Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
22. maijs, 2015
Drukāt

Priekšplānā – pensionāru materiālā stāvokļa uzlabošana (5)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

“Lielas daļas pensionāru stāvoklis ir kritisks, tas turpina pasliktināties un nav pieļaujama vilcināšanās situācijas uzlabošanai. Veco cilvēku problēmām beidzot ir jākļūst par visas valsts prioritāti,” 18. maijā atklājot Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) 10. kongresu, uzsvēra tās vadītājs Andris Siliņš (ZZS). LPF uzdevums vienmēr bijis aizstāvēt veco cilvēku vairākuma intereses Latvijas valsts augstākajās institūcijās, to skaitā Saeimā un valdībā. Arī turpmāk galvenie risināmie jautājumi būs pensiju palielināšana, kļūdu novēršana pensiju aprēķinos un senioru veselības apdrošināšanas ieviešana.

Palielina domi

LPF domē turpmāk būs pārstāvētas visas dalīborganizācijas. Šādas izmaiņas federācijas statūtos atbalstīja visi kongresa dalībnieki. A. Siliņš norādīja, ka tas dos iespēju uzklausīt pēc iespējas plašāku priekšlikumu klāstu, kā arī vairos iespējas sniegt svarīgu informāciju lielākam skaitam senioru.

Kongresā tika ievēlēta arī jaunā LPF valde. Lai tā būtu darbspējīga un varētu paust visas senioru sabiedrības viedokļus, kongresā tika pieņemts lēmums, ka tajā turpmāk strādās 10 reģionu un Rīgas pārstāvji – pa diviem no katra reģiona, LPF vadītājs un viņa divi vietnieki. Arī seši valdes locekļi, kas ikdienā darbosies valdes telpās Rīgā, pieņemot apmeklētājus un organizējot dažādus pasākumus. Par valdes locekļiem no Rīgas tika ievēlētas Brigita Ripa un Austra Kokarēviča, no Kurzemes – saldenieks Kārlis Sergejevs un talsenieks Aivars Šķuburs, no Vidzemes – gulbeniete Anna Vīgante un Alfons Jumiķis no Siguldas. Latgali pārstāvēs rēzekniete Antoņina Ružāne un Antons Ločmelis no Balviem, bet Zemgali – jelgavniece Inta Savicka un Pēteris Jansons no Skrīveriem. Domē būs arī atkārtoti ievēlētais LPF vadītājs A. Siliņš, kā arī viņa vietnieces – Sarmīte Krecere un Dzintra Žilde, kā arī Aija Kušķe, Māra Nāruka, Ārija Šekstello, Maruta Muste, Andris Ozoliņš un Jānis Felsbergs.

Kopš iepriekšējā kongresa uzlabojusies organizācijas finansiālā situācija: 2014. gadā tās rīcībā bija 
16 900 eiro, turklāt daļu no šīs summas (8000 eiro) LPF kontā ieskaitīja Labklājības ministrija. Tā radusies iespēja ne tikai nodrošināt federācijas darbu, arī turpmāk iztiekot bez biedru naudas, bet arī organizēt dažādus reģionālos saietus, piemēram, konferences, kā arī atjaunot līdzdalību ietekmīgā Eiropas senioru organizācijā EURAG.

Kā vienu no tuvākajiem uzdevumiem A. Siliņš minēja juridisko pakalpojumu loka paplašināšanu pensionāriem. Lai tos sniegtu, varētu izmantot gan seniorus ar juridisko izglītību, gan augstskolu juridisko fakultāšu maģistrantus, kuriem LPF birojs varētu būt pirmā prakses vieta. Vairāk esot jādomā arī par citu tautību pensionāru iesaistīšanu. Kā viens no pirmajiem soļiem šajā virzienā varētu būt informatīvais biļetens krievu valodā.

Kongresa dalībnieki iesniedza federācijas valdei izskatīšanai un tālākai virzīšanai veselu virkni priekšlikumu, piemēram, panākt, lai tiktu atdota atpakaļ pensijām domātā nauda, ko valsts savulaik “aizņēmās” no sociālā budžeta. Ierosināja mazās pensijas indeksēt divas reizes gadā, palielināt tām neapliekamo minimumu, kā arī, aprēķinot pensiju, ņemt vērā darba stāžu, atbrīvot no nodokļiem pensionārus, kas vecāki par 75 gadiem, ieteikt Labklājības ministrijai iekļaut LPF pārstāvi Sociālās uzņēmējdarbības konsultatīvajā padomē, sakārtot gaidīšanas rindas pie valsts apmaksātiem ambulatorajiem speciālistiem, ieviest 100% kompensāciju medikamentiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Vai tā ir tā pati Dzintra Žilde, kam visādi nesmukumi sakarā ar izkrāptu mantojumu (cirks!)?

  2. “Latvijā ir samudžinātas vienā katlā nesavienojamas naudas: sociālā,apdrošināšana (ko veido styrādājošo sociālās iemaksas) ir salikt kopā ar pavisam citiem izdevumiem,kurus valdībai ir pienākums segt no pamatbudžeta-izdienas pensijas,pabalsti ģimenēm,bērniem,invalīdiem kopš dzimšanas,černobiļiešiem,dzimšanas un apbedīšanas pabalsti utt. Šim samudžinājumam piešķirts nosaukums-“sociālais budžets”.Iestāstīt tautai,ka tas esot pareizi,nebija grūti.Jo atmiņā palikusi padomju laika kārtība,kad bija viens kopējais katls,un partija izšķīra strīdiņus,kuram no tā dot,un kuru atstāt bešā.”
    Skat.Ivars Redisons:”Ne tikai par pensijām jeb kā valdība parādus kārtoja”,Ivars Redisons,Latvijas sociālo reformu biedrības priekšsēdētājs,Delfi,6.aprīlis 2012

  3. Pensijas kā Austrālijā! Atbildēt

    “Austrālijā pensijas vairāk kalpo kā viens no valsts sociālās palīdzības instrumentiem.Proti,pensijas saņem tie valsts pilsoņi,kuru pārticība un gada ieņēmumu slieksnis nepārsniedz zināmu turības slieksni.Tātad Austrālijā pensijas bagātniekiem nemaksā vispār!”
    Skat.”Pensijas kā Austrālijā?”,Diena.lv,2010.gada 1.maijs.

  4. Minimālā alga Latvijā ir palielināta jau vairākkārt,minimālā pensija-ne reizi! Pensionāri koalīcijai ir vajadzīgi tikai balsošanai! Ja Anglijā katrs pensionārs saņem arī bezmaksas veselības apdrošināšamas karti,tad Latvijā pat ar ģimenes ārsta nosūtījumu pie speciālista,bezmaksas konsultācijai,iespējams nokļūt tikai pēc vairākiem mēnešiem! Nauda vienmēr atrodas,kad jāpalielina ir algas savējiem-daudzajiem štata un ārštata padomniekiem,valsts kapitālsabiedrību valdēs bez konkursa iebīdītajiem,vai jānodibina kārtējā padome! Aizmirsta ir pat obligātā veselības apdrošināšana,kā visās pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs un atraitņu pensijas.

    • Gribētu zināt pie kura speciālista ar ģimenes ārsta nosūtījumu ir bezmaksas konsultācija? Visur ir pacienta iemaksa. Ilgu laiku vientuļie pensionāri (vismaz Rīgā) maksāja arī par kaimiņu atkritumiem.To atcēla un rezultātā 4 euro vietā maksāju tagad 2eu. Toties tagad jāmaksā par kaimiņu patērēto vai nozagto ūdeni,jo pārtēriņu dala uz dzīvokļu skaitu .Man tas izmaksā 60-90% no faktiski patērētā.Kur te loģika un taisnība?Jomazāk patērē,jo lielāks pārtēriņš.

Draugiem Facebook Twitter Google+