Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
13. marts, 2014
Drukāt

Prezidents un ministre: Latvijā ir nepamatoti daudz augstskolu filiāļu (7)

Foto: LETAFoto: LETA

Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze (no kreisās), Valsts prezidents Andris Bērziņš, Valsts prezidenta sabiedrisko projektu vadības padomniece Karīna Rāviņa-Vimba, Valsts prezidenta padomnieks likumdošanas un juridiskajos jautājumos Reinis Bērziņš, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Andis Geižāns, izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, un ministres biroja vadītāja Gunda Reire tikšanās laikā Melngalvju namā.

Latvijā nav par daudz augstskolu, bet lielā skaitā ir to filiāles. Tāpat augstākajā izglītībā vērojama programmu pārklāšanās,neļaujot budžeta līdzekļus augstākajai izglītībai tērēt koncentrēti un mērķtiecīgi. Šādu viedokli ceturtdien tikšanās laikā pauda Valsts prezidents Andris Bērziņš un izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Vērtējot konkrētus uzdevumus, kas veicami izglītības jomā, ministre atzina, ka augstākajā izglītībā pašlaik notiek ļoti strauji attīstības procesi, arī mācību iestāžu konsolidācijas virzienā. Valsts prezidents un ministre bija vienisprātis, ka nav objektīva pamata secinājumiem par to, ka valstī ir par daudz augstskolu. Latvijā ir nepamatoti daudz augstskolu filiāļu un programmu pārklāšanos, kas budžeta līdzekļus augstākajai izglītībai neļauj tērēt koncentrēti un mērķtiecīgi.

Jautājumā par profesionālo izglītību atzīts, ka tā šobrīd attīstās ļoti strauji un ka šāda attīstība jāatbalsta arī turpmāk. Šobrīd Latvijā jau darbojas 11 kompetences centri ar labu mācību bāzi, kā arī tiek veicināta darba vidē balstīta izglītība.

Paužot atbalstu lauku skolu nozīmei Latvijas lauku vides saglabāšanā kopumā, sarunas puses atzina, ka skolu skaita samazināšanas process Latvijā ir apstājies, kas vērtējams pozitīvi.

Valsts prezidents uzsvēra, ka, pieņemot lēmumu par kādas skolas slēgšanu, jāievēro lauku vides saglabāšanas princips un konkrētu skolu līmeņa novērtējums, nevis matemātiski aprēķini, cik skolēnu uz vienu skolotāju vai līdzīgi kritēriji. “Tādā gadījumā Latvija var pārvērsties par tuksnesi ar dažām oāzēm,” piebilda izglītības un zinātnes ministre.

Tāpat sarunā atzīts, ka zinātnē svarīgi attīstīt ne tikai inovāciju pieeju, bet arī fundamentālo zinātni. Ministre informēja, ka aktuālākais jautājums patlaban ir valsts pētījumu programma, lai tie zinātnieki, kas no tās resursiem saņem atalgojumu, nepaliktu divus mēnešus bez algas. Valsts prezidents Bērziņš īpaši lūdza ministri šo jautājumu atrisināt, solot tam arī savu atbalstu.

Tāpat prezidents pauda atbalstu budžeta līdzekļu rašanai 2,5 miljonu apmērā, lai jau 1.septembrī valsts varētu pildīt savas saistības attiecībā pret skolotājiem atalgojuma ziņā. Ministre arī atzina, ka visi ir neapmierināti ar veco modeli skolotāju atalgojuma noteikšanā, kas ir komplicēts, sarežģīts un reizumis arī nepamatots attiecībā pret lauku skolu skolotājiem. Tādēļ ir izveidota ministrijas darba grupa, kura uz pirmo sēdi sanāks 17.martā.

Arī jautājumā par mazākumtautību izglītību Valsts prezidents atbalstīja Druvietes pieeju. Proti, ka “nenotiks nedz radikāla reforma, nedz revolūcija. Tiks turpināta jau sen aizsāktā programma. Netiks slēgtas mazākumtautību skolas”.

Sarunas izskaņā skarts jautājums arī par skolām ar specializāciju, kurām būtu jāatļauj neievērot standarta stundu skaitu, plānojot atsevišķus priekšmetus atbilstoši savai ievirzei.

Tāpat Valsts prezidents un ministre pauda vienotu nostāju par to, ka centralizēto eksāmenu paplašināšanu ar ķīmiju un fiziku no 2015.gada, ko pieņēma iepriekšējā valdība, nesaskaņojot to ar izglītības nozari, šobrīd nav objektīvi iespējams ieviest. Tas jādara pakāpeniski mainot izglītības programmas kopumā.

Vēl Valsts prezidents un ministre vienojās, ka atbalsts latviešu diasporas izglītībai ES valstīs ir ļoti būtisks, lai nostiprinātu latviešu valodas zināšanas un vienlaikus saglabātu jaunās paaudzes saikni ar Latviju. Arī pieprasījums pēc  sadarbības no tautiešu kopienām šobrīd ir ievērojams.

Valsts prezidents ar Druvieti tikās, lai pārrunātu uzdevumus un mērķus, ko ministre apņēmusies sasniegt savas darbības laikā un kurus kā ļoti nozīmīgus vērtē arī Valsts prezidents.

Valsts prezidents pauda atbalstu ministres izklāstītajam redzējumam un solīja arī savu iesaistīšanos to uzdevumu īstenošanā, kur tas būtu nepieciešams. “Šobrīd izglītības ministrijā notiek saprātīgs darbs atbilstoši mūsu iespējām. Domāju, ka Izglītības un zinātnes ministriju droši varam saukt arī par mūsu valsts nākotnes ministriju,” paudis Bērziņš.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Arī Ķemeru un Baldones sanatorijas mums vairs nav vajadzīgas?

  2. Liekās skolas un slimnīcas jau likvidējām!

  3. Trešajā nabadzīgākajā ES valstī Latvijā ir arī nepamatoti daudz ministriju! Pat Briselē to ir tikai desmit! Par Šveici (7 ministrijas) un Kipru (6 ministrijas) nemaz jau nerunājot!

  4. Latvijas ministros un prezidentā ir nepamatoti daudz stulbību, kas šajās augstskolās nav mazinātas!

  5. Bet krievu skolas finansēt no valsts budžeta, kad Latvijas iedzīvotāji nevar savējos izskolot, ir patiešām finansiāls noziegums.

  6. Vispirms – Druviete nekad nav strādàjusi RPIVA. Ja jau tiek sagrozīti fakti, nulles vērtība pārējiem spriedelējumiem. Kīļa faniem kremt, ka beidzot sākusies attīstība.

  7. Latvijā ir par daudz valsts finansētu augstskolu, ne tikai filiāļu vien. To I.Druviete nespēj atzīt. Varbūt tāpēc, ka pati strādā divās ļoti līdzīga profila valsts augstskolās – LU Pedagoģijas fakultātē un RPIVA. Nu vajadzētu taču reiz pārkāpt sev pāri un atzīt, ka nedrīkst šķiest valsts līdzekļus dublējošām augstskolām. Ķīlis to sāka, bet Ķīli apvainoja visos nāves grēkos. Lielākā Ķīļa pretiniece – I.Druviete. Kāpēc Druvietei tāds naids pret Ķīli – grūti pateikt.

Pārsteigums! Taksometrā atrod "Kinder Surprise" olu ar narkotikāmRīgas Pašvaldības policijas (RPP) darbinieki taksometrā pie taksista un trim pasažieriem atradusi "Kinder Surprise" olu ar narkotikām.
Draugiem Facebook Twitter Google+