Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Foto-LETA

Vai Valsts prezidentam Andrim Bērziņam jāpiedalās 9. maija svinībās Maskavā? Atbild”LA” lasītāji 27

Biruta Dzene Ogrē: “Domāju tā: no vienas puses, Valsts prezidentam būtu jādodas uz Maskavu, jo šī tikšanās notiek valstu līmenī, ne Putina un Bērziņa kā privātpersonu līmenī. Ne velti arī Vaira Vīķe-Freiberga pirms desmit gadiem tomēr aizbrauca uz Maskavu, lai gan daudzi tam iebilda. Eksprezidente ir gudra sieva, viņa zina, ko dara. Piedalīties svinībās – 
tā ir piemiņa Otrā pasaules kara notikumiem. No otras puses, Andrim Bērziņam jāskatās, ko šajā jautājumā saka Eiropas Savienība. Manuprāt, ES valstīm ir jābūt kādai kopējai politiskai platformai, lai gan Lietuvas un Igaunijas prezidenti savu viedokli jau pateikuši – viņi uz Maskavu nebrauks.”

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Lasīt citas ziņas

Zigurds Mežavilks, Otrā pasaules kara dalībnieks Rīgā: “Uz Maskavu Andris Bērziņš varētu doties tikai tādā gadījumā, ja līdzi brauc liela kara dalībnieku delegācija. Neaizmirsīsim, ka Maskavas aizstāvēšanas kaujās krita tūkstošiem 210. latviešu strēlnieku divīzijas karavīru. Kritušie ir jāgodina. Latvijā vēl ir dzīvi šo kauju dalībnieki. Ja mūs līdzi neņem, arī prezidentam jāpaliek mājās.”

Oļģerts Bergmanis Pļaviņās: “Nekādā ziņā prezidentam uz Maskavu nav jābrauc. Vai tad neredz, kāds ir Putins: runā vienu, domā otru, bet dara pavisam ko citu. Protams, Krievijā ir arī godīgi cilvēki, kuri neatbalsta Putina politiku. Bet viņu ir pārāk maz, lai ietekmētu varas spēkus. Viņiem jāstāv malā, pie vārda viņi netiek.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Ēriks Rieksts Rīgā: “Kāpēc Lietuva un Igaunija vienmēr rīkojas noteikti, bet mūsējie laipo, “raustās”, demonstrējot, ka patiesībā ļoti baidās no Krievijas. Arī 2005. gadā atšķīrāmies no Lietuvas un Igaunijas, arī toreiz šīs valstis nepiedalījās 9. maija svinībās. Tikai Vaira Vīķe-Freiberga aizsteidzās uz Maskavu, pēc tam bija neapmierināta. Bet uz ko viņa cerēja? Ka sagaidīs ar rozēm un sēdinās pirmajā rindā? Līdzīgi rīkojās premjers Kalvītis, atdodams Krievijai Abreni, bet pretī dabūja “ēzeļa ausis”.”

Terēzija Daugule Ādažos: “Ja būtu mana vara, teiktu: Andrīt, brauc uz Maskavu, brauc! Nav jāklanās krievu priekšā, bet jāgodina kritušie, kas piecos kara gados gājuši bojā. Manam tēvam bija tikai 42 gadi, kad vācietis viņu ar lodi “noknāba”. Mamma palika viena ar trim maziem bērniem, man, vecākajai, bija tikai trīs gadiņi. To badu un postu, ko piedzīvojām! Tāpēc Maskavā nav jāliekuļo – lai godina kritušo piemiņu un izsaka līdzjūtību tautai. Ar šo ziņu prezidents var braukt uz Krieviju.”

Linards Strelēvics Rīgā: “Šogad Latvija ir prezidējošā valsts, tas mums uzliek zināmas saistības. Latvijai jārēķinās ar Eiropas Savienības pārējo valstu, Eiropas Komisijas un Parlamenta viedokli. Igaunija un Lietuva kā vienmēr ir pret šādiem 9. maija pasākumiem. Mūsu Valsts prezidents ar savu atbildi nesteidzas. Mēs, iedzīvotāji, tādā gadījumā gribētu zināt, ko viņš par uzaicinājumu doties uz Maskavu domā kaut vai kā privātpersona. Tas būtu interesanti. Ir cilvēki, kas uzskata, ka Valsts prezidentam nav jāgaida, ko teiks ES. Bet tad māc bažas, vai ES visu atbildību nenovels uz Latviju kā prezidējošo valsti. Pašiem arī jādomā, kā rīkoties.”