Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
24. oktobris, 2013
Drukāt

Prezidentūra bez nacionālās sejas


Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Koordinācijas padome vakar atbalstīja trīs Latvijas prezidentūras pamatprincipus – “Iesaistīšanās. Izaugsme. Ilgtspēja.”

Eiropas Savienības birokrātisko aparātu veidojošo iestāžu skaits reizēm var šķist galvu reibinošs. Un kā nu ne, ja jāatrod kopsaucējs starp 28 dalībvalstu nacionālajām interesēm. To salāgošanai, kompromisu meklēšanai un likumu izstrādei Briseles kabinetos aizvadīta ne viena vien negulēta nakts. Bloka birokrātiskās piramīdas augšgalā atrodas arī Eiropas Savienības Padome, kuras vadīšanu jeb prezidentūru rotācijas kārtībā uzņemas visas bloka dalībvalstis. Tā noteikti nav prezidentūra klasiskajā izpratnē, kas ļautu attiecīgajai valstij virzīt savu politiku vai kaut uz brīdi kļūt par bloka reprezentatīvo funkciju izpildītāju. Tā drīzāk ir rutīnas un administratīvu funkciju virkne – konferenču un apspriežu rīkošana, kompromisu meklēšana un bloka darba koordinēšana.

Melnā darba veicējs 
ESP_4

ES Padomes sešu mēnešu ilgā prezidentūra tika ieviesta ar mērķi ievērot nosacītu vienlīdzības principu. Lai katrai valstij pārmaiņus būtu iespējas paturēt rokās bloka vadības grožus. Sākotnēji prezidējošās valsts pienākumus vairākums ES mazāko valstu uzlūkoja kā lielisku iespēju ES līmenī virzīt savu politiku. Taču situācija mainījās pēc Lisabonas līguma pieņemšanas 2009. gadā. Tad arī tika pārskatītas ES Padomes prezidējošās valsts funkcijas. Tika izveidots ES Padomes priekšsēdētāja amats, kuru šobrīd ieņem beļģis Hermans van Rompejs, un nodibināts ES augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos krēsls, kurā bloka ekonomiskās spēkstacijas Francija un Vācija iesēdināja angļu baronesi Ketrīnu Eštoni. Mērķis šīm reformām bija nodrošināt ES darba pēctecību. Taču līdz ar abu šo amatu izveidi krietni tika sašaurinātas prezidējošās valsts pilnvaras. Ne vairs prezidējošās valsts līderis, bet šobrīd van Rompejs vada ES Padomes sanāk-
smes. Tāpat bloka ārpolitikas pārraudzīšana un šai jomai veltīto ES Padomes sanāksmju vadīšana uzticēta Eštonei, nevis prezidējošās valsts ārlietu ministram, kā tas bija iepriekš.

Tikmēr ES prezidējošajai valstij atlicis melnais darbs – sanāksmju rīkošana un kompromisu meklēšana starp bloka valstu nacionālajām interesēm, strādājot pie tā vai cita likumprojekta. Tas nozīmē, ka no prezidējošās valsts tiek prasīta neitrāla nostāja un bieži vien tai nākas nolikt sāņus savas nacionālās intereses, lai panāktu kopsaucēju ar citām dalībvalstīm. “Mums nav izvēles iespēju, mēs ejam un strādājam ar konkrētiem jautājumiem. Svarīgi ir tas, kā mēs akcentējam tobrīd blokam aktuālās problēmas, virzām procesus mums ierādītajā spēles laukumā,” par prezidējošās valsts lomu stāsta Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta direktore Inga Skujiņa. Galvenais ir kompromisu meklēšana un organizatoriskais darbs, pie sevis un tradicionālajās ES sapulču norises vietās Beļģijā un Luksemburgā organizējot aptuveni divsimt dažādu līmeņu saietus.

Latvijas sešu mēnešu ilgā prezidentūra ES Padomē sāksies 2015. gada 1. janvārī, šo amatu pārņemot no Itālijas un tā paša gada otrajā pusē to nododot Luksemburgai. Latvijas pastāvīgā pārstāve ES Ilze Juhansone uzskata, ka bez administratīviem pienākumiem ES prezidējošā valsts uzņemas arī krietni nozīmīgāko politisko un intelektuālo atbildību, kas izpaužas prezidentūras darba kārtības un starpmērķu noteikšanā.

Personālam atvēl 
14,8 miljonus latu


Par Latvijas nobriedināšanu bloka prezidentūrai atbild Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts. Taču sagatavošanas darbos iesaistītas arī virkne citu valsts iestāžu, tostarp Saeima un vairākas ministrijas, kā arī nevalstiskās organizācijas.

Šobrīd lielākā uzmanība ES prezidentūras gatavošanas procesā pievērsta prezidentūras pasākumu kalendāra izveidei un personāla atlasei. Vakar ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un I. Skujiņa Ministru kabinetā sniedza pārskatu par paveikto, valsti gatavojot ES Padomes prezidentūrai. E. Rinkēvičs pastāstīja, ka vakar runāts gan par neformālo ministru sanāksmju rīkošanu, gan augsta līmeņa saietu organizēšanu Latvijā. Jau nolemts, ka Latvijā notiks ES Austrumu partnerības samits. Būšot arī ANO paspārnē darbojošās organizācijas “UNESCO” preses brīvības dienas. Ja ir ierasts, ka prezidējošā valsts parasti rīko no 150 līdz 300 pasākumiem, Latvijas prezidentūras ES Padomē koordinācijas padome vienojusies, ka Latvijā rīkos ne vairāk kā 200 pasākumus.

ES prezidentūras sagatavošanā un vadīšanā būs iesaistīti daudzi cilvēki. ES Padomes sekretariāta direktore I. Skujiņa teic, ka labi sagatavoti un zinīgi cilvēki ir prezidentūras veiksmes atslēga. Plānots, ka Latvijas prezidentūru ES Padomē uzraudzīs vairāk nekā tūkstoš cilvēku. Tas gan bez tiem cilvēkiem, kuri rūpēsies par, piemēram, tehnisko nodrošinājumu dažādās sanāksmēs. Tieši personāla uzturēšana un apmācības noēdīs lauvas tiesu no nākamā gada budžetā prezidentūrai rezervētajiem vairāk nekā 26 miljoniem latu. Tie būs 14,8 miljoni latu. “Mums jānostiprina mūsu pārstāvniecība Briselē. Jāpastiprina arī mūsu pārstāvniecība dažādās starptautiskās organizācijās – ANO, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā, Pasaules tirdzniecības organizācijā,” iemeslus šādiem tēriņiem pamato E. Rinkēvičs. Viņš spriež, ka 2009. un 2010. gadā ekonomiskās krīzes paģērētā cilvēku atlaišana atstājusi paliekošas sekas ekspertu lokā. “Būs vesela rinda cilvēku, kuri tiks pieņemti darbā no jauna. Tas būs uz laiku. Līdz 2015. gada nogalei,” skaidro ārlietu ministrs.

Par 2015. gadā paredzētajiem tēriņiem amatpersonas nevēlas runāt, jo neesot vēl izstrādāta un apstiprināta Latvijas prezidentūras programma ES Padomē. Taču prezidentūras gadā izdevumi no valsts budžeta varētu sa-sniegt 37 miljonus latu. E. Rinkēvičs gan sakās strādāt, lai šos tēriņus pēc iespējas samazinātu.

“Pakalpojumi, preces, cilvēku skaits, konferenču skaits – tas nav pašmērķis,” teic sekretariāta direktore I. Skujiņa. “Skatāmies, kā maksimāli efektīvi izmantot attiecīgos mehānismus un instrumentus, lai Latvijai katrs santīms tiešām būtu iztērēts jēgpilni un nauda īsākā vai ilgākā termiņā atgrieztos atpakaļ.” Runājot par pasākumu organizēšanu, I. Skujiņa atzīmē, ka konferenču pakalpojumi, tulkošana, drošība un citi pakalpojumi un preces tiks iegūti iepirkumu rezultātā. Te viņa liek cerības uz pašmāju uzņēmēju spējām piedāvāt savas preces un pakalpojumus.

Nav lēts prieks


Arī citu valstu pieredze liecina, ka bloka prezidentūras jeb ES Padomes administratīvo funkciju uzņemšanās nav lēts prieks. Vidēji tai valstis iztērējušas 70 līdz 80 miljonus eiro. 2008. gadā Francija, savai prezidentūrai iztērējot 171 miljonu eiro jeb vienu miljonu eiro dienā, noorganizēja dārgāko prezidentūru ES vēsturē. Toreizējais Francijas Senāta finanšu komitejas priekšsēdētājs Žans Artiuss vēlāk atzina, ka lielie tēriņi bija slikta menedžmenta un pārlieku ambīciju rezultāts. Tā, piemēram, 2008. gada jūlija sākumā notikušā Vidusjūras valstu saieta dalībnieku paēdināšanai vien tika iztērēts viens miljons eiro, bet šis viens samits kopā izmaksāja 16,6 miljonus eiro. “Vairāk nekā četri miljoni eiro tika iztērēti telpu aprīkošanai un iztīrīšanai, skatuve galvenajā sanāksmju zālē izmaksāja 301 208 eiro, tuvējā dārza sakopšana – 194 456 eiro, bet paklājs – 91 456 eiro,” uzskaitīja Francijas laikraksts “Le Figaro”. “Kaut arī hiperaktīvais prezidents Nikolā Sarkozī togad tika slavēts par diplomātiskajiem pūliņiem, cīnoties ar ekonomisko krīzi un panākot pamieru starp Krieviju un Gruziju, prezidentūras panākumi nebija lielo tēriņu vērti,” britu laikrakstam
”The Guardian” gadu pēc Francijas prezidentūras atzina Artiuss.

Krietni ekonomiskāk ar naudu pagājušā gada pirmajā pusē, pārņemot ES Padomes prezidentūru, apgājās Dānija, kas paziņoja, ka pierādīs – veiksmīgi ES prezidentūru var novadīt arī ar maziem tēriņiem. Tā arī notika, un dāņi savas prezidentūras laikā iztērēja 35 miljonus eiro. Kopenhāgena saviem viesiem nepasniedza dārgas dāvanas, apspriežu dalībniekiem piedāvāja krāna ūdeni, nevis pudelēs iepildīto, bet Dānijā ieradušos apspriežu dalībniekus pārvadāja ar sabiedrisko transportu. Kā vēlāk atzina Dānijas eiroparlamentārietis Mortens Meseršmits, daļa dāņu uzskatīja, ka arī šie tēriņi ir pārāk lieli.

Šobrīd ES prezidējošā valsts ir Lietuva, kas savai prezidentūrai ieplānojusi iztērēt 214 miljonus litu (62 miljonus eiro) un tās nodrošināšanā iesaistīt aptuveni pusotru tūkstoti ierēdņu no 80 valsts iestādēm. Par šo naudu Lietuva sešu mēnešu ilgās prezidentūras laikā iecerējusi sarīkot 200 sanāksmes – 20 samitus, 160 ekspertu līmeņa sanāksmes, 12 parlamenta apspriedes un vairāk nekā 70 saietu ar sociālajiem partneriem. Jau prezidentūras pirmajā mēnesī Lietuvā notika 
50 dažādas sanāksmes, kuru dalībniekiem tika pasniegta 5661 aukstā ēdiena porcija un 3240 karstā ēdiena porcijas, kā arī 3849 deserti un 9487 kafijas tasītes, un 331 cepelīns.

Fakti


Latvijas prezidentūras plānotais budžets 


2015. gads – 37,2 miljoni latu

2014. gads:

personāls, tostarp Pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā attīstīšanai, dalība ES darba grupās un starptautiskos pasākumos, personāla apmācības – 14,8 miljoni latu;

prezidentūras pasākumu sagatavošana (tehniskais nodrošinājums sanāksmju norises vietās, tulkošana, transports, viesnīcas delegāciju vadībai, akreditācijas sistēma, drošība, lidostas pakalpojumi u. c.) – 9,3 miljoni latu;

kultūras un publiskās diplomātijas programmas sagatavošana – 1,2 miljoni latu.

Uzziņa


Kas ir Eiropas Savienības Padome?


ES Padome ir ES iestāde, kas pārnacionālā līmenī īsteno varu tajās jomās, kurās dalībvalstis saskaņā ar līgumiem ir uzticējušas kompetenci Briselei. ES Padome ir likumdevējs, kas šo funkciju veic, sadarbojoties ar Eiropas Parlamentu, izveidojot nosacītu divpalātu parlamentu. ES Padomes prezidējošās valsts funkcijas ik pēc sešiem mēnešiem uzņemas cita dalībvalsts. Taču ar mērķi nodrošināt politiskā kursa pēctecību, kopš 2009. gada, kad spēkā stājās Lisabonas līgums, ES Padomes prezidentūru 18 mēnešu garā laika posmā nodrošina trīs valstu grupa. Latvija iekļauta vienā grupā ar Itāliju un Luksemburgu. Prezidējošā valsts pārstāv ES Padomi ne tikai sarunās ar EP un Eiropas Komisiju, bet arī ārpus ES.

ES Padomes prezidējošās valsts pienākumi

rīkot un vadīt sanāksmes, kurās piedalās attiecīgās nozares ministri, vēstnieki un eksperti;

sagatavot sanāksmju dokumentus;

virzīt lēmumu pieņemšanu ES aktuālajos jautājumos;

būt starpniekam dalībvalstu dažādo interešu un viedokļu salāgošanā;

samaksāt prezidentūras tēriņus.

Viedokļi


Par Latvijas prezidentūras 
ES Padomē prioritātēm


Edgars Rinkēvičs, Latvijas ārlietu ministrs: “Ļoti nopietni raugāmies uz jautājumiem, kas arī mums ir būtiski, piemēram, sadarbības stiprināšana ar bloka Austrumu partneriem un Vidusāzijas valstīm. Tāpat Latvijas konkurētspēju digitālajā jomā. Šobrīd katra ministrija ir formulējusi savas prioritātes. Tās mēs apstiprināsim novembra beigās, tāpēc sīkāk par tām varēs runāt vēlāk. Ļoti daudzas lietas nāks mantojumā no iepriekšējo valstu prezidentūrām. Piemēram, Vides ministrijā būs ļoti daudz jāstrādā ar klimata uzlabošanas jautājumiem. Finanšu ministrijai būs jāstrādā pie jautājumiem par banku savienības izveidi.”

Ilze Juhansone, Latvijas pastāvīgā pārstāve ES: “Latvijai, esot ES Padomes prezidējošajai valstij, būs iespēja virzīt tikai Latvijas Eiropas Savienības politiku. Par prezidentūras prioritātēm varam runāt vairāk kā par akcentiem. Prezidējošajai valstij galvenokārt jāpievēršas valstu dažādo interešu salāgošanai vienotas politikas veidošanā. Te runa ir par visā ES aktuālu jautājumu akcentēšanu – konkurētspēja, sociālie jautājumi, nevienlīdzības mazināšana, nodarbinātība, zinātne, izglītība.”

Inga Skujiņa, Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta direktore: “Mums nav izvēles iespēju, mēs strādājam ar konkrētiem jautājumiem. Svarīgi ir tas, kā mēs akcentējam tobrīd blokam aktuālās problēmas, virzām procesus mums ierādītajā spēles laukumā.”

Aptauja


Kas Latvijai būtu jāsasniedz?


Latvijas sabiedrības uzskati par Latvijas sasniedzamajiem darbiem prezidentūras laikā (SKDS aptauja š. g. vasarā). Respondenti atbildēja uz jautājumu: “Kas šajā laikā, jūsuprāt, būtu jāsasniedz pirmkārt?” (katrs respondents varēja atzīmēt līdz 3 atbildēm).

Jāizceļ Latvijas preces un pakalpojumi 62,1

Jāparāda Latvijas tūrisma iespējas 45,7

Jāparāda Latvijas kultūras unikalitāte 36

Jāveido Eiropas Savienības un Latvijas nākotne Eiropas Savienībā 34,9

Jādemonstrē profesionalitāte pasākumu un sanāksmju rīkošanā 22,1

Cits* 4,5

Grūti pateikt/Nav atbildes 12,6

* Kategorijā “Cits” minētas arī šādas atbildes: “jāpalīdz Latvijas ražošanai un biznesam” , “jāatsakās, lai ieekonomētu naudu”, “jālikvidē bezdarbs”, “jāpalīdz Latvijas tautai”, “jāparāda Latvijas iedzīvotāju smagais ekonomiskais stāvoklis”, “jāceļ algas un pensijas Eiropas līmenī”, “jāparāda Latvijas izglītība”, “jāstrādā Latvijas labā”, “jāatjauno pozitīva ekoloģiska lauksaimniecība”, “jānostiprina latviešu valodas statuss”, “līdz tam laikam paspēt nomainīt valdību” u. c.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+