Foto Valsts prezidenta kanceleja

Prezidents: nodokļu politikai jāveicina iedzīvotāju pārticība 13

“Jāizveido nodokļu politika, kas mazinās iedzīvotāju sociālo nevienlīdzību, stimulēs uzņēmējdarbības veidošanu un veicinās sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei”, uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, piektdien tiekoties ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

“Mērķis ir panākt, lai mūsu iedzīvotāji kļūtu turīgāki. Kopīgiem spēkiem jāpalīdz izaugt vidusšķirai, jo tā ir stabilas un demokrātiskas valsts pamats,” sacīja Vējonis.

Prezidents sarunā ar finanšu ministri norādīja, ka nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādāšana ir valdības prioritārs uzdevums, kas jāpaveic līdz šā gada aprīlim. Izstrādes procesā ir svarīgi uzklausīt Latvijas uzņēmēju un ekspertu viedokļus, kā arī izvērtēt starptautisko institūciju sniegtās rekomendācijas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vējonis aicināja finanšu ministri, veidojot nodokļu politiku, apsvērt enerģijas nodokļu izmantošanu, kas būtu iespēja samazināt darbaspēka nodokļus, nostiprinot Latviju kā energoefektīvu, videi un klimatam draudzīgu ekonomiku. Prezidenta izveidotā Enerģētikas drošības komisija secinājusi, ka pasaulē strauji attīstītās mazāk energointensīvas ekonomikas. Turpinoties urbanizācijai, kas rada priekšnosacījumus efektīvākai ekonomiskās dzīves organizēšanai un energoefektivitātes uzlabošanai, klimata mērķu sasniegšanā arvien vairāk pasaulē tiek izmantoti vides nodokļi.

Prezidenta kritiku izpelnījās līdzšinējais darbs “ēnu ekonomikas” mazināšanā. Vējonis mudināja ministri stingrāk pievērsties “aplokšņu algu”, neuzrādīto ienākumu un PVN izkrāpšanas shēmu apkarošanai. Saskaņā ar ekspertu novērtējumu “ēnu ekonomika” 2016. gadā valstī veidoja 21,3% no IKP. Tas ir vairāk nekā kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā.

Pārrunājot 2017. gada valsts budžeta izstrādi un pieņemšanu, prezidents rosināja ministri aktīvāk piedāvāt risinājumus, kā Saeimas deputātiem dot iespēju daudz agrāk iesaistīties budžeta sagatavošanas darbā. Tas padarītu budžeta veidošanas procesu caurskatāmāku, ļautu savlaicīgi izvērtēt un apspriest valsts finanšu līdzekļu izlietojuma idejas un ierosinājumus, kā arī uzlabotu budžeta likumprojektu kvalitāti.

Tikšanās noslēgumā Vējonis uzsvēra, ka, sekojot viņa ieteikumiem, darbā pie 2018. gada valsts budžeta jāturpina budžeta izdevumu pārskatīšana, meklējot iespējas atbrīvoties no neefektīviem un nevajadzīgiem izdevumiem.