Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
1. decembris, 2013
Drukāt

Prezidents uzrunājis Piebalgu kā premjerministru (7)

Foto -LETAFoto -LETA

Valsts prezidents Andris Bērziņš kā potenciālo premjerministru ir uzrunājis Eiropas Savienības (ES) komisāru Andri Piebalgu.

Prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne sacīja, ka prezidents ir telefoniski sazinājies ar Piebalgu. Taču detalizētākas informācijas nebūšot, iekams nebūs beidzies pirmais sarunu raunds ar partijām par jaunās valdības veidošanu.

Arī “Vienotība” vēlas, lai kļūt par premjeru piekristu Eiropas Savienības (ES) komisārs Andris Piebalgs, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Arī vairāki Saeimā pārstāvēto politisko spēku pārstāvji neoficiāli pauduši, ka uzskata Piebalgu par labu un cienījamu kandidatūru. Netiekot gan izslēgta iespēja, ka ES komisāra kļūšanai par premjeru varētu parādīties kādi negaidīti šķēršļi.

Oficiāli gan partijas Saeimas frakcija par šo jautājumu nav lēmusi, atklāja partijas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. Tāpat arī ar pašu Piebalgu vēl politiķi nav sazinājušies, apgalvoja Zaķis.

Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma”, atsaucoties uz savā rīcībā esošo informāciju, ziņoja, ka Piebalgs varētu piekrist Ministru prezidenta amata ieņemšanai un vēlētos vadīt maksimāli plašu koalīciju.

Trešdien, kad Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) paziņoja par atkāpšanos no amata, uz jautājumu, vai būtu gatavs kļūt par valdības vadītāju, Piebalgs atzina, ka viņu neviens nav aicinājis to darīt. “Es neesmu Latvijas politikā, tāpēc domāju, ka esmu ārpus šādu kandidatūru loka,” sacīja Piebalgs.

Sarunas starp politiskajiem spēkiem par jaunās valdības veidošanas varētu norisināties pirmdien, politiķi saistībā ar jaunās valdības veidošanu aktualizē dažādus jautājumus.

“Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis pauda, ka Valsts prezidenta Andra Bērziņa loma valdības veidošanā būs lielāka nekā citās reizēs. Savukārt Reformu partijas (RP) valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters norādīja, ka būtu gandarīts, ja koalīciju izdotos izveidot vēl šogad.

Demiters tieši neatbildēja uz jautājumu, vai RP būtu gatava strādāt vienā koalīcijā ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), taču akcentēja, ka pašreizējā situācijā nevar atļauties atteikties veidot plašāku koalīcijas modeli.

“Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns norādīja, ka jāveido plašāka koalīcija kopā ar ZZS, lai šādā veidā censtos novērst situāciju, kad valdība strādā nemitīgu draudu un ultimātu gaisotnē.

Seši pie frakcijām nepiederošie deputāti ir gatavi strādāt arī nākamajā koalīcijā, lai turpinātu rīkoties valsts interesēs, sacīja neatkarīgo deputātu līderis Klāvs Olšteins, gan piebilstot, ka deputātiem nekādu prognožu un ambīciju saistībā ar valdības veidošanu nav.

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norāda, ka ZZS gaida, lai “Vienotība” piedāvā savu Ministru prezidenta amata kandidātu un aicina uz sarunām. Viņš nepiekrīt publiskajā telpā izskanējušajam viedoklim, ka atbilžu sniegšana žurnālistiem nozīmē, ka deputāti pašlaik dalītu amatus jaunajā valdībā. Nekas tāds nenotiekot, jo patlaban ir klusā nedēļa, akcentēja politiķis.

Kā ziņots, kaut arī Valsts prezidents Andris Bērziņš izvirzījis mērķi izveidot jaunu valdību vēl šogad, politiķi neizslēdz iespēju, ka tik ātri tas nenotiks un par jaunu valdības sastāvu varētu vienoties tikai nākamgad.

Patlaban politiķiem ir dažādas prognozes par turpmāko situācijas attīstību, tomēr skaidrības par to vēl nav, lai gan runājot par iespējamiem premjera amata kandidātiem, politiķi atturas nosaukt konkrētus personāžus, kurus Valsts prezidents varētu nominēt premjera amatam. Politikas kuluāros izskanējis neoficiāls viedoklis, ka prezidents premjera amatam gribētu nominēt kādu no ZZS pārstāvjiem, tomēr politiķi neuzskata, ka nākamo valdību vadīs ZZS politiķis. Izskan arī viedoklis, ka uzņemties valdības vadīšanu īsi pirms vēlēšanām ZZS varētu negribēt.

Neoficiāli kuluāros izskan arī dažādi pieņēmumi par iespējamiem kandidātiem, piemēram, par pašreizējo aizsardzības ministru Arti Pabriku (V), demisionējošo satiksmes ministru Aivi Roni, Latvijas pastāvīgo pārstāvi NATO Māri Riekstiņu un citiem. Politiķi gan neapstiprina, ka no šiem cilvēkiem kāds būtu uzrunāts šim amatam.

Kā ziņots, uzņemoties politisko atbildību par traģēdiju Zolitūdē, Dombrovskis paziņoja par demisiju. Viņš uzskata, ka pašreiz ir nepieciešama jauna valdība, kurai ir skaidrs Saeimas vairākuma atbalsts un kura ar jaunu uzticības mandātu spēs risināt valstī esošās problēmas. Dombrovskis, kurš paziņoja par demisiju, nav gatavs vadīt nākamo valdību.

Dombrovskis valdību vada kopš 2009.gada marta.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Augsti godātajam Latvijas Valsts Prezidentam A.BĒRZIŅA kungam . JŪSU EKSELENCE . Izvēlēdamies A.Piebalga kungu kā iespējamo premjerministru , Jūs esat parādījis Latvijas politiķiem raksturīgo tālredzību un rūpes par Latviešu tautas turpmāko labklājību un ekonomisko augšupeju . Nerodas nekādas šaubas ,ka A . Piebalga kungs ,ja tiks pie šī amata ,ilgi paliks Latviešu tautas atmiņā .

  2. Labākais premjera kandidāts ir Roberts Zīle.

  3. Valmieras lielkomunists pat otru komunistu meslu cupā atrod .Kā neka KP sekretārs , kas borēja studentiem komunisma labumus Tagad mēsls Briselē bauda paradīzes labumus . Nu grib uzlikt uz kakla poļžīdu pīļknabja vieta .Visi lielākie atkritumi pie šprices .

  4. Andris Piebalgs (dzimis 1957. g. Valmierā) Komunists. Saimnieciski-mafiozi-korporatīvā „Valmieras grupējuma” pārstāvis. Mūžīgs neveiksminieks, mūžīgs „statists” – PPPPP – „Politiskās Perifērijas Provinciāli Pelēkā Pele”, „Šķēles, Šlesera klana” viens no beidzamajiem uzticīgajiem līdzskrējējiem, mūždien bez sava viedokļa, bet „izpildīgs”.

    „Mēs tā visu nokārtosim, lai nekas nebūtu, bet, ja kaut kas būs, tad nekas nebūs.”

    Noteikti sliktākā kandidatūra Latvijas Premjerministra amatam, lai gan piederība Tautas Partijai (beidzamais tās biedrs) A. Piebalgu varētu kvalificēt šim amatam!

    1980. gadā beidza Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti.
    1980. – 1990. gadam lasīja sēnes. (blakus nodarbošanās – noslepenotas).
    No 1990. līdz 1993. gadam Piebalgs I. Godmaņa kabinetā bija tautas izglītības ministrs. 1993. līdz 1994. gadam — 5. Saeimas deputāts (Latvijas ceļš), budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs.
    No 1994. līdz 1995. gadam finanšu ministrs M. Gaiļa valdībā. 1995. gada 19. maijā atteicās no deputāta mandāta. (atbildīgs par bankas „Baltija” afēru un krahu.)
    LR vēstnieks Igaunijā no 1995. līdz 1997. gadam, Eiropas Savienībā no 1998. līdz 2003. gadam.
    No 2004. līdz 2010. gadam bija ES enerģētikas komisārs. Kopš 2010. gada ir ES attīstības komisārs.

  5. Tās ir cilvēciskās īpašības…. Vienmēr darbojies otrajā un trešajā « notikumu » ešalonā. Nekas neveicās ne Valmierā, ne Rīgā, ne Briselē…, mūžam nopakaļus. Bet gāja augšup, jo bija „pelēks”, nebīstams. Vienmēr «konstatējot», nevis lietas virzot… Bez domas, bez sirds. Ne paša domas, bet svešus tekstus publikai nolasot… tā, bez sevišķas aizrautības, pirms 30, 20, 10 gadiem… Piebalga izcilās spējas – disciplīna (neiebilst) un Zinātniskais Komunisms – tie tad tie augstākie talanti. Viņš ir „vakardiena”, tas laiks ir pagājis… diemžēl neatgriezeniski…

    Ar „Andrievu” varētu padiskutēt dažas „konkrētas lietas”, bet viņam jau gadiem nav bijis jāpieņem konkrēti lēmumi, jo darbības taktisko un stratēģisko plānošanu EK veic specializētās Direkcijas ( ap 1000 darbinieku katrā) un EK un EP vadība. „EiroKomisāru institūts” ir vien „aklā zarna” (apmēram 12 cilvēku „kabinets”), kas dažreiz, līdzīgi preses sekretāriem, atskaņo EK kolektīvo domu, aizvietojot Borozo fizisko klātbūtni. Ideju ģenerators, virzītājs – nē… Diemžēl… Un ne jau Sudraba labāka…

    Šodien tā nevar, tūkstošiem latvieši studējuši pasaules labākajās mācību iestādēs. Tagad jāvēro trīsdesmitgadnieki… Jauni, enerģiski, ar „skatu pasaulē” ar Domām Rīgā, ar Emocijām Latvijā. Ar exelentu izglītību, plaši skatu uz pasauli un notikumiem, perfektu plānošanu, ar profesionālām personāla un darbu vadīšanas menedžmenta zināšanām utt.
    Latvijai vajadzīgs vadītājs, kurš domā ar 10, 30, 50 gadīgu Nākotnes Perspektīvu, un skaidri zina, ko darīs šodien, rīt, parīt, lai nospraustos mērķus sasniegtu!

  6. Pie vellna tādu premjeru! Atbildēt

    Andris Piebalgs – politiskā biogrāfija
    ———————————————-
    PSKP (1979—?) – komentāri lieki.
    LTF (?—1993) – LTF dibināšanas iniacitori LPSR KP CK!
    Latvijas Ceļš (1993—2007) – komentāri lieki.
    LPP/LC (2007—pašlaik) – komentāri lieki.

  7. Šķēle un & "rullē"! Atbildēt

    Šķēle un & “rullē”! “Jāizvēl lielākais idiots un kretīns!” Šī, Latvijā vēsturiski nostiprinājusies tradīcija, atkal spēkā?

    Cik ilgi vēl, Kungi un Dāmas? Nepārslogojiet Tautas Humora sajūtu!

Draugiem Facebook Twitter Google+