Prezidents: Kam vajadzīga Saeima, ja visu centīsies atrisināt ar referendumiem 0
Ja Latvijā visu centīsies risināt ar referendumu palīdzību, priekš kam tad ir vajadzīga Saeima, – LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Uz jautājumu, vai viņš nolēmis neizsludināt likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” grozījumus, Bērziņš atbildēja izvairīgi. “Šajā lēmumā pietrūka informācijas, kāpēc tieši 10, nevis cits skaitlis,” piebilda Valsts prezidents.
Viņaprāt, referendums ir viens no izņēmuma līdzekļiem. pasaulē šis process kļūst arvien sarežģītāks, – “kas mums te uz vietas liekas pievilcīgs īstermiņā, pasaulē izrādās nederīgs ilgtermiņā”.
Jau ziņots, ka šodien Valsts prezidenta kancelejā plkst.14 notiks sanāksme, kurā tiks apkopoti ieinteresēto pušu argumenti par Saeimā pieņemto likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” grozījumu iespējamo atgriešanu parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.
Lēmums, vai izsludināt vai nodot likuma grozījumus otrreizējai caurlūkošanai parlamentam, Valsts prezidentam Andrim Bērziņam jāpieņem līdz piektdienai, 29.jūnijam.
Prezidenta pārstāve skaidroja: ja prezidents nolemj izsludināt likumu, tas neatņem tiesības ne mazāk kā vienai trešdaļai Saeimas deputātu vēl līdz svētdienas vakaram prasīt apturēt likuma grozījumu publicēšanu, lai uzsāktu referenduma ierosināšanu par likuma grozījumiem.
Valsts prezidenta institūciju sanāksmē pārstāvēs Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskais padomnieks Edgars Pastars. Tāpat sanāksmē piedalīsies Saeimas deputāte Iveta Grigule (ZZS), Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V), Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Centrālās vēlēšanu komisijas, kā arī sabiedriskās politikas centra “Providus” pētnieks Valts Kalniņš.
Kā ziņots, Saeimā pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka referenduma iniciatoriem no 2015.gada pašiem būs jāsavāc viena desmitā daļa vēlētāju, kas ir apmēram 150 000 parakstu.
Patlaban referenduma ierosināšanai ir jāsavāc tikai notariāli apstiprinātu 10 000 vēlētāju parakstu, bet ar desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu par valsts budžeta līdzekļiem nodarbojas Centrālā Vēlēšanu komisija.
Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” Saeimā tika pieņemti ar 52 balsīm par un 39 balsīm pret.
