Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
21. augusts, 2014
Drukāt

Prezidentūras maks atvērts

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Pēc četriem mēnešiem un desmit dienām Latvijai būs jāsāk pildīt atbildīgo pienākumu – tā kļūs par prezidējošo valsti Eiropas Savienības Padomē. Gatavošanās Latvijas prezidentūrai izraisījusi sabiedrībā, tostarp mūsu lasītājos, daudzus jautājumus par tās izdevumiem un to kopapjomu. Pērn par prezidentūras koordinēšanu atbildīgais sekretariāts nāca klajā ar aplēsēm, ka tā varētu izmaksāt 100 miljonus latu, par ko kritiku veltīja Valsts prezidents Andris Bērziņš. Pašlaik sekretariāts un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs izvirzījuši mērķi, ka jātiecas samazināt sākotnēji plānotos prezidentūras izdevumus no 100 miljoniem latu (142 miljoni eiro) līdz 70 miljoniem eiro. Sekretariāta amatpersonas apgalvo, ka šajā summā valsts iestādes, kuru pārziņā ir prezidentūra, spēs iekļauties, tomēr līdz šim no sekretariāta nav pausta konkrēta summa, cik prezidentūrai plānots tērēt nākamgad, kad Latvija atradīsies ES prožektoru gaismā kā savienības prezidējošā valsts.

Ieteikuma raksturs 
reprezentācijas 
izdevumiem


Nesen Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs izteicās, ka jau pērn no prezidentūras līdzekļiem ietaupīti trīs miljoni eiro un ietaupījumi būs arī šā gada tēriņos, un prezidentūru izdosies īstenot lētāk, nekā plānots. Šaubu ēnu pār valsts iestāžu spēju lietderīgi izmantot prezidentūras naudu met Valsts kontroles (VK) veiktās revīzijas par pagājušo gadu, kurās atklājās, ka vairākas iestādes izmantojušas prezidentūras līdzekļus ar to nesaistāmiem komandējumiem un pat remontējušas telpas, kā arī maksājušas nelikumīgas piemaksas darbiniekiem. VK amatpersonas bija ziņojušas par pārkāpumiem ministriju līdzekļu izlietojumā prezidentūras sekretariātam, taču pēc tikšanās ar kontrolējošās iestādes pārstāvjiem valdībā tapušās vadlīnijas prezidentūras budžeta veidošanai kļuvušas nevis stingrākas, bet gan vieglāk interpretējamas to iestāžu atbildīgajām amatpersonām, kuras tieši atbild par līdzekļu izlietojumu. Līdz ar to rīcība ar prezidentūras naudu atkarīga no katras iestādes vadītāja godaprāta. Vadlīnijās ir rakstīts, ka prezidentūras budžets tiek veidots atbilstoši labas pārvaldības, samērīguma un līdzekļu taupīgas un efektīvas izlietošanas principiem. Tāpat tajās minēts, ka prezidentūrai nepieciešamo finansējumu aprēķina, balstoties uz iestāžu iesniegtajiem papildu finansējuma pieprasījumiem, un tos apkopo sekretariāts. Sekretariāts arī veic sākotnējo papildu finansējuma izvērtējumu, turklāt, ja kādas iestādes papildu finansējuma pieprasījums neatbilst vadlīnijās noteiktajiem principiem, sekretariāts nosūta to pārskatīšanai, bet vajadzības gadījumā izvērtēšanā iesaista Finanšu ministriju.

Vai lielāka loma prezidentūras tēriņu uzraudzībā būtu jāuzņemas sekretariātam – šo jautājumu uzdevu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājai Elīnai Siliņai. “Prezidentūras vajadzībām nepieciešamo summu aizstāvēšanā valdībā parasti klāt ir prezidentūras sekretariāta pārstāvji neatkarīgi no tā, kura iestāde līdzekļus pieprasa. Taču, manuprāt, sekretariātam kā prezidentūru koordinējošajai iestādei būtu jāuzņemas arī kontrole pār tēriņiem,” uzsver E. Siliņa. Prezidentūras sekretariāts sarunās apgalvo, ka tas tēriņu uzraudzībā aktīvi sadarbojoties ar Valsts kontroli un uzklausot tās rekomendācijas, taču sekretariāta komunikācijas vadītāja Linda Jākobsone norāda, ka ie­stāde nav VK un tās pienākums nav nodarboties ar izdevumu kontroli.

VK kritizēja maijā valdībā tapušās vadlīnijas arī par tajās minēto atļauto līdzekļu apjomu dažādām ar prezidentūru saistāmām pusdienām vai vakariņām. Saskaņā ar vadlīnijām katra iestāde pati plāno reprezentācijas izdevumus un var ņemt par piemēru tajās minētos aprēķinus, kam gan ir ieteikuma raksturs. Tā, piemēram, ministru un valsts sekretāru, pastāvīgo pārstāvniecību ārvalstīs vadītāju rīkotajās vakariņās vai pusdienās iesaka tērēt līdz 71 eiro par vienu personu. Ja oficiālās pusdienas vai vakariņas rīko valsts sekretāra vietnieki un departamentu direktori vai vēstnieki, tad var tērēt līdz 60 eiro katram cilvēkam. Tikmēr pārstāvniecību darbinieku rīkotām ēdienreizēm ieteikts tērēt 43 eiro personai.

Komandējumi un 
kultūras pasākumi


Valsts iestādes jau kopš 2012. gada aktīvi veic dažādus iepirkumus, kas saistīti ar prezidentūru. Pašlaik apjomīgākais ir Ārlietu ministrijas un sekretariāta vajadzībām noslēgtais līgums ar starptautiskās ceļojumu aģentūras “Carson Wagonlit” Latvijas filiāli, no kuras par 7,25 miljoniem latu iegādāsies tās pakalpojumus, lai uz komandējumiem dažādās pasaules valstīs varētu nosūtīt savus ierēdņus. Līgums paredz, ka šī mērķa sasniegšanai ceļojumu aģentūra nodrošinās ar visu veidu transportu – gaisa, dzelzceļa, autobusu un jūras. Septiņi miljoni no šiem līdzekļiem paredzēti ĀM, bet 250 000 eiro – sekretariātam. Pērn ĀM bijuši ap 3000 komandējumu ārpus valsts. Lielākā daļa no tiem bijuši uz Briseli, šogad un prezidentūras laikā to skaits pieaugs. Tomēr līdzekļi šiem komandējumiem netiek smelti no prezidentūras finansējuma, bet gan no iestāžu budžeta. ĀM Preses centrs uzsver – līgums ar tūrisma aģentūru paredz, ka visa summa var arī netikt iztērēta, turklāt ĀM katru gadu Eiropas Savienības Padome atmaksā komandējumiem uz Eiropas Savienības Padomes darba grupām izlietotos līdzekļus. ĀM veikusi arī lielu iepirkumu savu un sekretariāta darbinieku veselības apdrošināšanai par 419 025 eiro, un līgums noslēgts ar apdrošināšanas kompāniju BTA. Arī šim iepirkumam nauda netikšot tērēta no prezidentūras līdzekļiem, bet no ministrijas un sekretariāta ikgadējā budžeta.

Tikmēr liela apjoma līgumu par 1,34 miljoniem latu šogad sekretariāts noslēdzis ar SIA “Baltijas ceļojumu grupa”. Tas paredzēts prezidentūras viesu un delegāciju uzņemšanai no augstākā līdz zemākajam līmenim. Ceļojumu aģentūra nodarbosies ar viesnīcu rezervāciju viesiem, aviobiļešu rezervācijām, lai viņi nokļūtu uz pasākumiem, kā arī sniegs delegāciju pārstāvjiem informāciju par tūrisma iespējām Latvijā. Trešais lielākais līdz šim noslēgtais līgums ir par prezidentūras kultūras programmu ar dažādām kultūras biedrībām, kurā pakalpojumi tiks pirkti par 781 627 eiro. Sekretariāts pakalpojumus pērk par kultūras pasākumu rīkošanu Beļģijā, Luksemburgā un starptautiskajās iestādēs, Latvijā, Itālijā, ASV un Ķīnā. Kā tematiskās līnijas prezidentūras kultūras programmas veidošanai izvēlētas – “Vienotas Eiropas ideja”, “Otrā pasaules kara beigas”, “Ceļš uz laikmetīgumu profesionālajā mākslā”, “Dziesmu un deju svētku tradīcijas” atspoguļošana, kā arī Latvijas valstspiederīgo iesaistīšana prezidentūrā. Tāpat sekretariāts noslēdzis vairākus līgumus par ceļojošo izstāžu īstenošanu. Kopumā divos iepirkumos, kuru kopsumma ir 62 040 eiro, iepirktas desmit ceļojošās izstādes, ko Latvijas prezidentūras laikā Ārlietu ministrija eksponēs ārvalstīs.

Vai personāls 
neplūdīs prom?


Personāla un tā apmācības jautājums šajā prezidentūrā ir viens no svarīgākajiem, un šogad tam plānots tērēt aptuveni 20 miljonus eiro gan atalgojumam, gan dažādām apmācībām. Prezidentūras sekretariāts skaidro, ka tik lielas summas ir saistītas ar to, ka ekonomikas krīzes laikā samazinājies valsts aparāts un ierēdņu skaits. Pašlaik viņos tiek ieguldīti līdzekļi. Saeimas deputāte E. Siliņa norāda, ka pēc prezidentūras beigām šie cilvēki būs ieguvuši labu pieredzi, tomēr pastāv pamatotas bažas, ka šie cilvēki ar jauniegūto pieredzi varētu aiziet no valsts pārvaldes uz privāto sektoru un valsts aparātā ieguldītie līdzekļi būs zaudēti.

Prezidentūra 
kā aizbildinājums


Pašreizējā brīdī nav izmērāms, cik rūpīgi valsts iestādes ievēros lietderīgu prezidentūras līdzekļu izlietojumu un taupību. Šā gada prezidentūras tēriņu lietderība kļūs zināma nākamā gada maijā, kad VK būs apkopojusi revīziju rezultātus un sniegs savu vērtējumu. Gan VK, gan prezidentūras sekretariāts cer, ka pārbaudēs neatklāsies aina, kas bija raksturīga 2013. gada revīzijās – dažu iestāžu vēlme ikdienas tēriņus un ikgadējos komandējumus norakstīt uz prezidentūras finansējuma rēķina.

Prezidentūra kalpojusi arī par ieganstu pasmelties naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai gan tie VK un likuma ieskatā paredzēti ārkārtas situācijām. Runa ir par Iekšlietu ministriju, kas iegādāsies 20 policijas automašīnas, 20 policijas motociklus un to ekipējumu prezidentūras pasākumu nodrošināšanai, tostarp augsto viesu eskortēšanai. IeM naudu šim mērķim smels no diviem maciņiem – no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 1 163 417 eiro un arī Latvijas–Krievijas robežas demarkācijas līdzekļiem, no kuriem Iekšlietu ministrija pārdalījusi 1 337 425 eiro. Jāpiebilst, ka šie izdevumi bija iepriekš plānojami un pieprasīti 2012. gadā, taču toreiz valdība atteica policijas automašīnu un motociklu iegādē.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+