Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
3. jūnijs, 2015
Drukāt

Prezidenta vēlēšanas – miglā tītas. Kandidātu izredzes komentē pazīstami politologi (1)

Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

Šodien Saeima vēl Latvijas Valsts prezidentu – uz augsto amatu kandidē Egils Levits, Raimonds Vējonis, Mārtiņš Bondars un Sergejs Dolgopolovs. Kandidātu izredzes un vēlēšanu procesu komentē pazīstami politikas vērotāji.

Ojārs Skudra, Latvijas Universitātes profesors politiskajā komunikācijā: “LNT prezidenta amata kandidātu debatēs skatītāju vairākuma atbalstu ieguva Levits. Izvēle par labu viņam nozīmē izvēli par labu rietumnieciskai ārpolitikai un nacionāli konservatīvai iekšpolitikai. Tomēr tas nenozīmē, ka viņš nebūtu spējīgs veidot attiecības ar Austrumu partneriem un Krieviju. Vējonis, raugoties no “Saskaņas” pozīcijas, ir “mazākais ļaunums”, un par viņu varētu nobalsot daži tās biedri. Vējonis nesen bija ticies ar Krievijas vēstnieku Aleksandru Vešņakovu, kas varētu liecināt, ka arī Krievijas acīs viņš ir “mazākais ļaunums”. Dolgopolovu tēlaini var salīdzināt ar Georga lentīti, ņemot vērā viņa izteikumus par Krieviju, Krimu un Latvijas okupācijas noliegšanu. Bondara kandidēšanu vērtēju kā kapitāla uzkrāšanu nākotnei – lai paplašinātu esošo partiju vai dibinātu jaunu. Iespējamais kandidāts vēlēšanu otrajai kārtai ir LU rektors Mārcis Auziņš. Vējonis ir vairāk vērsts uz Rietumiem, bet nākamais ZZS kandidāts būs vairāk vērsts uz Austrumiem. Pastāv iespēja, ka otrajā kārtā Uldis Sesks kļūst par prezidenta kandidātu. Ņemot vērā, ka Liepājā viņa partija ir koalīcijā ar “Saskaņu”, viņš varētu iegūt “Saskaņas” atbalstu un vēl vajadzētu balsis no partijas “No sirds Latvijai”. Tas nozīmē, ka ar šādu prezidentu nākamajā valdībā varētu iekļūt “Saskaņa”.”

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Aigars Freimanis, sociologs, sociālo un tirgus pētījumu uzņēmuma “Latvijas fakti” direktors: “Ja man svētdien jautātu, kurš būs Valsts prezidents, būtu teicis, ka lielākās izredzes ir Raimondam Vējonim, tomēr pirmdien bija negaidīts pavērsiens – ZZS pārstāvis Ingmārs Līdaka atklāja, ka Vējoņa neievēlēšanas gadījumā ZZS virzīšot Liepājas mēru Uldis Sesku. Tas vien liecina, ka ZZS iekšējā virtuve vārās. Latvijas Reģionu apvienības kandidātam Mārtiņam Bondaram un “Saskaņas” kandidātam Sergejam Dolgopolovam cīņā par amatu nav izredžu. Dolgopolovs ar saviem nesenajiem apgalvojumiem par to, ka Krievija nav agresors, Krimas atzīšanu par Krievijas sastāvdaļu un Latvijas okupācijas neatzīšanu ir kaitējis “Saskaņai” tās latviešu vēlētāju acīs. Egilam Levitam no kandidātiem neapšaubāmi ir labākās intelektuālās un sevis pasniegšanas spējas. Tomēr ir sajūta, ka viņš dzīvo tiesiskajā realitātē. Viņš bieži atgādina, ka zinot, kā strādāt ar Latvijas valsti, un atkārto to kā mantru. Tomēr pēc viņa teiktā nevar saprast, vai viņš runā par reālo Latvijas valsti vai tās tiesisko modeli. Vēlēšanu kontekstā “Vienotība” kā varas partija sevi prezentē vāji – tai nav vienota viedokļa par balsojumu un Vējonim balsu varētu nepietikt. Raugoties no politiskā patērētāja viedokļa, prezidenta kandidātu uzstāšanās diskusiju raidījumos bija formālas un standartizētas. Viņi atbildēja kā labi modinātājpulksteņi, taču nekas vairāk. Viņu atbildēs nebija būtisku pavērsienu, izņemot Dolgopolova izteikumus. Bondars tikmēr atgādināja ventilatoru, kurš mētājas uz vairākām pusēm, bet stabilu uzskatu nav. Levits ļodzījās jautājumos par partnerattiecību regulējumu, lai gan iepriekš viņa nostāja bija konkrētāka.”

Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

Jānis Ikstens, Latvijas Universitātes politikas zinātnes profesors: “Ir divi vadošie kandidāti – Levits un Vējonis, bet pārējos partijas izvirzījušas politisku apsvērumu dēļ un viņiem nav izredžu tapt ievēlētiem. Prezidenta vēlēšanās pastāv liela neskaidrība, kā tās varētu beigties. Pirmais atkritīs Bondars, tad Dolgopolovs. Vislielākā mīkla ir “Saskaņa” – tā gaidīs vai nu otru vēlēšanu tūri, vai kā “mazāko” ļaunumu izvēlēsies balsot par Vējoni. Par Levitu “Saskaņa” nebalsos, jo viņš ir viens no Satversmes preambulas arhitektiem un viņu ir nominējusi Nacionālā apvienība. Tomēr jāatceras, ka gan Vējonis, gan Levits izkrišanas gadījumā ir aicinājuši balsot koalīcijas politiķus par palikušo kandidātu. Atslēga balsošanā ir “Vienotība”, kas pašlaik ir sašķelta, un tās rīcība parādīs, kā norisināsies prezidenta izvēle. Jautājums ir arī par to, vai Nacionālā apvienība spēj piesaistīt balsis no Reģionu apvienības. Koalīcijas partijas nevēlas prezidenta vēlēšanu otro tūri jeb pārcelt maču uz citu laiku, kad nelīst. Jebkurām vēlēšanām ir gan tehniska, gan socializējoša, gan izglītojoša funkcija. Kandidātu debatēs sabiedrība varēja vairāk uzzināt par viņiem, un ir labi, ka tā sauktajā klusajā periodā starp plašākām vēlēšanām notiek šādas diskusijas. Esmu par to, lai uz publiskajām diskusijām medijos tiktu aicināti arī augstākā tiesneša un citu būtisku amatu kandidāti.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kamēr vecie padomieši vēl staigās pa Latvijas varas koridoriem, tikmēr nekas pozitīvs nav sagaidāms. Nav brīnums, ka Latvija ir pēdējā valsts kurā čekas maisi vēl nav atvērti.

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (10)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+