeimas balsojums parādīs, kuras partijas aizstāv visas tautas intereses un kuras atsevišķu politisku grupu
    savtīgās intereses. Balsojumā par prezidentu, Saeimā kā spoguļattēlā varēs redzēt, kas ir kas!

  18. Domāju, ka Satversmes 53. pants ir muļķīgs, jo Latvijā Valsts prezidents ir arī bruņoto spēku augstākais
    virspavēlnieks un krīzes situācijā viņš ir atbildīgs par tādu politisku lēmumu pieņemšanu, kas var izšķirt valsts likteni. Uzskatāmākais piemērs – 1940. gada notikumi, kad notika valsts okupācija. Var jau teikt, ka
    toreiz Satversme nedarbojās un Saeimas nebija, bet prezidents tomēr bija un kā viņš rīkojās, arī mēs zinām! Varbūt arī tāpēc, ka nejutās politiski atbildīgs?…

    • visu laiku “graužat”to Kārli Ulmani?It kā Latvija būtu bijusi tolaik vienīgā,kura pakļāvās agresoram bez pretošanās.Acīmredzot nebija citas iespējas.Tieši tāpat rīkojās arī Lietuvas un Igaunijas valdības-taču neesmu dzirdējusi,ka igauņi un lietuvieši tāpat “grauztu”savus tā laika prezidentus.Vai Jums ir tāda pārliecība,ka šodien vēsturei atkārtojoties mūsu valdošie rīkotos citādāk?Gan jau ušakovi un lembji paši ar puķēm skrietu bučot krievu tankus.

    • Vai taisnība apgalvojumam – gadījumā, ja pučs Maskavā būtu izdevies, tad Godmanis būtu palicis savā vietā un turpinātu vadīt LPSR Ministru Padomi, sastrādājoties kopā ar LKP pirmo sekretāru Alfredu Rubiku – līdz pat mūsdienām?

  19. Saeimas deputātiem rodas vienreizēja iespēja pacelt savu prestižu ar Levita rokām. Ja tauta ir sapratusi, ka Levits ir viskvalificētākais prezidenta amata kandidāts, tad Saeimas deputātiem būs grūti paskaidrot, kāpēc viņi balsojuši par kādu citu. Tāpēc viņi darītu gudri, ja balsotu par Levitu, jo tādā veidā parādītu, ka tautas viedoklis viņiem ir svarīgs – tātad nākamajās vēlēšanās gūtu sev lielāku atbalstu. Īpaši aicinātu LRA un NSL deputātus atbalstīt tieši Levitu, jo tā viņi varētu palielināt savu pārstāvniecību nākamajā Saeimā. Arī SC varētu “izspēlēt Levita kārti” – tas rudmatainais sātans brunčos taču jānoliek vienreiz pie vietas. Labs humors iznāktu.

    • Nafig viņiem prestižs, nafig viņiem Latvija, ka tik piķis nāk. Ko lmebis gribēs, tas arī būs gan prezidents, gan premjers, gan atejas tīrītājs. Vot, tā.

      • Atliek tikai piekrist. Jā un pat Amerikai bija diži Prezidenti, kas Latvijai – zoo trīs A vēlēti un par tā atejām un to tīrītājiem – ja profesija tad tā tam būt, bet ja tas kā padevības apliecinājums trīs A kā tavam prezidentiņa amatam…nožēlojami.
        Man nepatīk šis rupjības, bet ja rupji grib rīkoties ar lielo valsts amatu un pielīdzināt to pērkamai ielasmeitai…

  20. Paldies, Māri, par vērtīgo rakstu! Jo sevišķi vietā ir Ā. Linkolna vārdi.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (29)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+