Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
18. janvāris, 2012
Drukāt

Priedītis: Būtu jāveic “Krājbankas” sanācija

Foto - LETAFoto - LETA

Būtu ļoti dīvaini, ja valsts vai kreditori dotu priekšroku maksātnespējīgās AS “Latvijas Krājbanka” (“Krājbanka”) bankrotam sanācijas vietā, rakstiskā intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” uzsvēra bijušais bankas prezidents Ivars Priedītis.

“Domāju, ka pastāv ļoti reāla iespēja, ka banka tiks sanēta, jo tai ir ļoti labs tīkls un infrastruktūra. Turklāt “Krājbankai” ir vairāk nekā 86 gadu pieredze finanšu tirgū,” skaidroja Priedītis.

Viņš sacīja, ka iegādāties “Krājbankas” akcijas potenciālie investori ir gribējuši jau iepriekš. “Šāda interese ir bijusi pat tad, kad finanšu pasaulē valdīja visdziļākā krīze un investoriem nebija intereses par bankām ar plaši pazīstamiem zīmoliem. Turklāt “Krājbankas” aktīvu, vēstures, klientu apkalpošanas tīkla un nozīmīgās atpazīstamības dēļ investoru piedāvātā cena bija būtiski lielāka nekā citos investīciju gadījumos. Tādēļ būtu ļoti dīvaini, ja valsts vai kreditori dotu priekšroku bankrotam sanācijas vietā,” skaidroja Priedītis.

Sanācija tomēr nodrošinātu to, ka “Krājbanka” turpina darboties un atmaksā noguldītājiem, tostarp valsts iestādēm, to līdzekļus, uzskata bijušais bankas vadītājs.

“Savukārt bankrota gadījumā labums būs vienīgi tiem, kas šo bankrota procesu organizēs un īstenos dzīvē. Es varētu atjaunot sarunas ar potenciālajiem bankas investoriem un šajā sanācijas procesā aktīvi piedalīties, taču man neizprotamu iemeslu dēļ tiesībsargājošās institūcijas man to neļauj darīt,” skaidroja Priedītis.

Viņaprāt, privātajiem investoriem noteikti būtu interese ieguldīt bankas attīstībā, jo ar šādu ieguldījumu tiktu iegūtas akcijas vienā no pazīstamākajām Latvijas bankām. “Ieguldāmo līdzekļu apjoms ir tieši atkarīgs no potenciālā investora vēlmes attiecībā uz “Krājbankas” tirgus daļas apmēru,” piebilda Priedītis.

Jau ziņots, ka 2011.gada 21.novembrī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēma apturēt visu “Latvijas Krājbankas” finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo bankā tika konstatēts aptuveni 100 miljonu latu iztrūkums, par ko informēta Ģenerālprokuratūra.

Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī “Latvijas Krājbanku” pasludināja par maksātnespējīgu. Tiesa par “Latvijas Krājbankas” maksātnespējas iestāšanās dienu noteica sprieduma pasludināšanas dienu, proti, 23.decembri.

Par administratoru tiesa apstiprināja auditorfirmu “KPMG Baltics”, bet kā “Krājbankas” pārstāvjus maksātnespējas procesā, kuru dalība tajā ir obligāta, tiesa noteica bankas valdes priekšsēdētāju Priedīti, valdes locekli Mārtiņu Zalānu, valdes un padomes locekļus, tostarp Vladimiru Antonovu un Raimondu Baranausku, kā arī atsevišķu pārvalžu vadītājus un grāmatvedi.

“KPMG Baltics” līdz 23.janvārim jāizvērtē, vai iespējama maksātnespējīgās AS “Latvijas Krājbanka” sanācija vai arī tiks sākta bankas bankrota procedūra.

Bijušais AS “Latvijas Krājbanka” prezidents Priedītis 2011.gada 25.novembrī no Gaiļezera slimnīcas konvojēts uz Olaines cietuma slimnīcu. Priedītis ārstniecības iestādē nonāca, pirms tiesa lēma viņam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu.

2011.gada 21.novembrī, kad Priedītis vērsās Valsts policijā (VP) ar iesniegumu, viņš izmeklētājiem pauda gatavību sadarboties, atzina savu vainu un nožēloja izdarīto. Policija sāka kriminālprocesu. Priedītis tajā tika atzīts par aizdomās turēto, un sākotnēji policija viņam kā drošības līdzekli piemēroja aizliegumu izbraukt no valsts.

Tās pašas dienas vakarā Priedītis tika aizturēts un izmeklētāji norādīja uz nepieciešamību viņu apcietināt, skaidrojot, ka bankas prezidents ir pārkāpis sākotnēji piemēroto drošības līdzekli.

Priedītis joprojām atrodas Olaines cietuma slimnīcā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+