Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
28. jūnijs, 2012
Drukāt

Prezidents neizsludina grozījumus likumā par referendumu ierosināšanu

Foto - LETAFoto - LETA

Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien otrreizējai caurlūkošanai Saeimā nodeva pieņemtos likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” grozījumus, kas paredz stingrākus ierobežojumus referendumu ierosināšanai, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā.

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V), ar kuru likums nodots otrreizējai caurlūkošanai, prezidents izklāsta argumentus, paužot viedokli, ka likuma grozījumi nepārprotami negarantē vēlētāju tiesību ievērošanu un likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikta pārāk tālu.

Likumdošanas grozījumus, kas paredz atteikties no divu posmu pieejas likumu ierosināšanai, kā arī prasību, lai vēlētāji pašu spēkiem un ar iniciatīvas grupas atbalstu savāktu vienu desmito daļu parakstu, Valsts prezidents vērtē kā soli pareizā virzienā, jo “mazākums par valsts budžeta līdzekļiem nedrīkstētu pastāvīgi diktēt vairākumam dienas kārtību referendumos”. Šādu vērtējumu Valsts prezidenta skatījumā apliecina arī fakts, ka Satversmes 78.pantā attiecībā uz Latvijas pilsoņu tiesībām ir paredzēts citām Eiropas Savienības valstīm netipisks regulējums. Proti, Saeimā noraidot likuma ierosinājumu, automātiski tiek rīkots referendums par vēlētāju iesniegtā likumprojekta pieņemšanu.

“Līdz ar to ir pamatoti izvirzīt pietiekami augstas prasības attiecībā uz nepieciešamo parakstu skaitu likumprojekta iesniegšanai,” uzsver prezidents.

Bērziņš pauž bažas par to, ka noteikums vēlētājiem ar pašu spēkiem un iniciatīvas grupas atbalstu savākt vienu desmito daļu vēlētāju parakstu prasīs tik būtisku finansiālu ieguldījumu, kas tikai palielinās naudas varu politikā un atņems pilsoniskajai sabiedrībai iespējas pašai organizēties un būt aktīvai.

Analizējot grozījumus Valsts prezidents secina, ka likumdevējs centies mīkstināt divu posmu principa atcelšanu un paredzējis papildu parakstīšanās iespējas. Proti, to varētu darīt ne tikai pie zvērināta notāra un bāriņtiesā, bet arī citā pašvaldības institūcijā, kā arī elektroniskā veidā.

“Šādi saudzējošāki risinājumi varētu būt pietiekami, lai pamatotu atteikšanos no parakstu vākšanas divos posmos. Tomēr Saeima šos saudzējošākos risinājumus likumā ir tikai vispārīgi ieskicējusi un deleģējusi Ministru kabinetam izdot atbilstošus noteikumus vai uzdevusi iesniegt grozījumus citos likumos, kuru aprises nav skaidras un varētu prasīt papildu finanšu līdzekļus no pašvaldību budžetiem,” atzīst prezidents un uzsver, ka tā nav laba likumdošanas prakse – tiesiskā regulējuma spēkā stāšanos atlikt uz vairākiem gadiem un vienlaikus nenoregulēt principiāli būtiskus jaunā regulējuma darbības aspektus.

Vēstules noslēgumā prezidents uzsver, ka pirms likuma grozījumos nav ietverti skaidri un svarīgākajos jautājumos izsmeļoši priekšraksti attiecībā uz likumdevēja jau piedāvātajiem saudzējošākajiem risinājumiem – parakstu vākšana pašvaldības institūcijā un elektroniski, nevajadzētu lemt par divu posmu principa atcelšanu, un ir iespējamas diskusijas tikai par prasību paaugstināšanu.

Tāpat prezidents uzskata, ka likumā ir nepieciešami arī citi uzlabojumi, kas novērstu atsevišķas pretrunas un pastiprinātu aģitācijas kontroli.

“Neapšaubāmi, ka Latvija tiešās demokrātijas ziņā ir samērā unikāla, tomēr Satversmē paredzētās indivīdu kopuma tiesības nedrīkstētu atcelt ar likumā ietvertu nesamērīgu prasību starpniecību. Iespējams, vietā ir diskusija par Satversmē noteikto slieksni – viena desmitā daļas vēlētāju – un paša Satversmes 78.panta konstrukcijas pilnveidošanu. Tas bez sarežģījumiem ļautu atteikties no divu posmu principa likumu ierosināšanā,” uzskata Bērziņš.

Kā ziņots, 21.jūnijā Saeimā pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka referenduma iniciatoriem no 2015.gada pašiem būs jāsavāc vienas desmitās daļas vēlētāju jeb apmēram 150 000 paraksti.

Patlaban referenduma ierosināšanai ir jāsavāc tikai notariāli apstiprinātu 10 000 vēlētāju parakstu, bet ar desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu par valsts budžeta līdzekļiem nodarbojas Centrālā Vēlēšanu komisija.

Neapmierinātību ar Saeimā apstiprinātajām referendumu ierosināšanas kārtības izmaiņām paudusi arī politiskās apvienība “Saskaņas centrs” (SC) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

SC frakcijas deputāti kategoriski iebilst “pret tiešās demokrātijas ierobežošanu”, ko paredz grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Pēc SC politiķu domām, “valdošā koalīcija, baidoties no tautas iniciatīvām, tiecas ierobežot pilsoņu tiesības ietekmēt politiskos procesus”.

Arī ZZS pauda neapmierinātību par pieņemtajiem likuma grozījumiem. Saeimas deputāte Iveta Grigule (ZZS) norādīja, ka līdz ar jauno kārtību referendumu rīkošana praktiski nebūs iespējama.

26.jūnijā Valsts prezidenta kancelejā notika sanāksme, kurā tika apkopoti ieinteresēto pušu argumenti par Saeimā pieņemto likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” grozījumu iespējamo atgriešanu parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Vēl vakar, 27.jūnijā, Bērziņš pēc tikšanās ar premjeru žurnālistiem norādīja: “Jautājums ir ļoti nevienkāršs. Man katrā gadījumā situācija, ka kaut kas sāks risināties tikai no 2015.gada, nešķiet loģiska.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+