Foto no Valsts prezidenta kancelejas arhīva

Prezidents: Latvijas iespējas ir milzīgas 2

Uzrunā Latvijas Vēsturnieku komisijas rīkotās konferences “Latvijas valsts veidošana  un atjaunošana vēsturiskā skatījumā” dalībniekiem Valsts prezidents Andris Bērziņš mudināja mērķtiecīgi rīkoties, lai Latvija spētu gan ieņemt savu vietu globālajā pasaulē, gan saglabāt savu identitāti.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

Konferences viesis bija arī ANO ģenerālsekretārs Pans Kimuns.

Iezīmējot Latvijas ārpolitiskās prioritātes, Bērziņš akcentēja sadarbību ar Eiropas Savienības Austrumu partnerības valstīm – “austrumu kaimiņiem, kuri, lai gan pēdējos gados izvēlējušies citus attīstības ceļus, tomēr ir un paliek mūsu tuvākie kaimiņi”. Tāpat kā svarīga tika nosaukta sadarbība ar Kaukāza un Centrālāzijas valstīm, tajā skaitā Mongoliju, kas jau tuvākajā laikā varot kļūt par vienu no “Latvijas fokusa valstīm”.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Šajos 95 gados esam sasnieguši briedumu, lai ietu tālāk, lai mūsu loma gan Eiropas Savienībā, gan it sevišķi Eiropas Monetārajā savienībā būtu pietiekami liela un augoša,” tā Valsts prezidents. Andra Bērziņa redzējumā, Baltijas valstīm, Somijai un Polijai nākotnē vajadzētu vairāk sadarboties enerģētikā, ekonomikā un veidojot kopīgus projektus austrumu virzienā. “Tālāka sadarbība visām trim mūsu Baltijas valstīm ir izšķiroša. Nosaukšu tikai dažus virzienus, kurus redzu kā prioritārus: valsts struktūru efektīva pārveidošana un unifikācija, pakāpeniska loģistikas sistēmas attīstība. Vistālāk esam tikuši valstu drošībā un aizsardzībā. NATO mācības “Steadfast Jazz 2013” un “Baltic Host” parādīja, ka, tikai koncentrējot resursus, varam droši iet uz priekšu. Tehnoloģiju un tehniskās attīstības līmenis ir tik augsts un prasa tik milzīgus ekonomiskos un prāta ieguldījumus, ka vienam panākumus negūt. Otrs ne mazāk būtisks jautājums ir sadarbība enerģētikā. Mums ir ļoti daudz atvērtu jautājumu, bet ļoti maz konkrētu atbilžu. Esam ļoti tuvu situācijai, kad jau nākamajā gadā enerģētikā parādīsies ļoti būtiski, jauni spēlētāji, kas pilnīgi droši ietekmēs Baltijas valstu tālāko attīstību. (..) Trešā lieta ir mūsu vēsturiski stiprā puse – transports, loģistika, tranzīts. Ja gribam saglabāt savu vietu ilgtermiņā, tad šeit mūsu ieguldījumi ir daudz par maziem. Iespējas ir milzīgas. Sevišķi Austrumu partnerības un Centrālāzijas reģiona attīstības perspektīvā. Mums jāprot izdarīt pareizu izvēli konkrētu partneru un attīstības projektu izvēlē. Ceturtais ir izglītība, bet jautājuma risināšana jau Baltijas kontekstā. (..) Baltijas valstu starpā ir jau pozitīvi aizsākumi gan augstākajā izglītībā, gan tajā virzienā, kur Latvija ir ļoti atpalikusi, – profesionālās izglītības attīstībā. Es labi saprotu šā jautājuma sarežģītību, jo arī citās Eiropas valstīs ne velti izglītības reformas pielīdzina revolūcijai. (..) Piektais, kas vairāk saistīts ar pašvaldībām, ir pārrobežu sadarbības palielināšana,” tuvākā laika prioritātes uzskaitīja Andris Bērziņš.