Pasaulē
Eiropa

Eiropas Savienību sāk vadīt jaunākā un nabadzīgākā dalībvalsts 16


Par godu prezidentūrai Bulgārijas Centrālā banka ir izdevusi piemiņas monētu – 10 levu monētu (5 eiro vērtībā) ar Bulgārijas prezidentūras logo.
Par godu prezidentūrai Bulgārijas Centrālā banka ir izdevusi piemiņas monētu – 10 levu monētu (5 eiro vērtībā) ar Bulgārijas prezidentūras logo.
Foto – EPA/LETA

“Vienoti mēs esam stipri” – tādu devīzi savai sešu mēnešu prezidentūrai Eiropas Savienībā ir izvēlējusies Bulgārija, kura pirmo reizi vēsturē uzņemas šos pienākumus. Bulgārija patlaban ir viena no Eiropas Savienības nabadzīgākajām valstīm, kura joprojām cīnās arī ar lielu korupcijas sērgu, taču šis pusgads, kad valstij būs pievērsta pastiprināta Briseles uzmanība, dos arī iespēju tai ne tikai parādīt savus trūkumus, bet arī izcelt īpašo, kas atšķir to no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

 

Sagaida tiltu ar Turciju

Nav tāda gada, kad Eiropas Savienības dalībvalstis varētu atlaisties krēslā un izbaudīt atslābumu pēc ilgām vētrām. Tā arī šis 2018. gads iesācies ar lieliem izaicinājumiem. Bulgārija no savas priekšteces Igaunijas pārņem prezidentūru laikā, kad joprojām aktuāla ir migrācijas problēma, kad Eiropas Savienībai jālemj, vai pagarināt sankcijas ar Krieviju, kad jāsāk otrā sarunu kārta ar Lielbritāniju par “Brexit”.

Migrācijas tēma Bulgārijai nebūt nav sveša. Esot tā sauktā Balkānu ceļa epicentrā, Bulgārija ir piedzīvojusi būtisku bēgļu plūsmu cauri Turcijai no Sīrijas puses. Viens no Bulgārijas izvirzītajiem uzdevumiem prezidentūrā ir panākt vienošanos starp visām dalībvalstīm par tā sauktās Dublinas regulas pārskatīšanu, kas nosaka, ka tā valsts, kurā ierodas patvēruma lūdzēji, ir atbildīga par viņu izmitināšanu un tālāko likteni.

Daudzi arī bija gaidījuši, ka, lai risinātu bēgļu krīzi, Bulgārija būtiski centīsies uzlabot Eiropas Savienības un Turcijas attiecības. Abas ir vistiešākās kaimiņienes ar 260 kilometru garu kopējo robežu. Briseles un Ankaras attiecības norit viļņveidīgi, un patlaban šīs saiknes atkal ir visai trauslas. Atsalums Eiropas Savienības un Turcijas attiecībās izveidojies pēc 2016. gadā neveiksmīgā puča, ko armija grasījās īstenot pret Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu, taču kas izgāzās, un Erdogans sāka masveida arestus un aizdomās turēto atlaišanu no darba. Turcija patiesībā bija gaidījusi vairāk no Bulgārijas, piemēram, kopīga Eiropas Savienības un Turcijas samita īstenošanu. To kā trūkumu ir norādījuši vairāki Turcijas mediji. Tuvākie mēneši parādīs, vai to būs ņēmuši vērā Bulgārijas politiķi.

Tiesa, jau tagad zināms, ka 17. maijā Bulgārija ir plānojusi sarīkot Balkānu valstu samitu par attiecībām ar Eiropas Savienību, bloka paplašināšanos un integrāciju.

 

Krievija cer uz sankciju atcelšanu

Otra lielvara, kas cer ar Bulgārijas rokām īstenot savas intereses, ir Krievija, ar kuru arī Eiropas Savienībai patlaban ir ļoti sarežģītas attiecības. Janvāra nogalē Eiropas Savienībai būs jāpārskata sankcijas pret Krieviju, kas tika ieviestas pēc agresijas Ukrainā.

Krima arvien ir okupēta, un konflikts Austrum­ukrainā joprojām nav atrisināts, taču ir virkne dalībvalstu, kas sliecas sankciju mīkstināšanas vai pilnīgas atcelšanas virzienā, sakot, ka tās ļoti negatīvi ietekmē ekonomiku. Krievijas ziņu aģentūra ITAR-TASS publicējusi ziņu, kurā apgalvo, ka Bulgārija centīsies panākt risinājumu, un citē Bulgārijas prezidentūras ministri Liljanu Pavlovu, ka darbakārtībā būs priekšlikums par sankciju atcelšanu. Tiesa, ministre kādā citā intervijā ir paudusi izbrīnu par šādu viņas sacītā interpretāciju Krievijas presē. No Krievijas enerģijas resursiem gandrīz pilnībā atkarīgā Bulgārija nekad nav slēpusi, ka nav kaismīga sankciju atbalstītāja, taču līdz šim arī balsojumos par sankciju pagarināšanu veto tiesības nav izmantojusi.

 

“Brexit” iesoļo otrajā fāzē

Bulgārijas prezidentūras laikā notiks arī Eiropas Savienības un Lielbritānijas otrā sarunu fāze par abu pušu nākotnes attiecībām. Tiesa, te process ir vairāk atkarīgs no abu pušu sarunu vedējiem, tomēr arī Bulgārijai kā prezidējošajai valstij būs jādemonstrē diplomātiskas spējas vadīt sarunas ministru padomēs. Jāteic, ka šajā ziņā Bulgārija ir ļoti ieinteresēta gludā un abām pusēm labvēlīgā iznākumā, jo Lielbritānijā dzīvo un strādā vismaz 100 000 tās pilsoņu.

 

Ieilgušajā korupcijas ēnā

Arī iekšpolitiski Bulgārijai šis ir sarežģīts laiks, jo tā korupcijas ēnas dēļ jau iepriekš briedis balsojums par neuzticības izteikšanu premjerministra Boiko Borisova valdībai. Tas varētu notikt pavisam drīz. Premjerministrs Borisovs un prezidents Rumens Radevs ir politiķi, kuri turas upes pretējos krastos.

Radevs ir izteicies, ka prezidentūra būs liels Bulgārijas demokrātijas pārbaudījums. Atšķirībā no kaimiņienes Rumānijas Bulgārijā par korupciju nav vainota un tiesāta neviena augstākā amatpersona. Parlaments gan nesen pieņēma jau sen no Briseles puses pieprasīto likumu, kas ļauj līdz šim atsevišķās korupcijas apkarošanas iestādes apvienot vienā kopīgā centrā, taču prezidents Radevs ir to atmetis atpakaļ pārstrādāšanai, jo tas, viņaprāt, nepietiekami aizsargā cilvēkus, kuri ziņo par korupcijas gadījumiem.

No ilgajiem Padomju Savienības satelītvalsts gadiem pārmantotā korupcijas sērga joprojām Bulgārijai, tāpat kā Rumānijai, neļauj iekļauties ceļošanai no pasēm brīvajā Šengenas zonā. Arī pēc desmit gadiem Eiropas Savienībā Bulgārija joprojām izpelnās citu, īpaši veco, rietumvalstu šaubas, vai tā būtu spējīga noturēt ārējās robežas cietas un drošas, lai tās, maksājot kukuļus, nelegāli nešķērsotu cilvēki bez nepieciešamajiem dokumentiem.

 

Izcelt pozitīvo

Taču, par spīti visiem klupšanas akmeņiem un nedienām, Bulgārija tāpat kā citas jaunākās Eiropas Savienības dalībnieces, kuras prezidentūru uzņemas pirmo reizi, cer, ka šis būs arī labs brīdis, kad iepazīstināt pārējās zemes ar savu kultūru un tradīcijām un to īpašo, kas to atšķir no citām valstīm. Bulgārijas mediji raksta, ka Sofijā jau aizvadītajos mēnešos ieradušies daudzi rietumvalstu žurnālisti, lai iepazītu labāk šo līdz šim mazāk zināmo zemi. Reizē ar korupcijas skandāliem un citiem klupšanas akmeņiem Bulgārija ir arī pazīstama kā, piemēram, viena no lielākajām rožu eļļas ražotājām pasaulē, kā arī ar teicamu klimatu un skaistu dabu.

Par godu prezidentūrai Bulgārijas Centrālā banka ir izdevusi arī piemiņas monētu. Bulgārija prezidentūru iesāka ar vērienīgu Jaungada koncertu “Eiropas gars”, kurā bija iekļauti visu 28 dalībvalstu komponistu skaņdarbi. Svarīgākie pasākumi notiks Nacionālajā kultūras pilī.

 

Viedokļi

“Brexit” sarunvedis no Eiropas Komisijas puses Mišels Barnjē uzrunā nesenajā vizītē Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā: “Nākamajos sešos mēnešos mums būs jāsper četri ļoti svarīgi soļi sarunās par “Brexit”, tādēļ ļoti būtiski, lai visas dalībvalstis saglabātu vienotu pozīciju. Šajā ziņā mēs uz jums ļoti paļaujamies.”

 

Eiropas Tautas partijas prezidents Žozefs Dauls: “Katram pilsonim ir tiesības justies Eiropā kā mājās un būt drošam un pārliecinātam par nākotni. Tas ir Bulgārijas prezidentūras fokuss. Mūsu pirmā prioritāte ir Eiropas pilsoņu drošība. Bulgārijas prezidentūras laikā Eiropas drošība iesoļos jaunā ērā. Tā kā Eiropas ekonomika aug, ir laiks plānot jaunus izaicinājumus šajā jomā. Labākās investīcijas ir tās, kas tiek ieguldītas jaunos cilvēkos. Tādēļ svarīgi, ka Bulgārija sagatavos pamatu nākamajai finanšu perspektīvai.”

 

Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons: “Es esmu pārliecināts, ka Bulgārijas prezidentūra būs ļoti sekmīga. Tas, ko Bulgārija dara Rietumbalkānos, ir arī mums ļoti būtiski, un mēs jūs vienmēr atbalstīsim. Šīm valstīm ir jābūt eiroatlantiskajai perspektīvai. Saskaņosim savu rīcību šajā ziņā.”

 

Uzziņa

Bulgārija

Galvaspilsēta – Sofija

Iedzīvotāji – 7,3 miljoni

Eiropas Savienības valsts – kopš 2007. gada

NATO dalībvalsts – kopš 2004. gada

Valūta – Bulgārijas leva

Robežojas ar piecām valstīm – Rumāniju, Serbiju, Maķedoniju, Turciju un Grieķiju.

Valsts valoda – bulgāru

LA.lv