Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
22. augusts, 2013
Drukāt

Prīcojīs vasala – tu sovā zemē

Martuza_SA_5

20.08.2013 LINDA KUSIŅA

Foto – Sergejs Akuraters

Dzejniece, prozaiķe, žurnāliste un redaktore Eva Mārtuža (1954) dzimusi Gaigalavas ciema Poļorkas sādžā, beigusi Pļaviņu vidusskolu, LVU Filoloģijas fakultātes žurnālistikas nodaļu un Maskavas M. Gorkija Literatūras institūta neklātienes aspirantūru (1989); svaigi iegūts humanitāro zinātņu maģistra grāds teoloģijā un reliģiju zinātnē, “Erasmus” programmas ietvaros absolvējusi Tībingenes universitātes ev. lut. Teoloģijas fakultāti.


Strādājusi Latvijas TV redakcijā (1978 – 1999), veidojot literatūrai veltītus raidījumus, vadījusi kultūras nodaļu laikrakstā “Neatkarīgā Cīņa” (1992 – 1995), kopš 2000. gada – laikrakstā, bet kopš 2005. gada – izdevniecībā “Lauku Avīze”. Kopš 1988. gada – Rakstnieku savienības biedre. Laikā starp 1980. un 1989. gadu ar E. Mārtužas vārdu tika publicēti viņas radinieces, politiski represētās dzejnieces Broņislavas Martuževas dzejoļu krājumi “Balta puķe ezerā” (1981) un “Rakstītāja” (1987). Triju dzejas krājumu un deviņu romānu autore. Publicējusies arī ar pseidonīmiem Digna Eira un Ieva Bondere.

– Kā tev, studējot Vācijā, visvairāk pietrūka no Latvijas?

– Man nepietrūka itin nekā, bija ļoti daudz labestības, viss bija ļoti komfortabli sakārtots, lai varētu tikai mācīties un baudīt dzīvi. Bet tomēr es vēlos atpakaļ, jo te ir mani bērni un esmu cilvēks, kam vislabāk ir savā mežā, savā pilsētā, savā valstī.

– Kā teoloģijas studijas ietekmējušas tavu attieksmi pret ticību?

– Tās nav mainījušas manu pārliecību par to, ka mēs neesam tikai no zemes ņemti, – tās tikai nostiprinājušas garīgo piederību citai, ne tikai materiālajai zemes pasaulei. Vienīgais, ko iemāca fakultātē, – uz to skatīties racionāli, nenonākot atkarībā pašam no sevis vai no kāda vienpusīga uzskata. Jebkuras zināšanas atbrīvo no vienpusības un fanātisma.

– Kura dzejnieka darbus mēdz pārlasīt?

– Kārli Skalbi un Omaru Haijamu – latviešu dzejas virsotne ar dziļo dvēseli no vienas puses, Austrumu paradoksi, daudzus no kuriem kurus esam pieņēmuši kā savējos, – no otras.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+