Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
7. novembris, 2014
Drukāt

Kas ir drošības iestāžu priekšnieki citās Eiropas valstīs

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Drošības dienesta ilggadējais vadītājs Jānis Rei­niks šodien amatā ir pēdējo dienu. Jau rīt viņa vietā stāsies Normunds Mežviets. Izvēle meklēt jaunu vadītāju turpat starp iestādes darbiniekiem ir ierasta prakse arī citās Eiropas valstīs. Ļoti bieži aizgājušā vadītāja vietā stājas viņa vietnieks. Un, pat ja kandidāts nenāk no attiecīgā dienesta iekšienes, viņam visbiežāk ir pieredze izlūkdienestos. Tiesa, daudz ko nosaka arī konkrētās struktūras pakļautība un specifika, un netiek izslēgts, ka kandidāts nāk no kāda konkrēta politiskā spēka vai vismaz tiek atbalstīts no kādām politiķu aprindām.

* Zviedrijas drošības policija ”Säpo” ir Zviedrijas Nacionālās policijas pārvaldes struktūrvienība, atbildīga par pretizlūkošanu, pretterorisma darbību, kā arī Zviedrijas konstitucionālās kārtības aizsardzību un atsevišķu īpaši svarīgu objektu un personu, tajā skaitā karaliskās ģimenes, drošību. Pašreizējais struktūras ģenerāldirektors kopš 2012. gada 5. jūlija ir Bengts Anderss Turnbergs. ”Säpo” viņš dien kopš 1990. gada un drošības policijas šefa krēslā nonāca no šīs institūcijas vadītāja vietnieka posteņa. ”Säpo” vadītājus apstiprina valdība un pēdējos gadu desmitos tie mainījušies aptuveni ik pēc četriem pieciem gadiem.

* Igaunijas drošības policija ”KaPo” ir Igaunijas Iekšlietu ministrijas aģentūra. Tās uzdevumos ietilpst konstitucionālās kārtības un valsts noslēpumu sargāšana, cīņa pret terorismu, korupciju un pretizlūkošana. Pašreizējais ”KaPo” ģenerāldirektors kopš 2013. gada ir Arnolds Sinisalu. Viņa divi priekšgājēji amatā atradās uz piecu gadu termiņu. Amatam Sinisalu pēc iepriekšējā drošības policijas šefa Raivo Aega pilnvaru beigām (Aegs atteicās ieņemt amatu otrreiz) izvirzīja Igaunijas iekšlietu ministrs Kens Marti Vahers. Nominēšanas brīdī Sinisalu bija ”KaPo” ģenerāldirektora vietnieks ar Tartu universitātē iegūtu juridisko zinātņu doktora grādu. Būdams struktūras darbinieks kopš 1993. gada, viņš tika rekomendēts kā tāds, kas ”sistēmā pieredzējis, atradies ļoti dažādos amatos un labi pārzina gan komandu, gan dažādos sistēmas sektorus”.

* Lietuvas Valsts drošības departaments ”VSD” ir pakļauts Lietuvas Iekšlietu ministrijai un nodarbojas kā ar izlūkošanas informācijas vākšanu, tā ar konstitucionālās kārtības nodrošināšanu valstī. Struktūras vadītājs kopš 2010. gada 12. aprīļa ir Ģedimins Grina. Pēc izglītības viņš ir fiziķis, taču 1992. gadā iestājās Lietuvas armijas motorizēto strēlnieku brigādē ”Geležinis Vilkas”, kur īstenoja veiksmīgu karjeru un 1999. gadā sasniedza majora pakāpi. Laikā no 2001. līdz 2004. gadam Grina pildīja Lietuvas militārā atašeja pienākumus vēstniecībā ASV un Kanādā. Pēc tam nonāca darbā valsts Aizsardzības ministrijas Otrajā operatīvās izmeklēšanas departamentā (AOTD), kas nodarbojas ar militāro izlūkošanu un pretizlūkošanu. Grina laikā no 2005. līdz 2010. gadam bija AOTD vadītāja vietnieks, līdz Lietuvas valsts prezidente Daļa Grībauskaite viņu ar savu dekrētu iecēla ”VSD” ģenerāldirektora amatā un Grinam tika piešķirta ģenerāla pakāpe.

* Polijas iekšējās drošības dienests ”ABW” ir pakļauts valsts valdībai un tā darbību kontrolē valsts premjerministrs, kā arī prezidents. Premjers tiesīgs nominēt un iecelt ”ABW” vadītāju pēc konsultēšanās ar prezidentu un parlamentāro komiteju drošības dienestu jautājumos. ”ABW” atskaitās premjeram un prezidentam. Polijas iekšējā drošības dienesta darbības lauks ir ļoti plašs. Tas ir atbildīgs par valsts pilsoņu un valsts īpašuma aizsardzību, gādā par ekonomisko drošību, iekšējo pretizlūkošanu, cīņu pret terorismu, narkotisko vielu un ieroču kontrabandu, organizēto noziedzību. Vienlaikus tā kompetencē ir valsts noslēpumu sargāšana, datorsistēmu drošība. ”ABW” uzrauga kā valsts objektu privatizāciju, tā ES fondu izmantošanu. Dienests dibināts 2002. gadā. Tā vadība mainījusies visai bieži. Pašreizējais dienesta vadītājs pulkvedis Dariušs Lučaks amatā iecelts ar 2013. gada 15. aprīli. Valsts iekšējās drošības struktūrās viņš ir kopš 1995. gada. Pirms iecelšanas par ”ABW” vadītāju bijis tā vadītāja vietnieks, pēc tam vadītāja pienākumu izpildītājs. Polijas presē runāja, ka Lučaka iecelšana notikusi tamdēļ, ka iepriekšējais dienesta šefs Kšištofs Bondariks (amatā no 2008. gada) pretojies premjera Donalda Tuska iecerētajām ”ABW” reformām.

* Vācijā par iekšējo drošību gādā Federālais konstitūcijas aizsardzības dienests (“BfV”). To uzrauga Parlamentārā kontroles komiteja, un dienests ir pakļauts Iekšlietu ministrijai. ”BfV” darbība pārsvarā koncentrējas uz radikālu, ekstrēmistisku un antidemokrātisku organizāciju un grupējumu kontroli nolūkā novērst sabotāžas aktus un rīcību, kas kaitē sabiedriskajai kārtībai un drošībai. Tāpat šī struktūra seko līdzi ārvalstu izlūkdienestu darbībai un valsts noslēpumu glabāšanai.

Ilggadējais ”BfV” prezidents (no 2000. līdz 2012. gadam) bija jurists un sociāldemokrātu partijas politiķis Heincs Fromms. 2012. gadā Frommam bija jāatkāpjas, kad kļuva zināms, ka viņa dienestā iznīcināti dokumenti, kas saistījās ar neonacistu grupu darbību. Arī Fromma amata mantinieks Hanss Georgs Māsens ir civilpersona, jurists un politiķis ar agrāku pieredzi Vācijas Iekšlietu ministrijā. Par ”BfV” prezidentu viņu iecēla Vācijas valdība pēc iekšlietu ministra no Bavārijas Kristīgi sociālās savienības Hansa Petera Frīdriha ierosinājuma.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+