Praktiski
Mājas

Priedes koka logi. Kā apvienot latvisku stilu un modernās prasības 16

Foto – Fotolia

Koks un metāls

Ņemot vērā moderno tehnoloģiju piedāvātās iespējas, koka logi veiksmīgi konkurē ar plastmasas un alumīnija izstrādājumiem, visbiežāk daudzos parametros tos pārspējot. Par jaunākajām tendencēm un pieprasījumu tirgū stāsta uzņēmumu “Flora”, “Mežmaļi+” un “Kokneses galdniecība” pārstāvji.

Galerijas nosaukums

– Patlaban tirgū pieprasīti ir koka logi, kuru ārējā apdarē izmantoti alumīnija profili. Šāds logs kalpos daudzus gadu desmitus, un to nevajadzēs pārkrāsot. Metāls pasargās koka konstrukcijas no saules stariem, nokrišņiem, – skaidro SIA “Flora” direktors Juris Bušs un uzņēmuma tehnologs Kaspars Zihmanis.

– Alumīnija profili ir metināti, un tiem nav redzamu šuvju, kas laika gaitā var deformēties. Loga konstrukcija izskatās, it kā būtu izpresēta no vienas metāla loksnes – tīra forma un elegants stils. Protams, šāda konstrukcija maksā vairāk – alumīnija uzlikas logu sadārdzina aptuveni par 40%, tomēr ilgtermiņā tās atmaksāsies, jo plastmasas logi pēc gadiem būs padzeltējuši, koka logi būs jāpārkrāso, un tās ir izmaksas. Ar gadiem šo konstrukciju estētiskā vērtība samazināsies.

Ja reiz koka–alumīnija logs ielikts, vienas cilvēka dzīves laikā tas, visticamāk, vairs nebūs jāmaina un jāpārkrāso. Savukārt no iekšpuses redzams un sajūtams koks, kas nenoliedzami rada mājīgumu. Turklāt iekštelpu dizainā bieži vien metāla vai plastmasas konstrukcijas nemaz neiederas.

Arvien biezākas paketes

Būtisks ir stikla paketes biezums, ko var ievietot loga vērtnē. Piedāvā logus pat ar 52 mm biezu paketi. Tādā logā var ievietot arī stiklus ar paaugstinātu drošības un skaņas izolāciju, saglabājot to pašu siltumizolācijas spēju. Šāda biezuma stikla paketē starp stikliem var būt žalūzijas, būtiski nemainot paketes kopīgos siltumizolācijas parametrus.

Vēl pirms dažiem gadiem 80% gadījumu izmantoja vienkameras stikla paketes, bet tagad – galvenokārt divkameru paketes ar trim stikliem. Vienkameras paketes izvēlas vien saimniecības telpu un neapkurināmu ēku logiem.

– Ja mājai ir kopējais koncepts, ir svarīgi ikvienu logu veidot tā, lai maksimāli saglabātu siltumu. Tomēr, ja logu nomaiņa paredzēta tikai vienā dzīvoklī, bet par apkuri maksā atbilstīgi kvadrātmetriem, rūpīgi jāapsver, vai likt logus ar ļoti augstu siltumnoturību vai ne. Rēķins daudz mazāks nekļūs, tomēr mājoklī būs siltāk, – saka SIA “Mežmaļi+” ražošanas vadītājs Mārtiņš Siliņš.

Pēdējā laikā logi kļūst arvien lielāki. Koks ir ļoti izturīgs celtniecības materiāls, noteikti izturīgāks par plastmasu. Tas lieliski der arī ļoti lieliem logiem. Ir konstrukcijas, kurās koks no ārpuses nemaz neparādās.

Mūsdienīga loga pakete no trim stikliem (divi no tiem ir selektīvi) ir ar augstāku siltumnoturību nekā pats koks, taču tiek pieprasītas paketes arī ar diviem stikliem, jo pasūtītāji izvērtē, vai nepieciešama tik silta pakete, kas tomēr ir daudz dārgāka. Piemēram, vasarnīcā, kur ziemā nedzīvo, tāda, protams, nav vajadzīga.

Koku pasūtītāji vēlas redzēt, sajust. Šis materiāls maina arī telpas iekšpusi. Lai gan modernie materiāli pieļauj formu dažādību, tieši koks ir vispiemērotākais arkveida risinājumiem.

Modernās ēkās no liektām formām izvairās. Ir lieli laukumi, ar dalījumu vai bez tā un bīdāmas konstrukcijas. Citādi ir vēsturiskajās ēkās, kur jāievēro krāsa, rūtojums un pārējie elementi.

Laukos izvēli nosaka cena

SIA “Kokneses galdniecība” valdes loceklis Inguss Spule uzskata, ka laukos bieži vien noteicošā ir izstrādājuma cena.

– Lai gan koka logiem ir vairākas priekšrocības, cilvēki bieži vien izvēlas lētāko risinājumu – plastmasu, ko var atļauties, – tā Inguss Spule. – Tomēr koka logi pamazām atgūst savu vietu. Izvēle atkarīga arī no tā, kādu ēkas plānojumu redz arhitekts. Mums, ražotājiem, reizēm ir visai grūti pieskaņoties pasūtījumam, jo logu apstrādes darbgaldi maksā ievērojamas summas. Tomēr tie ļauj darbu izdarīt ļoti precīzi, ievērojot augstus kvalitātes standartus.

Saglabā vēsturiskas vērtības

– Patīkami, ka tiek saglabāta saudzīga attieksme pret vēsturisko māju logiem, – turpina Juris Bušs. – Agrāk lika modernus, nepiemērotus logus un maksāja sodanaudu, bet tagad pasūta tādus, kas no ārpuses pilnībā atbilst ēkas sākotnējam risinājumam. Visbiežāk tie ir autentiski futerlogi, bet iekšējās vērtnēs izmanto modernus risinājumus. Tagad šādā veidā tiek izgatavoti logi VEF kultūras pilij Rīgā. Vēstures mantojuma saglabāšana ir būtiska, taču, ja ēkā dzīvo vai uzturas cilvēks, viņš vēlas izmantot XXI gadsimta ērtības.

Viena no būtiskākajām koka logu priekšrocībām – nav formas ierobežojumu, tās var būt gan izliektas, gan apaļas, pieļaujamas jebkuras kombinācijas. Arhitekts un dizainers var ļauties fantāzijas lidojumam. Plastmasas un alumīnija loga rāmju profili to nepieļauj, vai arī liekto konstrukciju cena ir ļoti augsta.

Masīvkoku neizmanto

Pagājušā gadsimta vidū un otrajā pusē logu rāmju ražošanai izmantoja lielākoties masīvkoku, tagad – vienīgi līmētas koka konstrukcijas. Koks ir dabisks materiāls, uzsūc un atdod mitrumu un šajā procesā mainās. Masīvkokā veidojas spriegumi, līdz ar to rodas plaisas un materiāls sāk šķiebties. Patlaban koksne tiek iegūta lielos apjomos, un neviens nav gatavs gaidīt īsto brīdi, lai koku nocirstu, un vēl vismaz septiņus gadus, lai tas pienācīgi izkalstu. Koku žāvē rūpnieciski, tāpēc tiek izmantotas līmētās konstrukcijas, kurās spriegumu veidošanās jau novērsta, un tādējādi tiek garantēta formas noturība.

Latvijā visbiežāk logu ražošanai izmanto priedi. Tā augusi, nocirsta un pārstrādāta tepat, tāpēc šis logu veids ir vislatviskākais. Logu brusu ražotnes, tāpat kā lielākā daļa koka logu ražotņu, ir ar Latvijas kapitālu un pieder vietējiem uzņēmējiem. Visi citi materiāli tiek ievesti, un nauda no valsts aizplūst.

Logu izgatavošanai izmanto arī ozolu, taču, lai cik dīvaini izklausītos, Latvijā šo koksni iegūst samērā maz. Piemēram, 2015. gadā VAS “Latvijas valsts meži” pusgadā uzņēmumam “Flora” varēja piegādāt vien 120 m3 ozola koksnes. Salīdzinājumam – mēnesī tas iepērk 1000 m3 priedes koksnes…

– Latvijā daudzdzīvokļu mājās populārākais materiāls ir līmētā priedes brusa ar redzamu saaudzējumu, – skaidro Mārtiņš Siliņš. – Privātmājās izvēlas materiālu, kurā savienojuma vietas nav redzamas. Paretam pasūta arī ozolu. Šā materiāla izmaksas gan ir augstākas, un līmētas ozola brusas ieved no Amerikas.

Koka logi – visekoloģiskākie

– No ekoloģiskā viedokļa koka logiem līdzinieku nav, – atzīst Juris Bušs. – Koks ir atjaunojamais resurss, alumīnijs un plastmasa – ne. Protams, koka konstrukcijas impregnē, lai tās pasargātu no sēņu infekcijām. Ja to nedarīs, veidosies pelējums, kas bieži vien ir bīstams ne tikai kokam, bet arī mājas iemītniekiem.

Impregnants, vērtējot pēc drošības datu lapām, nebūt nav tik bīstams, jo darbam ar to nav nepieciešami individuālie aizsardzības līdzekļi. Tas veidots uz ūdens bāzes. Ieejot krāsotavā nav jūtama, piemēram, kodīga smaka. Vēlāk, ekspluatācijas laikā, šāds apdares materiāls ir elpojošs un elastīgs, tajā neveidojas plaisas, pat kokam uzbriestot un izžūstot.

– Tos, kuri uztraucas par līmēto konstrukciju ekoloģiskumu, varu nomierināt – brusu līmēšanai izmanto PVA līmi, to pašu balto līmi, ar ko bērni skolā līmē papīru. Šī līme ir tikai mazāk atšķaidīta. Tā ir arī uzlabota līdz D3 un D4 līmenim, nodrošinot pietiekamu mitrumizturību. Apdares materiāli visbiežāk tiek importēti no Vācijas. Tiek ievēroti augsti kvalitātes, ekoloģijas un nekaitīguma standarti. Nav nekādu augstspiediena piesūcināšanas kameru. Vairākumu krāsu atļauts izmantot pat bērnu rotaļlietu apdarē, – stāsta Mārtiņš Siliņš.

Bīstamu ķimikāliju izmantošana koksnes apstrādē ir mīts, skaidro Inguss Spule. Pasūtītāju, protams, tas uztrauc, un viņu nākas nomierināt, ka tiek izmantoti videi draudzīgi materiāli, kas lielākoties novērš pelējuma sēnes rašanos.

Nedrīkst aizmirst par ventilāciju un drošību

– Izvēloties modernos logus, jāņem vērā, ka ēkā jānodrošina ventilācija. Reizēm klienti sūdzas, ka logi svīst, – turpina Kaspars Zihmanis. – Tas tāpēc, ka vecajā logā bija spraugas, kas nodrošināja ventilāciju, savukārt jaunais logs tiek ļoti blīvi noslēgts. Cilvēks naktī vien telpā izdala aptuveni puslitru mitruma, un tas no telpas jāizvada. Vislabāk ir vairākas reizes dienā telpu izvēdināt. Var iestrādāt ventilācijas restītes, taču tās tomēr nav piemērotas mūsu klimatam un bargā salā mēdz caursalt. Tāpat logā iebūvētā furnitūra ļauj izmantot tā saukto ziemas vēdināšanas sistēmu, kad logs netiek noblīvēts pilnībā.

Vērtējot koka logu konstrukcijas no siltumnoturības viedokļa, jāteic, cita kokam līdzvērtīga materiāla nav. Plastmasas logu rāmju siltumnoturība ir par 40–50% zemāka, savukārt alumīnijs siltumu vada pat 200 reižu labāk nekā koks. Arī atsevišķām koku šķirnēm siltumnoturība atšķiras. Piemēram, ozols ir blīvāks un labāk vada siltumu nekā priede.

– Ozola koksne ir tik blīva, ka ļoti bargās ziemās visai ātri var caursalt, – brīdina Inguss Spule. Šādi logi gan izskatās grezni, taču mūsu klimatiskajiem apstākļiem nav pārāk piemēroti. Vislabāk siltumu saglabā priede un lapegle.

– Arī koka logos var iestrādāt visas zināmās drošības sistēmas, – stāsta Juris Bušs. To nepieciešamība gan rūpīgi jāizvērtē. Varbūt lētāk ir mājokli apdrošināt un izmantot aktīvās apsardzes sistēmas, nevis investēt papildu līdzekļus logu un durvju drošībā.

Runājot par durvīm, materiālu ziņā atšķirību nav. Formām un izmēriem ierobežojumu nav. Visbiežāk pasūta pildiņu tipa durvis, lai gan tā ir gaumes lieta. Pēdējā laikā minimālisma stila ietekmē pieaug pieprasījums pēc gludām līmētu koka konstrukciju durvīm. Vecākām ēkām cenšas ievērot esošo stilu. Reizēm pasūta durvis ar kokgrebumiem, bet tās maksā dārgāk.

Pasūtītājiem grūti pieņemt lēmumu

– Durvju stilu nosaka arhitekts, dizainers vai pasūtītājs pats. Būtu labi, ja klientam būtu vismaz vispārīgs priekšstats par vēlamo rezultātu, – rosina Mārtiņš Siliņš. – Materiāla ziņā pieprasīta ir ne tikai priede, bet arī bērzs, osis un ozols. Osi logu izgatavošanā parasti neizmanto.

Daudzi vēlas savu sapņu pili uzbūvēt tādu, kādas nav nevienam citam. Reizēm kopīgiem spēkiem ir izveidots dizains, bet beigās izskan piebilde – šādu gan nevienam vairs nerādiet un netaisiet.

Tagad pasūtītāji domājot un apsverot ilgi, lēmumu pieņemot grūti. Agrāk bijuši gatavi maksāt dubultā, lai tikai paspētu laikā. Vēl kāda nianse – rīkojot cenu aptauju, svarīgi lūgt visām firmām aprēķināt vienus un tos pašus parametrus. Tad salīdzinājums būs objektīvs.

Loga un durvju konstrukciju izmantošanas laiku var pagarināt, izmantojot piemērotus kopšanas līdzekļus, tādus piedāvā, piemēram, firma “Remmers”. Ja reizi gadā mazgā logus no ārpuses, vērts ar kopšanas līdzekli aizpildīt kokā radušās mikroplaisas, nepieļaujot ūdens dziļāku iesūkšanos un koka piebriešanu.

Koka logam ir pietiekama mitrumaizsardzība, taču tas nav paredzēts ilgstoša ūdens iedarbībai, tāpēc jāsakārto arī citi ēkas elementi, lai ūdens nenokļūtu tieši uz loga rāmja.

LA.lv