Foto: LETA

Prezidents vēlēšanu likumu nodod Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 4

Valsts prezidents ir nodevis otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā ārvalstīs noteiktās balsošanas kārtības dēļ, noskaidroja aģentūra BNS.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
SVF: Krievijas ekonomika augs straujāk par visām pasaules attīstītajām ekonomikām
Lasīt citas ziņas

Prezidents norāda, ka vēlētājiem, kuri uzturas ārvalstīs piešķirts atšķirīgs tiesību apjoms, atkarībā no tā, vai vēlētājs balso pa pastu vai iecirknī. Tie, kas balso iecirknī tiek pieskaitīti Rīgas vēlēšanu apgabalam, bet balsotājiem pa pastu ir iespēja izvēlēties vēlēšanu apgabalu.

Patlaban Saeimas vēlēšanu likums noteic, ka vēlētāji, kas vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, balso, personiski ierodoties kādā no izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem vai arī pa pastu. Turklāt vēlētāji, kas balso ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos vai pa pastu, saņem Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, un viņu balsis pieskaita Rīgas vēlēšanu apgabalā nodotajām balsīm.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ar grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā paredzēts, ka vēlētājs, kurš uzturas ārvalstīs un vēlas balsot pa pastu, ir tiesīgs izvēlēties vēlēšanu apgabalu, par kurā pieteiktajiem deputātu kandidātiem tas vēlas nobalsot.

“Tādējādi pret vienādos un salīdzināmos apstākļos esošām personām, proti, personām, kuras atrodas ārvalstīs, tiek īstenota atšķirīga attieksme, jo vēlētājiem, kuri izmantos tiesības balsot iecirkņos, kas izveidoti Latvijas Republikas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās, nav tādu izvēles tiesību,” pamato prezidents.

Prezidents atzīst, ka tā ir likumdevēja izvēle, vai atsevišķa vēlētāju grupa, kura savas vēlēšanu tiesības īsteno ārvalstīs, ir tiesīga izvēlēties, par kuru vēlēšanu apgabalu balsot, tomēr, ja likumdevējs vēlētājiem, kuri uzturas ārvalstīs, dod iespēju izvēlēties vēlēšanu apgabalu, par kuru balsot, šādas tiesības jāattiecina uz jebkuru no ārvalstīs īstenotajiem vēlēšanu procedūras veidiem.

Bērziņš norāda, ka ekonomiskās lejupslīdes apstākļos uz ārvalstīm devās liels skaits balsstiesīgu vēlētāju, turklāt 2013.gadā Pilsonības likumā tika ieviests dubultās pilsonības institūts. Ņemot vērā būtiski pieaugušo ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju skaitu un to, ka Rīgas vēlēšanu apgabalā iegūto deputātu mandātu skaits proporcionāli palielinās, ievērojot vēlētāju, kuri uzturas ārvalstīs pieskaitītās balsis, būtu vērtējams jautājums par šādas vēlētāju balsu pieskaitīšanas sistēmas samērīgumu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.