Sports
Ziemas sports

Priedulēna stāsta, kā norit atveseļošanās pēc krustenisko saišu operācijas 16


Lelde Priedulēna
Lelde Priedulēna
Foto – Juris Bērziņš-Soms/”Sports”

Latvijas vadošā skeletoniste Lelde Priedulēna kopā ar Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) fizioterapeitu Edvīnu Lešenkovu savā rehabilitācijas procesā neko nesasteidz – viss notiek mierīgi un pakāpeniski, aģentūrai LETA pastāstīja sportiste.

Pagājušās sezonas priekšvakarā 24 gadus vecā Priedulēna treniņā pārrāva ceļgala krusteniskās saites. Sportiste nolēma operāciju neveikt, jo tas nozīmētu nepiedalīšanos Phjončhanas olimpiskajās spēlēs.

Skeletoniste, startējot ar traumu, spēja kvalificēties Olimpiādei, kurā tika izcīnīt augstā septītā vieta. Ceļgala operācija viņai tika veikta neilgi pēc olimpisko spēļu noslēguma – 1.martā.

“Kopš operācijas pagājuši jau gandrīz trīs mēneši. Aktīvi strādāju ar Lešenkovu, bet pagājušajā nedēļā dakteris deva zaļo gaismu nelieliem skrējieniem,” priecīga bija Priedulēna.

Latvijas skeletoniste uzsvēra, ka atveseļošanās process netiek sasteigts, ņemot vērā arī to, ka šī būs pēcolimpiskā sezona.

“Viss atkarīgs no tā, kā ceļgals reaģēs uz slodzi. Cenšamies to noslogot pakāpeniski, bet šobrīd ceļgalam vakaros regulāri ir tūska. Mēģinām to visu darīt lēnām un viegli. Laika vēl ir gana. Necenšamies neko sasteigt,” uzsvēra Priedulēna. “Šobrīd viss ir pakārtots ceļgalam, jānostiprina tā muskuļi.”

Ikdienā Priedulēna pildot dažāda veida vingrinājumus, arī tādus, kādi iepriekš nav bijuši.

Saistītie raksti

“Pēc operācijas divas nedēļas bija jāguļ gultā. Pazuda muskuļu spēks. To varēja ļoti labi redzēt, jo kāja bija palikusi krietni vājāka. Nevar dot lielu slodzi, kamēr kājas nav vienādi spēcīgas, jo citādāk viena kāja sāks kompensēt otru,” pastāstīja Latvijas skeletoniste. “Ir patīkams progress. Ja sākumā bija bezspēcības sajūta, tad tagad ar katru dienu kājas spēks palielinās. Protams, var jau visu sasteigt un pēc tam rēķināties ar sekām, taču ir jāstrādā ar galvu.”

“Pērn maijā uzstādīju mērķi Phjončhanas olimpiskajās spēlēs cīnīties par pirmo sešinieku. Traumas dēļ tas viss sašķobījās, un sāku domāt, vai vispār tikšu uz Olimpiādi. Līdz ar to tobrīd par pirmo sešinieku domāt bija muļķīgi. Vispirms vajadzēja kvalificēties, kas arī izdevās, bet pēc tam jau atgriezās domas par sešinieku. Sākumā cīnījos ar Phjončhanas trasi, bet šis bija stāsts ar laimīgām beigām,” teicamo sezonas noslēgumu atcerējās Priedulēna.

LA.lv