Prezidents: Krievijas noteikto sankciju risināšanā “jāaktivizē” Piebalgs 3
Krievijas noteikto sankciju risināšanā ir “jāaktivizē” Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs, tā preses konferencē pēc tikšanās ar premjerministri Laimdotu Straujumu (V) un zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS) sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
“Es personīgi šodien centīšos aktivizēt mūsu komisāru Piebalgu, lai iesaistītu viņu šo jautājumu risināšanā. Šis ir ES kopīgais jautājums, kas ir jārisina un jākoordinē nekavējoties. Uz vietas nepieciešamais izvērtēšanas darbs faktiski ir izdarīts, lai varētu paust savu viedokli un varētu atrast kopējos ES risinājumus,” atklāja prezidents.
“Nākamajā pirmdienā vizītē Latvijā ieradīsies [Vācijas kanclere Angela] Merkele, un mēs esam pārrunājuši šos jautājumus, kā mēs koordinēti varētu rīkoties, iepazīstinot arī viņu ar esošo situāciju,” sacīja Bērziņš.
Tāpat prezidents norādīja, ka ir jāizvērtē visi iespējamie nākamie soļi, lai Latvija būtu sagatavota tālākam negatīvam attīstības scenārijam. “Nevar izslēgt, ka šis ir tikai pirmais Krievijas atbildes solis, tādēļ jāiesaista visa tautsaimniecības nozare, ņemot vērā, ka embargo var skart arī citus sektorus,” sacīja Bērziņš.
Straujuma, piekrītot prezidenta paustajam viedoklim, norādīja, ka brīdī, kad embargo “tiek iedarbināts uz visām valstīm”, katras valsts lauksaimniecība ietekmē citas valsts lauksaimniecību, tādēļ risinājumi jāmeklē kopā.
“Tas, ko mēs šodien apspriedām, ir intervences pasākumi un eksporta subsīdiju atjaunošana,” sacīja premjerministre, pieļaujot iespēju, ka varētu notikt “zināma procenta noņemšana no tiešmaksājumiem”, kas ļautu ar papildu fonda līdzekļiem atbalstīt tās nozares, kuras cietīs visvairāk. “Tas viss vēl ir apspriešanas vērts, pirmām kārtām lauksaimniecības ministru padomē, kur visas valstis varētu tā vai citādi lemt,” sacīja Straujuma.
Premjerministre arī atklāja, ka viņai paredzēta telefonsaruna ar ES lauksaimniecības komisāru Dačanu Čološu, lai pirms lauksaimniecības ministru padomes tikšanās sagatavotos kopējai ES rīcībai.
Savukārt Dūklavs sacīja, ka nākamajā dienā pēc Krievijas noteiktā embargo paziņojuma viņam esot bijusi saruna ar Austrijas ministru, vienojoties par kopēju vēstuli, adresētu komisāram, lai tiktu sasaukta ārkārtas ministru padomes sēde.
“Es nevaru šobrīd atbildēt uz jautājumu, cik valstis šo vēstuli ir parakstījušas, bet tajā brīdī mēs bijām sešas valstis. Ceru, ka Eiropas Komisija (EK) un komisārs, un prezidējošā valsts, kas ir Itālija, saprot ļoti svarīgo faktu, kas ir noticis, lai reaģētu pēc iespējas ātrāk. Tas ir neredzēts gadījums ES vēsturē, tieši lauksaimniecības jomā. Ir jāpieņem ārkārtas mēri, lai situāciju koordinētu, palīdzot tām nozarēm, kuras cietīs visvairāk,” pauda Dūklavs, atzīstot, ka, sazinoties ar EK, radies iespaids, ka pašlaik neesot vienota viedokļa, kā rīkoties šajā situācijā.
Jau vēstīts, ka Krievija noteikusi embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem, kas tiek importēti no ES, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu. Šajā sarakstā gan nav iekļautas šprotes un saldējums.
Pagājušajā gadā sankcijām pakļautie produkti no Latvijas uz Krieviju tika eksportēti 52,82 miljonu eiro apmērā.
Par atbalsta mehānismiem Krievijas noteiktā pārtikas produktu embargo dēļ cietušajiem uzņēmumiem valdība varētu lemt otrdien, 12.augustā. Plānots sniegt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa atbalstu, gan arī ar ES valstīm runāt par iespēju saņemt atbalstu no 400 miljonu eiro lielā ES Lauksaimniecības stabilizācijas fonda.
