Prezidents un ministre: Latvijā ir nepamatoti daudz augstskolu filiāļu 7
Latvijā nav par daudz augstskolu, bet lielā skaitā ir to filiāles. Tāpat augstākajā izglītībā vērojama programmu pārklāšanās,neļaujot budžeta līdzekļus augstākajai izglītībai tērēt koncentrēti un mērķtiecīgi. Šādu viedokli ceturtdien tikšanās laikā pauda Valsts prezidents Andris Bērziņš un izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).
Vērtējot konkrētus uzdevumus, kas veicami izglītības jomā, ministre atzina, ka augstākajā izglītībā pašlaik notiek ļoti strauji attīstības procesi, arī mācību iestāžu konsolidācijas virzienā. Valsts prezidents un ministre bija vienisprātis, ka nav objektīva pamata secinājumiem par to, ka valstī ir par daudz augstskolu. Latvijā ir nepamatoti daudz augstskolu filiāļu un programmu pārklāšanos, kas budžeta līdzekļus augstākajai izglītībai neļauj tērēt koncentrēti un mērķtiecīgi.
Jautājumā par profesionālo izglītību atzīts, ka tā šobrīd attīstās ļoti strauji un ka šāda attīstība jāatbalsta arī turpmāk. Šobrīd Latvijā jau darbojas 11 kompetences centri ar labu mācību bāzi, kā arī tiek veicināta darba vidē balstīta izglītība.
Paužot atbalstu lauku skolu nozīmei Latvijas lauku vides saglabāšanā kopumā, sarunas puses atzina, ka skolu skaita samazināšanas process Latvijā ir apstājies, kas vērtējams pozitīvi.
Valsts prezidents uzsvēra, ka, pieņemot lēmumu par kādas skolas slēgšanu, jāievēro lauku vides saglabāšanas princips un konkrētu skolu līmeņa novērtējums, nevis matemātiski aprēķini, cik skolēnu uz vienu skolotāju vai līdzīgi kritēriji. “Tādā gadījumā Latvija var pārvērsties par tuksnesi ar dažām oāzēm,” piebilda izglītības un zinātnes ministre.
Tāpat sarunā atzīts, ka zinātnē svarīgi attīstīt ne tikai inovāciju pieeju, bet arī fundamentālo zinātni. Ministre informēja, ka aktuālākais jautājums patlaban ir valsts pētījumu programma, lai tie zinātnieki, kas no tās resursiem saņem atalgojumu, nepaliktu divus mēnešus bez algas. Valsts prezidents Bērziņš īpaši lūdza ministri šo jautājumu atrisināt, solot tam arī savu atbalstu.
Tāpat prezidents pauda atbalstu budžeta līdzekļu rašanai 2,5 miljonu apmērā, lai jau 1.septembrī valsts varētu pildīt savas saistības attiecībā pret skolotājiem atalgojuma ziņā. Ministre arī atzina, ka visi ir neapmierināti ar veco modeli skolotāju atalgojuma noteikšanā, kas ir komplicēts, sarežģīts un reizumis arī nepamatots attiecībā pret lauku skolu skolotājiem. Tādēļ ir izveidota ministrijas darba grupa, kura uz pirmo sēdi sanāks 17.martā.
Arī jautājumā par mazākumtautību izglītību Valsts prezidents atbalstīja Druvietes pieeju. Proti, ka “nenotiks nedz radikāla reforma, nedz revolūcija. Tiks turpināta jau sen aizsāktā programma. Netiks slēgtas mazākumtautību skolas”.
Sarunas izskaņā skarts jautājums arī par skolām ar specializāciju, kurām būtu jāatļauj neievērot standarta stundu skaitu, plānojot atsevišķus priekšmetus atbilstoši savai ievirzei.
Tāpat Valsts prezidents un ministre pauda vienotu nostāju par to, ka centralizēto eksāmenu paplašināšanu ar ķīmiju un fiziku no 2015.gada, ko pieņēma iepriekšējā valdība, nesaskaņojot to ar izglītības nozari, šobrīd nav objektīvi iespējams ieviest. Tas jādara pakāpeniski mainot izglītības programmas kopumā.
Vēl Valsts prezidents un ministre vienojās, ka atbalsts latviešu diasporas izglītībai ES valstīs ir ļoti būtisks, lai nostiprinātu latviešu valodas zināšanas un vienlaikus saglabātu jaunās paaudzes saikni ar Latviju. Arī pieprasījums pēc sadarbības no tautiešu kopienām šobrīd ir ievērojams.
Valsts prezidents ar Druvieti tikās, lai pārrunātu uzdevumus un mērķus, ko ministre apņēmusies sasniegt savas darbības laikā un kurus kā ļoti nozīmīgus vērtē arī Valsts prezidents.
Valsts prezidents pauda atbalstu ministres izklāstītajam redzējumam un solīja arī savu iesaistīšanos to uzdevumu īstenošanā, kur tas būtu nepieciešams. “Šobrīd izglītības ministrijā notiek saprātīgs darbs atbilstoši mūsu iespējām. Domāju, ka Izglītības un zinātnes ministriju droši varam saukt arī par mūsu valsts nākotnes ministriju,” paudis Bērziņš.
