Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
22. jūnijs, 2014
Drukāt

Prezidents Cēsīs uzsver Latvijas un Igaunijas attiecību stiprināšanu (3)

Foto-LETAFoto-LETA

Būt līdzās un izšķirīgos brīžos būt kopā ir mūsu valstu – Latvijas un Igaunijas – un tautu vēsturiskā sūtība, kam arī šobrīd ir ļoti liela nozīme, šodien svinīgajā uzrunā Cēsu kauju 95.gadadienas atceres pasākumā sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Viņš savā uzrunā atceres pasākumu dalībniekiem, tostarp Igaunijas prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam, norādīja, ka Latvija un Igaunija kopā ir spēks, un tādēļ Latvijas un Igaunijas, Baltijas valstu, visas Eiropas Savienības un NATO aizsardzības spēju stiprināšana ir viena no būtiskākajām aktualitātēm mūsdienās.

Prezidents uzsvēra Latvijas un Igaunijas vēsturisko kontekstu saistībā ar Cēsu kaujām 1919.gadā, kad “plecu pie pleca ar Latvijas karavīriem, igauņi palīdzēja mums un aizstāvēja arī savu dzimteni no vācu karaspēka draudiem”. Kā norādīja Bērziņš, šīs dienas notikuma nozīmi apliecina arī Igaunijas prezidenta Tomasa Ilvesa viesošanās Cēsīs, bet jau rītdien uz Valgu piedalīties līdzīgā pasākumā arī dosies Bērziņš.

Uzrunā prezidents minēja, ka vēsture pret mūsu tautām ir bijusi vienlīdz nesaudzīga un vienlīdz dāsna un mācījusi turēties kopā, atbalstīt vienam otru un nepadoties pat pārspēka priekšā. Neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšana ir bijusi Latvijas tautai aizvadītā gadsimta nozīmīgākais notikums, apliecināja prezidents, norādot, ka tas nav nācies viegli. Viņš atgādināja, ka bija vajadzīgi divi gadi, lai 1918.gada 18.novembrī proklamētās Latvijas Republikas iedzīvotāji varētu pilnībā apzināties Latvijas valstisko neatkarību un nodoties jaunās valsts nostiprināšanas darbiem.

“Brīvība bija jāizcīna smagās kaujās. Tieši atbrīvošanas cīņu laikā, par spīti nelabvēlīgajiem politiskajiem un militārajiem apstākļiem, radās armija, kas nosargāja tikko dzimušo Latviju,” sacīja prezidents.

Pirms 95 gadiem 23.jūnijā Igaunijas 6.kājnieku pulks, ko pavadīja bruņu vilciens un Ziemeļlatvijas brigādes vienības, iegāja Cēsīs. Konfrontācija ar vācu karaspēku izpaudās atklātās kaujās 1919.gada jūnijā pie Cēsīm, kur igauņu-latviešu apvienotais karaspēks sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju.

Cēsu kauju rezultātā Latvijas Pagaidu valdība ieguva reālu varu daļā Latvijas teritorijas un tika ierobežota Vācijas armijas ietekme politisku lēmumu pieņemšanā. 1919.gada 10.jūlijā tika izveidota Latvijas armija, apvienojot Ziemeļlatvijas un Dienvidlatvijas brigādes.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Ģenerālis Balodis izšķirošā kaujā pret Bermontu atsacījās no igauņu karaspēka palīdzības,jo igauņi gribēja saņemt no Latvijas nesamērīgi lielu kompensāciju.Tādi nu draugi mēs esam.

    • Svarīgi ir tas, ka vņi ir bijuši mūsu pusē un tādā grūtā brīdī. Bermonda kaujās viņu kuģis srī piedalījās. Slikti, ka mēs esam tādi draugi-verotāji.

  2. Ceru, ka Bērziņa kungs savu runu apliecinās ar preambulas nešaubīgu pasludināšanu. Tad es noticēšu, ka tie nav tikai vārdi.

Draugiem Facebook Twitter Google+