Prezidents Erdogans nostiprina varu 0

Turcijas Nacionālā vēlēšanu komisija paziņojusi, ka līdzšinējais prezidents Redžeps Erdogans uzvarējis svētdien notikušajās valsts galvas vēlēšanās ar “absolūtu nodoto balsu vairākumu”, taču opozīcija apstrīd vēlēšanu rezultātus.

Reklāma
Reklāma

Valsts aģentūra kontrolē informāciju

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Erdogans pasludināja savu uzvaru vēlēšanās vēl pirms visu balsu saskaitīšanas, pamudinot opozīciju apšaubīt vēlēšanu iznākumu. Pēc vairāk nekā 99 procentu balsu saskaitīšanas Erdogans tika atzīts par uzvarētāju ar 52,6 procentiem balsu un valdīs Turcijā līdz 2023. gadam. Prezidenta partija “Taisnīgums un attīstība” (AKP) zaudēja vairākumu parlamentā, taču tās koalīcijas partnere Nacionālās kustības partija (MHP) ieguva vairāk balsu, nekā cerēts, tāpēc valdošajai koalīcijai joprojām būs vairākums parlamentā.

Opozīcija apstrīd svētdien notikušo vēlēšanu, kad pirmo reizi vienlaikus tika izraudzīts prezidents un parlamenta deputāti, rezultātus. Pirms vēlēšanām notikušās aptaujas liecināja, ka opozīcijas alianse varētu iegūt vairākumu parlamentā un panākt prezidenta vēlēšanu otrās kārtas rīkošanu 8. jūlijā. Republikāņu tautas partijas (CHP) pārstāvis Bilents Tezans paziņojis, ka, pēc opozīcijas vēlēšanu novērotāju datiem, Erdogans savācis mazāk par pusi balsu, tāpēc būtu jārīko prezidenta vēlēšanu otrā kārta. Analītiķi atzīmē, ka Turcijā netiek veiktas vēlētāju aptaujas pēc balsošanas. Par balsošanas gaitu ir tiesības vēstīt tikai valsts oficiālajai ziņu aģentūrai “Anadolu”, pārējiem medijiem izmantojot šo informāciju. Sākotnēji aģentūra ziņoja, ka par Erdoganu nobalsojuši aptuveni 60 procenti vēlētāju, taču vēlēšanu gaitā viņa pārsvars mazinājās. “Es ceru, ka neviens necentīsies apšaubīt (vēlēšanu) rezultātus un kaitēt demokrātijai, lai slēptu savu neveiksmi,” pēcvēlēšanu saietā Stambulā opozīcijas sūdzības noraidīja Erdogans.

Turcija virzās uz vienvaldību

CITI ŠOBRĪD LASA

Kritiķi apstrīd Nacionālās vēlēšanu komisijas objektivitāti un spēju turēties pretī Erdogana valdības pieaugošajam autoritārismam. Pērn notikušajā referendumā, kad vēlētājiem bija jāatbild uz jautājumu, vai Turcijas prezidentam jābūt arī izpildvaras vadītājam, komisija pēdējā brīdī lēma, ka balsu skaitīšanā var ņemt vērā arī neapzīmogotas vēlēšanu zīmes. Pēc pagaidu datiem, svētdien vēlēšanās piedalījušies 87,7% no aptuveni 60 miljoniem balsstiesīgo Turcijas pilsoņu. Vēlēšanām bija jānotiek 2019. gada novembrī, taču aprīlī Erdogans izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas, kā iemeslu minot situāciju Irākā un Sīrijā, kā arī nepieciešamību pieņemt ekonomiskus lēmumus. Erdogans ir uzvarējis visās vēlēšanās, kopš viņa partija AKP nāca pie varas 2002. gadā, un šajā laikā kļuvis aizvien autoritārāks. Līdz 2014. gadam viņš bija premjerministrs, bet, kad partijas statūti viņam vairs neļāva vēl vienu termiņu ieņemt premjera amatu, kandidēja un uzvarēja prezidenta vēlēšanās, bet pēc tam viņa vadībā Turcija tika pārvērsta no parlamentāras par prezidentālu valsti. Opozīcijas ietekmi var stiprināt kurdu Tautas demokrātiskās partijas (HDP) panākums vēlēšanās, pārvarot desmit procentu slieksni iekļūšanai parlamentā.

Prezidenta vēlēšanās trešais ar 8,4% balsu bija apcietinājumā esošais kurdu politiķis Selahatins Demirtašs no Tautas demokrātiskās partijas (HDP), bet ceturtajā vietā ar 7,3% balsu palika Merala Akšenera no opozīcijā esošās Labās partijas.

Svētdienas balsojumā tika pabeigta Turcijas virzība uz prezidentūru ar plašākām pilnvarām, opozīcijai brīdinot, ka tas ved uz prezidenta vienvaldību. Opozīcijas Republikāņu tautas partijas (CHP) prezidenta kandidāts Muarrems Indže, kas ieguva 30,7% balsu, atzinis savu zaudējumu “netaisnīgās vēlēšanās” un brīdinājis, ka “valsts ievirzās bīstamā autoritārisma režīmā”, ziņo aģentūra “Reuters”.

Starptautiskie novērotāji paziņojuši, ka vēlētājiem Turcijas prezidenta un parlamenta vēlēšanas bijušas īstas izvēles iespējas, bet nosodīja vienlīdzīgu ap-stākļu trūkumu kandidātiem kampaņu izvēršanai. Vēlēšanas notika ārkārtas stāvokļa apstākļos, kas Turcijā ir spēkā kopš 2016. gada jūlijā notikušā neveiksmīgā valsts apvērsuma mēģinājuma. Starptautiskās novērotāju misijas paziņojumā norādīts, ka šie apstākļi būtiski ierobežoja vārda un pulcēšanās brīvību.