Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
24. jūlijs, 2012
Drukāt

Prezidents sauc uz izlīgumu (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Nu būs jāskaidrojas, kam un par ko jāizlīgst, kam izlīgums jāorganizē un jānoformē. Pats prezidents būšot 
atvērts arī turpmāk. Pagājšpiektdien mūsu laikrakstā bija publicēta Valsts prezidenta vēstule vairākām latviešu kara veterānu organizācijām, un cerams, ka to rūpīgi izlasījāt.

 

Droši vien to vajadzētu izlasīt pat vairākkārt. Jo vēstījums, kura virsraksts ir “Jāatgriežas punktā, no kura sākās sabiedrības šķelšanās”, patiesībā ir adresēts ne vien uzskaitītajām kara veterānu organizācijām un Saeimai, lai tā pieņem kādus valsts dokumentus, bet būtībā arī katram no mums, arī “Latvijas Avīzes” lasītājiem. Jo A. Bērziņa k-ga vēstījumā katrā rindkopā ir rakstīts vārds “izlīgums”, un tas neattiecas tikai uz divās frontes pusēs karojošo un karā izdzīvojušo latviešu karavīru un cilvēku iespējamo vēlēšanos un gatavību savstarpēji izlīgt. Kaut vai tāpēc vien, ka Latvijā pēc valsts neatkarības atgūšanas palika (un skaitā pieauga) uz dzīvi pāri par divdesmit tūkstošiem padomju bruņoto spēku karavīru, pat ģenerāļus ieskaitot. Taču pats galvenais ir, ka sašķeltas, kā raksta oficiāli, sabiedrības izlīgums nav vienīgi militārpersonu sākams un veicams pasākums. Tas ir pirmām kārtām vēsturnieku un citu zinātnieku un pēc tam visas sabiedrības apspriežams pasākums. Un tikai pēc tam politiķiem nobalsojams un Saeimā vajadzības gadījumā ar likuma aktu noslēdzama vienošanās. Ne rītdien uz brokastlaiku, nedz parīt uz pusdienlaiku tās lietas netiks nokārtotas. Jo, kā Valsts galva pareizi vēstījumā norādījis, jāatgriežas punktā, no kura sākās sabiedrības šķelšanās.

Šķelšanās sākās ar Latvijas valsts varmācīgo ieņemšanu, ko ierastāk apzīmējam par okupāciju. Kad par tās sekām būsim tikuši skaidrībā, spēsim spriest par izlīgumu un kādiem tā nosacījumiem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+