Prezidents uzklausa pensionārus 0
Pēc Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) iniciatīvas, organizācijas vadība tikās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Pēdējā laikā organizācija saskārusies ar vienaldzīgu attieksmi pret tās ierosinājumiem. Gan Labklājības ministrijā, gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā federācijas pārstāvjus vien uzklausot, bet visi priekšlikumi tiekot noraidīti.
“Tikšanās laikā prezidentam minēju Vācijas pieredzi, kur arī gatavojas pensijas vecuma paaugstināšanai. Taču atšķirībā no mums Vācijā iedzīvotājiem vienlaikus paredz plašas sociālās garantijas, lielus bezdarbnieku pabalstus pirmspensijas vecuma cilvēkiem,” skaidro LPF pensiju komisijas vadītājs Jānis Felsbergs.
Federācija ceļ trauksmi par veco ļaužu izdzīvošanas iespējām. LPF sabiedrisko attiecību komisijas vadītājs Andris Siliņš minēja, ka 68% pensionāru saņem pensijas, kas ir mazākas par iztikas minimumu (šā gada maijā tas pieaudzis līdz 176 latiem). Valdībai vairākkārt atgādināts, ka jāuzlabo pensionāru dzīves līmenis, atceļot krīzes laika ierobežojumus. Federācija rosinājusi sākumā atbalstīt vismazāko pensiju saņēmējus. Tomēr ieteikums Labklājības ministrijā un valdībā palika nesadzirdēts.
A. Siliņš norāda, ka bez atbildes joprojām esot jautājums par grūti izprotamajiem koeficientiem jeb algu indeksiem, ko piemēro uzkrātajam pensiju kapitālam. “Šie koeficienti pensijas apmēru padara atkarīgu no pensijas aprēķināšanas brīža – tie vai nu samazina, vai palielina pensiju. Tie, kas to zina, pensijā apzināti dodas vai nu agrāk, izmantojot priekšlaicīgo pensionēšanos, vai vienu gadu pēc pensijas vecuma sasniegšanas, ja šis koeficients tajā gadā ir lielāks. Tas nav taisnīgi,” uzskata LPF pārstāvis, piebilstot, ka vairākums iedzīvotāju šo sarežģīto pensiju aprēķina kārtību nesaprot.
Pensionāri Valsts prezidentam skaidroja, ka federācijas turpmākā darbība ir “zem liela jautājuma”, jo neviena organizācija nevar strādāt bez finansējuma. Līdz 2007. gadam LPF tādu atbalstu – apmēram 4000 latus gadā – saņēma, bet šobrīd naudas nav un pensionāri darbojas sabiedriskā kārtā.
Tajā pašā laikā valsts šai organizācijai deleģējusi daļu savu funkciju, LPF ir viens no sociālajiem partneriem. Prezidents vārdos pauda atbalstu – ja valsts deleģē savas funkcijas, finansējums jāatrod, turklāt gadā tie būtu tikai pāris tūkstošu latu.
J. Felsbergs zināja teikt, ka pašlaik tiek izstrādāts nevalstisko organizāciju finansēšanas projekts un tas paredz naudas piešķiršanu no attiecīgās ministrijas.
Rīgas pilī pensionārus pārstāvēja LPF priekšsēdētāja Aina Verze, viņas vietnieces: Saulkrastu pensionāru vadītāja Maruta Muste un Tukuma Pensionāru biedrības priekšsēdētāja Sarmīte Krecere, kā arī A. Siliņš un J. Felsbergs. Lai gan tikšanās laiks bija paredzēts līdz 40 minūtēm, Valsts prezidents pensionāriem atvēlēja vairāk nekā stundu. A. Siliņš sarunas gaisotni vērtēja kā “stipri cerīgu”, taču J. Felsbergs bija skeptiskāks – parunājām, bet vai kas mainīsies?
