Prezidents turpina samierināšanu 0
Vakar Kara muzejā uz tikšanos ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu ieradās ap 20 pārstāvju no dažādām Latvijas kara veterānu organizācijām. Gan padomju, gan vācu pusē karojušie vecie vīri aiz žurnālistiem slēgtām durvīm stundu apmainījās viedokļiem. Pēc sarunas visas puses pauda savu apmierinātību.
Andris Bērziņš Kara muzejā kopumā pavadīja pāris stundu, jo vizīte sākās ar ekspozīcijas “Latvija Otrajā pasaules karā” iepazīšanu Kara muzeja direktores Aijas Fleijas un vēsturnieka Jāņa Tomaševska vadībā. Pēc tam Valsts prezidents, veterāni un muzeja pārstāvji, nebūdami māņticīgi, devās uz sarunām 13. telpā. Prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne neslēpa, ka žurnālistu atstāšana otrpus durvīm šoreiz ir prezidenta administrācijas prasība: “Prezidentam pašam vēl jāsaprot atmosfēra. Saprotiet, tā ir tik sensitīva lieta, ka negribas pirmajā reizē visu izgāzt.” Krapāne pieļāva, ka katrs atsevišķi veterāni pret žurnālistiem neiebilst, taču lielākā pulkā preses klātbūtne var nevēlami ietekmēt sarunas.
Kā līdz tam norādīja Valsts prezidenta preses dienests, sarunu pamatdoma bija “turpināt Labas gribas manifesta aizsākto iniciatīvu” un vienoties, lai “turpmāk Otrā pasaules kara piemiņas pasākumi pulcētu dažādās frontes pusēs karojušos veterānus, lai vienoti piedalītos kopīgā 8. maija pasākumā Rīgas Brāļu kapos”. Pēc prezidenta teiktā, sarunas ritējušas “ļoti cilvēcīgā atmosfērā”. “Es domāju, ka saruna izdevās, jo šoreiz bija doma tikai sanākt kopā, apmainīties viedokļiem un meklēt kopējos risinājumus. Es sapratu, ka vismaz vienu risinājumu mēs atradām: sanākt nākamgad 8. maijā un visiem kopā doties uz Brāļu kapiem,” pēc tam žurnālistiem bilda Andris Bērziņš. Viņš uzsvēra, ka šis ir tikai sākums un sarunas gan ar dažādām Otrā pasaules kara dalībnieku grupām, gan visām kopā turpināsies.
Tika norādīts, ka vadmotīvs sarunās bijis nevis skatīšanās pagātnē, bet gan ceļa meklēšana nākotnei. Viens no sarunu tematiem bijis arī Otrā pasaules kara veterāna statusa noformulēšana Latvijas likumdošanā, taču šis jautājums vēl noteiktas aprises nav guvis.
“Priekšlikumi ir dažādi,” sacīja Valsts prezidents.
Latvijas Nacionālo karavīru biedrības valdes priekšsēdētājs Edgars Skreija, jautāts par iespaidiem, uzsvēra, ka abu pušu veterāniem neesot grūtību sadzīvot vai sarokoties. Tomēr katrs paliekot pie savas pārliecības. “Andrim Bērziņam kā Valsts prezidentam jau valsts ir jāvieno. Es novēlu vislabākās sekmes, bet kā viņam tas izdosies… Tomēr nevar būt tā, ka kāds pateiks: es esmu uzvarētājs, tāpēc lūdziet man piedošanu un es jums žēlīgi piedošu! Tā nebūs nekad!” sarunā aizrādīja Skreija. Leģionāru pārstāvis atbalstīja domu visām latviešu veterānu organizācijām 8. maijā kopīgi doties uz Brāļu kapiem, tomēr tas nenozīmē, ka leģionāri tamdēļ atteiksies no savējo pieminēšanas Lestenē.
Par Valsts prezidenta iniciatīvu atzinīgus vārdus sacīja arī 130. latviešu strēlnieku korpusa veterānu pārstāvis Alberts Miervaldis Pāže: “Tas ir apsveicams Valsts prezidenta gājiens. Būtu vēlams, lai viņš tādā pašā garā turpinātu.” Uz jautājumu, vai varētu nākamgad 130. korpusa un leģiona veterāni Brāļu kapus apmeklēt kopā, Pāže atbildēja daudznozīmīgi: “Līdz nākamgadam vēl jānodzīvo. Visi esam veci ļaudis, kas to zina, kā būs nākamgad.”
