Foto – Ivars Bušmanis

Principu “nauda seko skolēnam” atzīst par aplamu un netaisnīgu. Diskusija 0

Diskusija Vilcē “Reformas izglītībā – no diskusijām līdz praktiskiem darbiem” notika pēdējā darba dienā pirms mācību gada sākuma. Pārsteidzoši, bet skolotāji vēl nezināja, kā rēķinās un kāds būs atalgojums par padarīto darbu.

Reklāma
Reklāma

 

RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Par šo un citiem reformu jautājumiem izteicās Eiropas Parlamenta deputāti Inese Vaidere un Kārlis Šadurskis (abi “Vienotība”), 11. Saeimas deputāti Andris Bērziņš (ZZS) un Kārlis Eņģelis (Reformu partija) – viņš ir arī Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, un šīs ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija Papule.

 

Kas iesākts, un ko turpinās reformēt

Kuras Reformu partijas pieteiktās pārmaiņas izglītībā jau esat sākuši īstenot, vaicāju partijas pārstāvim Kārlim Eņģelim. “Redzamākā no pieteiktajām reformām bija augstākās izglītības finansēšanas modeļa maiņa. Bezmaksas augstākās izglītības ideja nav vēl ieguvusi tādas aprises, lai mēs par to tagad spriestu. Kā Izglītības ministrijas parlamentārais sekretārs ieskicēšu Vjačeslava Dombrovska prioritātes. Pirmā – profesionālās izglītības prestiža celšana un audzēkņu skaita palielināšana, lai profesionālo izglītību iegūtu tikpat daudz audzēkņu, cik augstāko. Otra – augstākās izglītības konkurētspējas celšana. Trešā, par ko bija ministra un premjera polemika pēc valdības sēdes – pedagogu algu jautājums, nodrošinot adekvātu pieaugošu un motivējošu atalgojumu.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirms gada ministrijā tika izstrādāts “Reformu īstenošanas rīcības plāns vispārējā izglītībā”. Kuras reformas īstenojas?

Evija Papule: “Saeima ir pieņēmusi grozījumus likumā, kas paredz, ka pedagogu atalgojums būs saistīts ar darba kvalitātes novērtējumu. Tas arī ir reformas turpinājums, kam jau ir rezultāti. No 2014. gada 1. septembra visi skolotāji, kam ir 3., 4. vai 5. novērtējuma pakāpe, saņems lielāku atalgojumu.

Mēs neesam atteikušies no mērķa izveidot citādu atalgojuma rēķināšanas veidu – vienkāršu un saprotamu – vienāds atalgojums par vienādas kvalitātes līdzīga apjoma darbu.

Diskusijas ir arī par pirmsskolniekiem – no kāda vecuma sākt mācīties skolā? Kā atbalstīt bērnus ar īpašām vajadzībām? Kādiem jābūt eksāmeniem, diagnosticējošiem darbiem? Kā palīdzēt talantīgiem bērniem?”

 

Pamazām atdod 
krīzes gados atņemto

Par jautājumiem, kas saistīti ar skolotāju atalgojumu, izvērsās visplašākās debates, jo katrs piektais zālē bija skolotājs. Kad skolotāji atgūs vismaz tādu algu, kāda bija pirms krīzes?

Jelgavas novada izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Avotiņa bija neizpratnē, vai algas no 1. septembra palielināsies vai samazināsies. No vienas puses, papildus pienāksies 8% no minimālās algas. Vienlaikus tiekot palielināta skolotāja slodze un samazinās bērnu skaits.

Evija Papule atgādināja, ka bērnu klasēs ir arvien mazāk. “Vidusskolnieku skaits tuvākajos piecos gados samazināsies par 30 procentiem. Tāpēc meklējam citu atalgojuma sistēmu, kas atsaistītu skolotāju slodzes aprēķināšanu atkarībā no bērnu skaita. Viss, ko tagad kā bāzi ieliks 2014. gada budžetā, tas arī ietekmēs 2015. un 2016. gada atalgojumu.

Reklāma
Reklāma

Par to diskusijas vēl notiek. Mazajās 255 novadu skolās 1. – 4. klasēm būs iespēja saglabāt finansējumu. Šogad pēc principa “nauda seko skolēnam” par katru apmācāmo maksās par 8 latiem vairāk.

Arī skolotāju skaits, salīdzinot ar bērnu skaitu, mums ir lielāks nekā Eiropā. Varbūt skolotājiem vēlams apgūt kādu citu profesiju vai vismaz citu mācību priekšmetu? No 2014. gada būs pieejams Eiropas Sociālā fonda atbalsts pārkvalifikācijai.”

“Mums noteikti nevajag no Eiropas nolūkot skolēnu un skolotāju skaita attiecības,” iebilda Kārlis Šadurskis. “Eiropā vidējais cilvēku blīvums ir 138 cilvēki uz kvadrātkilometru, bet Latvijā – 38 cilvēki. Ja piemērosim Eiropas kritērijus, tad skolas mums būs tikai lielajās pilsētās. Mums ir jābūt savai izglītības politikai,” viņš uzstāja.

Kārlis Rimša, pensionārs, novada domes deputāts, eiroparlamentārieti atsēdināja. “Šadurska kungs! Kāpēc premjers tikai tagad saka, ka Ķīlis nav bijis kompetents. Ja redzēja, ka nestrādā, vajadzēja tūlīt padzīt! Ja strādā, tad vajag aizstāvēt! Tagad jau atrasts nākamais vainīgais. Vai mums vispār ir Ministru kabinets?! Jūs runājat, kā no zāles piecēlies. Jūs taču esat no varas partijas un nebūt ne pēdējais sešnieks.”

 

Mazās lauku skolas – kultūras centri

“Mazās skolas ir lauku kultūras centri,” uzsvēra Inese Vaidere. “Te nederēs beļģu vai nīderlandiešu prakse. Mazajā skolā izglītoties jāvar arī pensionāriem, tajos pieaugušie varētu apgūt valodas, citas prasmes.”


Sarmīte Balode, Elejas vidusskolas direktore, pavēstīja, ka Jelgavas novada dome mazās skolas, lai tās nebūtu jālikvidē, pārveidoja par Elejas vidusskolas filiālēm. “Ir pagājuši četri gadi, un ministrija sāk atbalstīt mazās lauku skolas ar skolēnu skaitu zem simta. Taču atbalsts uz filiālēm neattiecas. Ko darīt novadā? Dibināt no jauna mazās skolas?”

Lielākā daļa skolu atrodas novados, bet lielākā daļa skolēnu mācās lielajās pilsētās, atgādināja Evija Papule. “Tāpēc ministrija plāno pārskatīt principu “nauda seko skolēnam”. Par filiālēm jālemj vien pašai pašvaldībai, jo tā ir novada domes izvēle, cik skolas uzturēt,” viņa atbildību aizspēlēja atpakaļ pašvaldībai.

“Tas ir nenormāli, ka pie viena ministra mazās skolas pārveido par filiālēm, pie cita – atjauno mazās skolas. Vai nevar pavisam vienkārši: attiecināt mazo skolu atbalstu arī uz filiālēm?” iespraucās K. Šadurskis.

“Valsts jau finansē tikai pedagogu algas un daļu no mācību līdzekļiem. Pirmais solis ir atbalstīt tās 255 skolas, kurās ir mazāk par simts bērniem. Par citām būtu jāprasa papildu budžeta līdzekļi. Tāpēc jāmeklē citi atbalsta veidi, ne tikai caur pedagogu algām,” atbildēja Izglītības departamenta direktore.

 

Satura reforma ietekmēs mācīšanās veidu

K. Eņģelis visas cerības liek uz pirms nedēļas apspriešanā nodotajām Izglītības attīstības pamatnostādnēm turpmākajiem septiņiem gadiem, kurās pieteikta “pilnīgi jauna uz kompetencēm balstīts integrētas izglītības standarta izstrādāšana līdz nākamā gada jūnijam”. Tas paredzēšot lielāku skolu autonomiju stundu sadalījumā. “Saturam ir jābūt daudz modernākam un jāatbilst dzīves izaicinājumiem. Arī digitālie materiāli ir pārskatāmas nākotnes realitāte,” tik daudz par satura reformu varēja pateikt K. Eņģelis.

“Pēc gadu ilgām diskusijām Ministru kabinets ir akceptējis jauna uz kompetencēm balstīta pamatizglītības standarta izveidi (sadarbībā ar skolotājiem) līdz nākamā gada 1. jūnijam. Standarts ietekmēs arī veidu, kā bērni mācās.

Izglītības ministrija jau vairāk kā gadu uzstājīgi rāda, ka izglītībā nepieciešams ieguldīt mācību vides nodrošināšanai, ar to saprotot ne tikai mācību līdzekļus, bet arī jaunās tehnoloģijas, infrastruktūru,” papildina E. Papule.

Ineses Vaideres sapnis ir “skolu desegregācija”. “Mums ir jāstrādā pie tā, lai sabiedrība ir vienota un lai visi bērni saņemtu vienādu izglītību. Bet, kamēr būs latviešu un krievu skolas (nesauksim tās par mazākumtautību skolām), kas ir padomju skolas palieka, tikmēr tas neizdosies,” viņa pamatoja.

Jautāti par Tautsaimniecības padomes ierosinājumu noteikt eksāmenus dabaszinātnēs par obligātiem, politiķi bija noraidoši. K. Eņģeli nepārliecina darba devēju argumentācija, ka ķīmijas un bioloģijas zināšanas palīdzēs labāk sagatavot dzīvei. “Šādu nosacījumu izvirzīšana varētu atbaidīt izvēlēties vidējo izglītību, kur šādi eksāmeni ir obligāti.”

K. Šadurskis uzskata, ka nedrīkst pie esošajiem četriem eksāmeniem pielikt vēl trīs. “Tiklīdz obligāta būs fizika, ielās būs ķīmiķi un biologi. Ja visi trijos priekšmetos būs eksāmeni, ielās būs vēsturnieki. Katra satura reforma būs priekšmetu stundu un eksāmenu bīdīšana šurpu turpu?”

Vienīgi I. Vaideri šie eksāmeni ir motivējuši mācīties, tikai tiem nav jābūt tik komplicētiem. “Tie palielina izvēles iespējas pēc vidusskolas beigšanas.”

 

Kad uz skolu iet bail

Skola nav tikai mācību vieta, bērni tajā mācās iekļauties sabiedrībā un veido savstarpējās attiecības. Andris Bērziņš bija acīmredzami noraizējies. “Tagad ir izveidoti septiņi reģionāli centri vardarbībā cietušajiem bērniem, pagājušajā gadā tādu bija 1400 bērni – katrs gadījumā iesaistītais bērns ar savu likteni. Bet cik ir nefiksētu gadījumu?

Jaunjelgavas vidusskola ir kļuvusi par hrestomātisku piemēru, taču aptaujā 70% skolu bija spiestas atzīt, ka vardarbība tajās pastāv. Kā tiksim galā ar šīm problēmām, ja ģimene neatbalsta? Viens piemērs: tēvam ir trīs meitas, piecpadsmitgadīgā un trīspadsmitgadīgā ir stāvoklī no viņa, bet divdesmitgadīgā jau dzemdējusi divus viņa bērnus, bet, kad lietu sāk izskatīt, viņa sieva sašutusi: “Kāpēc jūs aizrādāt manam vīram!”

Statistika rāda vardarbības pieaugumu. Es ļoti negribētu, lai mēs kādu rītu pamostos ar ziņu: viens ir atnācis uz skolu un apšāvis piecus! Liela kļūda bija sociālā pedagoga vietas likvidēšana skolās. Labi, ka ir pašvaldības, kas to spējušas saglabāt.

Jo, pēc statistikas, katrs, kas cietis no vardarbības, sameklē citus upurus un veic vēl trīs vardarbīgas atriebes aktus. Tāpēc ir svarīgi rehabilitēt arī vardarbības veicēju.”

Pirms gada reformas paredzēja grozījumu likumā, kas paredz mājmācību vardarbības veicējam… Evija Papule apliecināja, ka likumā tas iestrādāts un ir spēkā. Jaunjelgavas gadījumā tas arī ticis piemērots.

 

Jelgavas un Ozolnieku novadu 12. Grāmatu svētku 30. augustā Vilcē atbalstītāji: Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Zemkopības ministrija, Finanšu ministrija, Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Bērnu fonds, “Lattelecom”, SIA “Drukātava”, “Arctic Paper Baltic State” SIA, Nacionālie bruņotie spēki, EPIB, SIA “Balta Eko”, SIA “Vesta-LK”, Inese Vaidere, dr. Pāvils Vasariņš, Mārtiņš Lasmanis, Jānis Lancers, Kārlis Šadurskis, SIA “Ziedkalnes dārzniecība”, Jelgavas novada dome.

Informatīvie atbalstītāji: “Latvijas Avīze”, reģionālais laikraksts “Zemgales Ziņas”, www.jzb.lv, “Jelgavas Novada Ziņas”