Latvijā
Politika

Prezidents Bērziņš: Krievija bija un paliks labs kaimiņš 16

Krievijas telekanālam RTVi Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš nesen sniedzis desmit minūšu garu interviju, kurā izklāsta savu miermīlīgo pozīciju attiecībās ar Krieviju un aicina meklēt “risinājumus, nevis ienaidniekus”.

Intervijas sākumā prezidents atzīst, ka viņš, tāpat kā visi latvieši, ir pieķēries mājām, zemei un arī mežam. Tālāk žurnālists viņam uzdod jautājumu, vai viņš, būdams prezidents, nejūtoties kā Olimpa dievs, uz ko prezidents atbild noliedzoši. Viņam tiek jautāts, kas pašlaik ir Latvijas draugi un kas ienaidnieki, uz ko prezidents atbild: “Vajag meklēt risinājumus, nevis ienaidniekus.” Žurnālists arī jautā par to, kas prezidenta izpratnē ir Krievija, uz ko saņem miermīlīgu atbildi. “Krievija bija kaimiņš un uz visiem laikiem paliks labs kaimiņš,” atbild prezidents, piebilstot, ka šajā ziņā pūles jāpieliek abām pusēm. Viņš uzsver, ka Krievija ir viens no lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem. Intervētājs tomēr norāda, ka attiecības starp Latviju un Krieviju ir saspriegtas. “Es tam nepiekristu, varbūt tas ir politiskajā līmenī. Cilvēciskā līmenī ir citādi. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir radinieki Krievijā, arī man. Es ar viņiem tiekos. Cilvēcisko kontaktu līmenī, paldies Dievam, viss ir kārtībā,” atbild prezidents. Viņam jautā, kā viņš attiecas pret atsevišķu Krievijas politiķu paziņojumiem par iespējamu atomieroču izmantošanu. “Es tam neticu, Krievija parakstīja līgumu par to nepielietošanu, kad bija grūtāki laiki un pastāvēja divas sistēmas. Tagad sistēma ir viena. Esmu pārliecināts, ka visi vēlamies dzīvot un attīstīties,” atbild prezidents. Sarunā viņam tiek jautāts, kā viņš attiecas pret Krimas jautājumu. “Tā ir realitāte. Pilnībā piekrītu Ukrainas prezidentam Petro Porošenko, ka Krima atgriezīsies Ukrainas sastāvā, kad dzīves apstākļi pārējā Ukrainā būs labāki nekā Krimā. Tas ir vienīgais ceļš, tad nebūs jautājuma, ko cilvēki domā. Ja tev ir izvēles tiesības, tas ir pamats, jo tev ir jāatbild par to, ko esi izvēlējies,” saka A. Bērziņš. Intervētājs turpina militāro tematiku, apgalvojot, ka redzama situācijas uzkurināšana – Baltijas valstīs atrodas ASV karavīri, Krievija arī veic militārās mācības, un to pavada “aukstā kara” retorika. Viņš jautā, vai iespējams karš starp Krieviju un NATO. “Domāju, ka saprāts uzvarēs visu. Var dažādi tulkot Minskas vienošanos, bet tas, ko ir sasnieguši Merkele, Olāns, Putins un Porošenko, ir acīmredzams rādītājs. Viņi sēdēja daudzas stundas pie viena galda, viņi ir panākuši rezultātu,” skaidro A. Bērziņš. Tuvojoties intervijas noslēgumam, žurnālists bilst: “Jūs nenosaucāt problēmu, ko daudzi atzīmē Latvijā, attiecības starp divām kopienām – latviešu un krievvalodīgo. Vai šajā ziņā ir problēmas?” Latvijas prezidents atbild: “Cilvēku kontaktu līmenī šādu problēmu nav. (..) To varbūt izmanto politiskiem mērķiem, bet reālajā dzīvē nejūtu. Protams, ir gan ekstrēmi labējie un kreisie spēki, un tas nav tautības jautājums, tas ir domāšanas jautājums.”

LA.lv