Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
1. janvāris, 2013
Drukāt

Prezidents Jaungada uzrunā aicina pieņemt jaunus izaicinājumus un nebīties no eiro

Foto-LETAFoto-LETA

Valsts prezidents Andris Bērziņš Jaungada uzrunā Latvijas iedzīvotājiem lielāko runas daļu veltīja eiro ieviešanas jautājumam, kā arī aicināja atvadīties no nacionālā simbola lata un pieņemt jaunus izaicinājumus.

Aizvadīto 2012.gadu Bērziņš nodēvēja par veiksmīgu. “Lai gan daudzi ekonomikas analītiķi aizvadītajam gadam deva visai piesardzīgas prognozes, pat brīdinot par ekonomiskās izaugsmes mazināšanos, aizvadītais gads Latvijai ir devis visstraujāk augošās ekonomikas titulu Eiropas Savienībā, vairāk kā 50 tūkstošus jaunu darba vietu, pirmo iespēju pēc krīzes pieņemt tādu budžetu nākamajam gadam, kurā izdevumi vairs netiek mazināti, bet ienākumi tiek pārdalīti sociāli visjūtīgākajām sfērām, kā arī iespēju izpildīt visus kritērijus, lai pietuvinātos mērķim iestāties monetārajā savienībā,”  atzina prezidents.

Viņš vērtēja, ka 2013.gadā netrūks kaislību ap eiro ieviešanas jautājumu. “Jā, šis gads pilnīgi droši paies ne tikai Latvijas 95 gadu un Latvijas Tautas Frontes dibināšanas 25 gadu jubilejas zīmē, bet arī strīdos un politiskās kaislībās par eiro ieviešanu. Kādēļ tā un kādēļ tikai pirms divdesmit gadiem no jauna ieviestais lats mums ir tik nozīmīgs? Atbilde ir emocionāla. Racionāli argumenti te nedarbojas, jo latam cilvēku domās ir nacionālā simbola spēks. To aptaujās atzinušas gandrīz trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju. Manai paaudzei un tiem, kas labi atceras padomju rubļa laikus, lats ir arī daļa no leģendas par Latvijas brīvvalsti un tās labklājību pirms kara, bet pieclatnieks ar Mildas profilu vai ikvienā ģimenē bija kā dzīva relikvija, ko nodeva no paaudzes paaudzei. Arī mana mamma pēc kara sudraba pieclatniekus glabāja iešūtus audekla jostā un vēlāk tos nodeva man,” stāstīja Bērziņš.

Prezidents norādīja, ka lats ir latviešu tautas vēsture un tāds tas paliks vienmēr, tomēr notikumi Eiropā un pasaulē šobrīd Latvijai izvirza jaunus izaicinājumus. “Tas ir jautājums par Latvijas finanšu sistēmas drošību, par rītdienu ne tikai valsts budžetā, bet arī katras Latvijas ģimenes budžetā un katra iedzīvotāja makā. Tam, kādas naudas zīmes lietosim ikdienas maksājumos jau 2014.gada 1.janvārī, būs ļoti, ļoti liela nozīme. Eiropas Savienībai nevajag, lai Latvija iestājas eiro zonā, to vajag Latvijai,”  uzsvēra Bērziņš.

Pēc viņa teiktā, eiro jau šobrīd ir kļuvis par ierastu valūtu Latvijā. “Kaut arī savos ikdienas norēķinos apmaināmies ar latiem un santīmiem, mēs jau faktiski lietojam eiro. Latam kā valūtai, kas ar cietu kursu ir piesaistīta eiro, nav nekādas atšķirības no eiro. Atšķirība ir vienīgi tā, ka mēs nesēžam pie tā galda, kur tiek pieņemti lēmumi par eiro zonu, kaut arī tiekam slavēti par ekonomikas izaugsmi. Nav jēgas lietot eiro, ja nevaram lemt par eiro zonas attīstību,”  paskaidroja prezidents.

“Pirms deviņiem gadiem referendumā mēs varējām neatbalstīt iestāšanos Eiropas Savienībā un Monetārajā savienībā, jo pasaulē ir piemēri, kad mazas valstis nepievienojas citu valstu apvienībām. Bet mēs pieņēmām lēmumu iestāties Eiropas Savienībā un līdz ar to arī ieviest eiro ar pārliecinošu balsu vairākumu, galvenokārt drošības apsvērumu dēļ. Tas tika skaidri pateikts un juridiski noformulēts. Šodien, protams, var jautāt, vai Latvijas uzņemtajā kursā kaut kas ir krasi mainījies? – Varu droši atbildēt, ka nav,” teica Bērziņš.

Prezidents uzsvēra, ka kaimiņvalsts Igaunija, kuru bieži Latvija izvirza par piemēru, ir pievienojusies eiro zonai. “Mēs šobrīd esam ceļā uz to. Pat Lietuvas nesen apstiprinātā valdība jau ir paziņojusi, ka cer panākt Latviju 2014. vai vēlākais 2015.gadā,” viņš piebilda.

Bērziņš arī atgādināja, ka līdz šim no Latvijas vienmēr ir izskanējusi apņemšanās pievienoties eiro zonai. “Ja mēs pat teorētiski pieļaujam, ka mainām šo kursu, tad uzreiz jāprecizē, ka Latvijas situācija ir radikāli atšķirīga no Zviedrijas, Polijas, Čehijas vai Ungārijas, kas ir daudz lielākas ekonomikas. Turklāt nesenās valsts vizītes laikā Latvijā Polijas prezidents nepārprotami uzsvēra, ka arī Polija domā par eiro ieviešanu un rūpīgi seko Latvijas virzībai uz to. Arī tās mazās valstis, kuras mēs stādām Latvijai par paraugu, piemēram Luksemburga, Singapūra un Honkonga, nav izvēlējušās neatkarīgu monetāro politiku. Luksemburga ir eirozonā, Honkongas valūta ir piesaistīta ASV dolāram, bet Singapūras dolārs ir piesaistīts valūtu grozam. Lēmuma maiņa par eiro ieviešanu Latvijā būtu nepārprotams signāls pasaulei, ka mēs mainām savu politisko kursu,” uzsvēra Bērziņš.

Prezidents arī noraidīja bažas par cenu celšanos pēc eiro ieviešanas. “Novērtējot eiro ieviešanas izdevumu ietekmi uz inflāciju citās valstīs, tās augstākais rādītājs ir bijis 0,3%. Te atliek tikai atgādināt, ka 2007.gadā inflācija Latvijā bija 17%. Tie ir nesalīdzināmi lielumi. Visbeidzot, es neredzu mehānismus, kāpēc, ieviešot eiro, varētu pieaugt cenas. Vienlaikus esmu pārliecināts, ka eiro ieviešana jau 2014.gadā ļaus uzsākt progresīvā neapliekamā minimuma ieviešanu, kas būs labs atbalsts cilvēkiem ar zemiem ienākumiem un veicinās arī ēnu ekonomikas samazināšanos,” teica prezidents.

Runas noslēgumā Bērziņš atzina, ka Latvija ir pārmaiņu priekšā. “Gluži tāpat kā pirms gada, 1.janvārī, arī šodien es saku, ka Eiropa un pasaule joprojām ir lielu pārmaiņu procesā. Tas galvenokārt skar ekonomisko attīstību, bet vienlaikus tam būs gan politiska, gan ģeopolitiska nozīme. Latvija šajā pārmaiņu laikā ir daudzkārt labākā situācijā nekā daudzas Eiropas Savienības valstis. Mēs nedrīkstam pazaudēt iespēju būt starp stiprākajām valstīm Eiropā, šis ir mūsu laiks un cita mums var nebūt. Tikai tad, ja valsts attīstīsies nevis stagnēs, ja paplašināsies ražošana un tiks radītas jaunas darba vietas, Latvija varēs veiksmīgi atrisināt šī brīža smagākās problēmas,” uzsvēra Bērziņš.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+