Latvijā
Politika

Prezidents izsludina likumu trauksmes cēlēju aizsardzībai0

Foto: LETA

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis Trauksmes celšanas likumu, kura mērķis ir sabiedrības vai tās daļas interesēs veicināt trauksmes celšanu par pārkāpumiem un nodrošināt pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību.

Likums gan stāsies spēkā tikai 2019. gada 1.maijā.

Valsts kanceleja iepriekš uzsvērusi, ka trauksmes celšana pēdējo 20 gadu laikā pasaulē kļūst arvien aktuālāka. Līdzīgi trauksmes celšanas likumi pēdējos gados pieņemti Beļģijā, Īrijā, Slovākijā, Nīderlandē, Francijā, Zviedrijā, Lietuvā. Eiropas Komisija arī izstrādājusi Eiropas Savienības trauksmes celšanas direktīvas projektu.

Darbs pie trauksmes celšanās mehānisma izveides Latvijā aizsākās 2014.gadā.

Jaunais likums tiesības celt trauksmi paredz fiziskajai personai, ja attiecīgā informācija par pārkāpumiem vai apdraudējumu gūta saistībā ar darba pienākumu veikšanu un persona to uzskata par patiesu.

Celt trauksmi varēs par korupciju, krāpšanu, amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, valsts naudas un mantas izšķērdēšanu, sabiedrības veselības, būvniecības, vides, pārtikas, darba drošības, sabiedriskās kārtības apdraudējumu, kā arī cilvēktiesību pārkāpumiem, pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā, finanšu un kapitāla tirgus sektorā un konkurences tiesību pārkāpumiem.

Par trauksmes celšanu neuzskatīs ziņojumu, kurā apzināti sniegtas nepatiesas ziņas,

informāciju, kas satur valsts noslēpumu, kā arī personīgu interešu aizskārumu.

Trauksmi varēs celt divējādi – vēršoties darba vietā vai kompetentajā institūcijā. Likums arī nosaka, kādos gadījumos trauksmi varēs celt, sniedzot informāciju publiski. Lai celtu trauksmi, varēs izmantot trauksmes cēlēju kontaktpunkta, biedrības vai nodibinājuma, arodbiedrības vai to apvienības starpniecību.

Likums paredz, ka ar brīdi, kad persona cēlusi trauksmi, tai un tās radiniekiem būs jānodrošina personu identitātes aizsardzība. Tāpat būs jānodrošina tās personas konfidencialitāte, par kuru trauksme celta.

Savukārt, lai aizsargātu no trauksmes celšanas dēļ personai radītām nelabvēlīgām sekām, piemēram, atbrīvošanu no darba, pazemināšanu amatā, atvaļinājuma nepiešķiršanu, likumprojekts paredz valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, atbrīvojumu no tiesāšanās izdevumiem, pagaidu aizsardzību civilprocesā un administratīvajā procesā tiesā, kā arī atbrīvošanu no juridiskās atbildības un atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumiem vai personisko un arī morālo kaitējumu. Tāpat paredzēts, ka persona varēs saņemt konsultāciju par savu tiesību aizsardzību.

Par trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem nelabvēlīgu seku radīšanu varēs saukt pie administratīvās atbildības.
Saistītie raksti

Tāpat pie administratīvās atbildības varēs saukt personu, ja tā trauksmes celšanas ziņojumā apzināti norādījusi nepatiesas ziņas. Paredzēts, ka Ministru kabinetam līdz nākamā gada 1.februārim Saeimā būs jāiesniedz attiecīgi grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Lai varētu nodrošināt trauksmes cēlēju pagaidu tiesisko aizsardzību civillietās, Ministru kabinetam līdz nākamā gada 1.decembrim jāsagatavo un jāiesniedz Saeimā attiecīgi grozījumi Civilprocesa likumā.

LA.lv